ES Mūžizglītības programma
Vērgalnieki sadraudzības projektā Rumānijā
COMENIUS daudzpusējā projekta „Cultural Bridges to the Future” ietvaros Vērgales pamatskolas trīs 7. klases skolnieces, 4 skolotājas un skolas direktors Gints Juriks no 26.05.2014. līdz 30.05.2014. piedalījās projekta noslēguma sanāksmē Rumānijā, Botošani pilsētas skolā Nr.11.
Tālajā ceļā mēs devāmies ar autobusu, pirmajā dienā šķērsojot Lietuvu un Poliju, nākošajā dienā Ukrainu. Pārbraucienā pa Ukrainu sapratām, ka Latvijā ceļi ir salīdzinoši labā stāvoklī, bet skati, ko ieraudzījām, pamanot kalnus, atsvēra visu neērto pārbraucienu. Jau bijām arī aizmirsuši sajūtas, pārejot robežkontroles punktus. Ar robežsargiem un muitniekiem jau nekad neko nevar paredzēt, un šoreiz ilga gaidīšana uz Rumānijas robežas un novēlota ierašanās Botošani, kur mūsu meiteņu viesģimenes un projekta vadītāja Cristina mūs laipni sagaidīja.
Pirmdienas rīts atausa saulains un skaists. Visi devāmies uz M. Eminescu vārdā nosaukto teātri, kur notika oficiālā sanāksmes atklāšanas ceremonija, kurā apsveikuma runas teica skolas direktors Mr.C.Hetriuc, Botošani mērs Mr.C.Macaleti, skolu inspektore Mrs.M.Hunca, Eiropas projektu inspektore Mrs.M.Rodica un visu partnervalstu projektu vadītāji. Sekoja skolēnu koncerts un apsveikumi. Taču vislielākais pārsteigums bija mūsu tautasdziesmas ,,Āvu, āvu baltas kājas’’ izpildījums ļoti labā latviešu valodā. Brīnišķīgi un neaizmirstami!
Turpmāko dienas daļu pavadījām M. Eminescu bibliotēkā, izstaigājot un iepazīstot to, skatoties mājās sagatavotās prezentācijas un klausoties visu dalībvalstu skolēnu lasītos M. Eminescu dzejoļus rumāņu, turku, latviešu, itāļu, grieķu un ungāru valodās.
Nākamās dienas rītā skolotāji devās uz Botošani pilsētas skolu pārvaldi, kur norisinājās diskusija par kopīgo un atšķirīgo valstu izglītības sistēmās. Pēc tam ceļš uz mūsu draugu skolu Nr.11.
Pie skolas durvīm tikām sagaidīti ar maizi un sāli. Ieejot skolā, mūsu uzmanību piesaistīja visur izliktie skolēnu darbiņi, izstādes, fotogrāfijas saistībā ar projekta tēmu. Ļoti mīļi un saviļņojoši bija redzēt darinājumus, kas veltīti Latvijai. Iepazināmies ar skolu, satikām un patērzējām ar skolēniem un skolotājiem, un kur tad vēl neaizmirstamie, sirsnīgie apsveikumi klasēs un pašu gatavotie suvenīri un gardumi!
Pēcpusdienu skolotāji pavadīja kopīgā nodarbībā ar sociālā dienesta pārstāvēm, bet bērniem bija radošās darbnīcas – stikla apgleznošana.
Trešdienā apmeklējām Mākslas galeriju, apskatījām talantīga 7-gadīga partneru skolas audzēkņa gleznojumus, tikāmies ar vecākiem, bijām pieņemšanā pie Botošani pilsētas mēra, un pēcpusdienā bija oficiālā projekta noslēguma ceremonija Skolotāju namā – sertifikāti, mūsu kopīgi izveidotā pavārgrāmata, kura ieguva 1.vietu konkursā Rumānijā, un citi projekta galaprodukti, dāvanas…un arī skumjas sejas, jo bija beidzies 2 gadu darba periods pie projekta. Šajā posmā sastapti un iepazīti jauni cilvēki, iegūti draugi citās valstīs, bet visus nodarbināja jautājums - vai kādreiz vēl tiksimies…
Tāpēc, lai kliedētu mūsu skumjo noskaņojumu, projekta koordinatore Cristina bija noorganizējusi 2 dienu noslēguma ekskursiju pa Rumāniju. Mūsu naktsmītnes vieta bija Brašova, viena no skaistākajām senajām Rumānijas pilsētām, un līdz tai mums bija jānobrauc vairāk nekā 400 km.
Brīnumaini skaista ir Karpatu daba— ik pa brīdim ceļš veda pāri kalnu pārejām krietni virs 1000 metriem virs jūras līmeņa. Pa serpentīna posmu devāmies uz Bicazas Aizu caur šauru "elles kaklu". Pie augstākajām klinšu sienām stājāmies pastaigai. Suvenīri - aitādas... Aiz klintīm Transilvānija, ceļš uz Brašovu. Vakara gaismās nonācām gleznainā vietā- burvīgā UNESCO kultūras mantojuma pilsētā Sigišoara, tā ir Transilvānijas pērle ar šaurām ieliņām, krāsainiem 16.gs. namiem, pilsētas mūriem, torņiem, dievnamiem un namu, kur bērnu dienas pavadījis Vlads Tepešs– Drakula. Nākamajā dienā apmeklējām Pelešas pili. Karaļpils ir skaists arhitektūras mākslas darbs un ir lieliski pieskaņota apkārtnes reljefam. Pelešas pils tiek uzskatīta par skaistāko un interesantāko muzeju Rumānijā. Tālāk devāmies uz vietu, kuru vēlas apskatīt ikviens - Brana pili. Tā atrodas augstu Karpatu kalnos grūti pieejamā vietā un ir viena no valdnieka Vlada Tepeša rezidencēm, kuru īru rakstnieka Brema Stokera fantāzija padarījusi slavenu kā Drakulas pili.
Vakarā atgriezāmies Brašovā, atvadas, asaras… un mājupceļš šoreiz caur Ungāriju, Slovākiju, Poliju un Lietuvu.
Mūsuprāt, ir pienācis pēdējais laiks atcerēties ceļu uz Rumāniju un lauzt stereotipus, kas mūsu apziņā iegūluši ar laikrakstu un televīzijas starpniecību. Piemēram, Rumānija ir slikto čigānu valsts, neko, izņemot Karpatu kalnus, tur nav ko redzēt, tur vispār nav ko darīt. Mums šie stereotipi izzuda dažu dienu laikā. Braucot aizvien tālāk uz Rumānijas dienvidiem, bija priecīgi vērot, kā civilizācija un tautas turība pieņemas spēkā. Nepārprotami bija redzams, ka bijām nokļuvuši apvidū, kur dzīves līmenis strauji tuvojas eiropeiskajam.
Liels paldies visiem projektā iesaistītajiem dalībniekiem par ieguldīto darbu un atbalstu! Veiksmi mums mūsu tālākajā darbā!
Projekta vadītāja Vērgales pamatskolā
skolotāja Ivita Meļķe
ES Mūžizglītības programma
Pie draugiem Ungārijā
Aprīļa pirmajās dienās Vērgales pamatskolas četri skolotāji devās uz ES Comenius apakšprogrammas skolu partnerības projekta ‘’Cultural Bridges to the Future’’ koordinatoru un skolotāju darba apspriedi pie partneriem uz Cserkeszőlő ciematu, kurš atrodas 120 km attālumā no galvaspilsētas Budapeštas.
Atausa otrdienas rīts, un tas mums atnesa neviltotas sajūtas: atkalredzēšanās prieku ar draugiem un neaizmirstamu ekskursiju pa Budapeštu, kura tiek uzskatīta par vienu no krāšņākajām Eiropas galvaspilsētām. Divas tik atšķirīgās pilsētas daļas – līdzenā Pešta ar Varoņu laukumu, Vajdahuņjadas pili, Sečeņi termālajiem baseiniem, Sv. Ištvāna baziliku, Parlamentu, rosīgo tirdzniecības ieliņu Vaci un kalnainā Buda ar Zvejnieku Bastionu, karaļpili, Sv. Matjāša katedrāli, Sv. Trīsvienības kolonnu. Pēc pilsētas apskates, izstaigājot to kājām, braucienā ar kuģīti pa Donavu iepazinām pilsētas abas puses no cita skatu punkta.
Vakarpusē sekoja pārbrauciens uz Cserkeszőlő – nelielu lauku ciematu , kurš ir slavens ar ārstniecisko sērūdeni, termālajiem baseiniem un, protams, mūsu un kolēģu darbavietu divu dienu garumā - Petőfi Sándor Általános Iskola Cserkeszőlő, kur spraigā darbā pavadījām trešdienu un ceturtdienu.
Tuvojas projekta noslēgums, un mums bija ļoti noderīgi apspriest turpmāko darbu sadalījumu un katra koordinatora pienākumus, jo pēc Rumānijas apmeklējuma sāksies apjomīga partnerības gala atskaites rakstīšana un informācijas ievadīšana ES projektu rezultātu datu bāzē.
Paldies draugiem par viesmīlīgo uzņemšanu un uz tikšanos Botosani!
Projekta vadītāja Vērgales pamatskolā skolotāja
Ivita Meļķe
ES Mūžizglītības programma
Ceļojums uz Itāliju
Oktobra nogalē mēs, pieci Vērgales pamatskolas skolotāji un četri skolēni, starptautiskā Comenius projekta ietvaros devāmies uz Ītāliju, kur mūs laipni uzņēma sadarbības partneri – skolotāji un skolēni nelielajā Flumeri pilsētā. Šīs tikšanās tēma bija „Rokdarbi”. Gandrīz visi Itālijā bijām pirmoreiz, tāpēc mūs ļoti pārsteidza skaistā daba: kalni un lejas, vīnogu un olīvu lauki, klinšainais jūras krasts ar pasakainajiem namiņiem.
Visas nedēļas dienas bijām nodarbināti no agra rīta līdz vēlam vakaram. Īpaši emocionāla bija sagaidīšana un svētku koncerts, kad notika arī katras valsts tautastērpu skate. Kad Flumeri skolas bērni spēlēja Latvijas himnu un mūsu Dace tautastērpā lepni stāvēja līdzās Latvijas karogam, saviļņojums un lepnums par mūsu zemi bija liels. Itāļu draugi bija parūpējušies gan par interesantām nodarbībām, gan saturīgām izstādēm un ekskursijām. Vienu nodarbību dienu pavadījām kopā ar itāļu keramiķi, un katrs varēja gan vērot viņa meistarību un roku veiklību, gan pārbaudīt savu prasmi māla trauku veidošanā. Veidojumus turpat pārklāja ar krāsu un apdedzināja. Tagad šie māla priekšmeti rotā mūsu mājas, jo gatavos darbiņus uzdāvināja to darinātājiem.
Tā kā mūsu šīs tikšanās mērķis bija parādīt katras valsts bērnu talantus un izdomu rokdarbos, tad viena diena bija veltīta izstādēm un stāstījumiem par nacionālajām tradīcijām. Skolēniem bija jāpastāsta par izstādītajiem darbiņiem dažādās tehnikās, jāprot demonstrēt un pastāstīt, kā top šie darbi. Flumeri mazie skolēni savukārt parādīja, ko viņi veido pēcstundu nodarbībās. Izrādījās, ka itāļu bērni daudz strādā ar salmiem un labības stiebriem, veidojot visdažādākos rotājumus. Interesanti, ka Flumeri simbols ir milzīgs tornis pilsētas centrā, veidots no salmu pīnēm.
Ļoti priecājāmies par ekskursijām, jo apskatījām gan vēsturiskās vietas Flumeri apkārtnē, gan pabijām mirušajā pilsētā Pompejā, uzkāpām Vezuvā, apskatījām Neapoli, piekrastes pilsētiņas Amalfi, Positano un Salerno. Tieši Romā milzīgajās celtnēs, platajās ielās un vēsturiskajās ēkās varēja izjust senās Romas impērijas varenību. Lielu iespaidu uz mums atstāja Kolizejs, Vatikāns un Trevi strūklaka, kas pat naktī pulcē simtiem cilvēku
Savos iespaidos dalās arī skolēni. Lūk, ko atceras 7. klases skolniece Saiva Zauere: „Man Itālijā patika viss: draudzīgie cilvēki, dabas skati, laika apstākļi un ģimene, kurā dzīvoju. Itālija ir ļoti skaista valsts. Es būtu varējusi Itālijā palikt vēl ilgāk, negribēju braukt mājās. Labprāt gribētu kādreiz atgriezties pie jaukās ģimenes, kura bija ļoti viesmīlīga, dāsna un mīļa. Man pietrūkst visu draudzīgo cilvēku, ar kuriem iepazinos. Es domāju, ka šo labi pavadīto laiku Itālijā neaizmirsīšu nekad. Ja man tiks dota iespēja atgriezties šajā burvīgajā zemē, es to noteikti izmantošu.”
6.klases skolniekam Mārcim Novadam visvairāk patikusi lidošana ar lidmašīnu, ekskursija ar kuģīti pa Itālijas piekrasti, skaistā daba, itāļu draudzība, viesmīlība un laipnība.
7.klases skolniece Dace Dunaiska stāsta: „Nelielas bažas bija par to, ka dzīvosim svešās ģimenēs. Manā ģimenē bija meitene, kura mācījās 5. klasē. Bažas izrādījās veltīgas, jo visas dienas bija interesantas, ģimene bija draudzīga. Vakaros tikāmies gan ar mūsu meitenēm, gan citiem itāļu un rumāņu bērniem. Man patika vecāku rīkotais vakars skolā, kā arī noslēguma vakars kādā villā ,, Regina’’. Vēl atmiņā paliks vīnogu lauks, kur mums atļāva ēst, cik gribam. Vīnogas bija ļoti saldas un garšīgas. Itālijā braucām ar dažādiem transporta līdzekļiem: autobusu, vilcienu un metro. Patika ekskursijas. Uz atvadām gandrīz visi raudāja, jo bijām saraduši.”
Tāds bija mūsu ceļojums. Īpaši patika tas, ka pasākuma norisē Flumeri bija iesaistīta visa sabiedrība – gan skolēni un skolotāji, gan bērnu vecāki, gan vienkārši iedzīvotāji, kuri smaidīja un māja sveicienus. Svinīgas un nozīmīgas bija tikšanās ar Flumeri mēru – mēs jutāmies gaidīti un nozīmīgi ciemiņi. Tagad priekšā pēdējā tikšanās pavasarī Rumānijā.
Ceļotāju vārdā Vērgales pamatskolas skolotāja Inese Renķe
ES Mūžizglītības programma
Comenius Stambulā, Turcijā
No 12. – 18. maijam Vērgales pamatskolas 7 skolēni – Aleta Betija Aniņa, Annemarija Savarina, Marta Kalēja, Sindija Dunaiska, Paula Dēvica, Matīss Dunkers, Ralfs Emīls Klāsēns - un 4 skolotāji devās uz Comenius projekta ”Cultural Bridges to the Future ” šī mācību gada pēdējo tikšanos Stambulā. Nākamā projekta dalībnieku tikšanās sanāksme –oktobrī Itālijā.
Par Turcijā gūtajiem iespaidiem stāsta projekta dalībnieki.
Iebraucot Stambulā, lidostā mūs sagaidīja projekta vadītāja un autobuss, kas mūs veda uz skolu. Mēs bijām pārsteigti, redzot, ka viss zaļo un zied. Ziedēja krāšņās rozes un ielās un parkos drūzmējās cilvēku pūļi, kuri atpūtās. Visu ceļu līdz skolai brīnījāmies par skaisto pilsētu un par to , ka tiek ceptas desiņas un gaļa gan zālājos, gan uz trotuāriem. Uzreiz steidzāmies to visu iemūžināt fotogrāfijās! Kad sasniedzām skolu, tur mūs sagaidīja ģimenes, kuras visu nedēļu mūs uzturēja un rūpējās par mums. Tā kā dzīvojām viesu ģimenēs, tad mums katram radās savi iespaidi gan par cilvēkiem, gan par valsti un tās kultūru.
Pirmajā dienā bija projekta oficiālā atklāšana un koncerts skolā, kurā turku bērni gan dziedāja, gan dejoja . Bijām pārsteigti par to, ka viņi izrādīja lielu cieņu, uzmanību un interesi par mums ik mirkli un vienmēr spietoja ap mums visas nedēļas garumā. Apmeklējām arī mācību stundas, kuras krasi atšķīrās no stundām, kādas ir Latvijā. Dīvaini vēl likās tas, ka viņu zināšanas vērtēja procentuāli – līdz 100%.
Otrdiena un ceturtdiena bija tās dienas, kad visas dalībvalstis katra prezentēja divus nacionālos ēdienus. Kā cienastu līdzi bijām atveduši sklanda raušus, bet uz vietas cepām pīrādziņus, un to cepšanā aktīvi piedalījās meitenes no Rumānijas. Pīrādziņi draugiem ļoti garšoja, un pāri nepalika neviens. Arī citas valstis gatavoja savus nacionālos ēdienus, un visiem bija iespēja tos nogaršot. Itāļi gatavoja picu, kura īpaši neatšķīrās no Latvijā gatavotajām. Interesanti arī bija tas, ka ungāri kā savu tradicionālo ēdienu pasniedza latviešu tautai zināmos sautētos kāpostus, bet kiprieši pārsteidza ar kaut ko līdzīgu skābputrai, kur rūgušpiena vietā ir siers. Turki gatavoja picai līdzīgu ēdienu, kurš latviešiem bija nepierasti ass, bet vislabāk no visiem ēdieniem mums garšoja rumāņu gatavotā zupa. Tālāk šo ēdienu receptes tiks apkopotas kopīgā pavārgrāmatā.
Visas nedēļas garumā devāmies arī ekskursijās – iepazinām Stambulu, turku kultūru, tradicionālos ēdienus, kuri krasi atšķīrās no latviešu ēdieniem, apskatījām pilsētas ievērojamākās vietas, apmeklējām Sv. Sofijas katedrāli, Zilo mošeju, Topkapi pili, izbraucām ar kuģīti pa Bosfora jūras šaurumu, kas Stambulu sadala Eiropas un Āzijas daļās. Skola un mūsu mājas atradās Eiropas daļā. Iepirkāmies Stambulas lielākajā tirgū – Grand Bazar, kurā ir vairāk nekā 4000 veikalu un izbaudījām Stambulas lielisko atmosfēru. Bijām pārsteigti, dzirdot, ka četras reizes dienā skanēja lūgšanas visā pilsētā izvietotos skaļruņos. Pēdējā dienā devāmies ekskursijā uz Āzijas daļu, kur, uzbraucot kalnā, pavērās neaizmirstams skats uz Bosfora jūras šaurumu un Eiropas daļu.
Šajā nedēļā mēs atradām jaunus draugus, tika iegūta jauna pieredze. Atmiņā paliks draugu vecāku teiktais, ka esam vienmēr laipni gaidīti viņu mājās. Projekta noslēguma dienā, aizbraucot no skolas, pat nevēlējāmies braukt mājās. Visiem bija ļoti skumji un acīs bija asaras…
Taču tik un tā bija prieks atgriezties mājās un dzirdēt latviešu valodu. Viss šis brauciens bija viens liels piedzīvojums, kurš paliks mūsu atmiņās uz visu mūžu.
Projekta dalībnieku iespaidus apkopoja projekta vadītāja
Vērgales pamatskolā skolotāja Ivita Meļķe
ES Mūžizglītības programma
Vidusjūras pērle - Kipra
Pasakaini skaista, mītiem un leģendām apvīta Vidusjūras sala ar savdabīgu vēstures dvesmu un pārsteidzošu dabu. Ne velti Kipras otrs nosaukums ir ,,Afrodītes sala”, tieši tur mīlestības un skaistuma dieviete piedzima no jūras putām. Tur vairāk kā 300 dienas gadā spīd saule, dzīvo draudzīgi ļaudis, tiek gatavoti garšīgi ēdieni.
Mēs, Vērgales pamatskolas pārstāvji, Comenius projekta ,,Cultural Bridges to the Future” ietvaros no 3.- 8. martam viesojāmies Larnakā, skolā Dimotiko Scholeio Katharis – Dimitri Liperti. Tā ir jauna skola, uzcelta 2005.gadā. Tajā mācās 327 skolēni no 1. - 6. klasei un strādā 27 skolotāji. Ēka ir interesanta ar to, ka ir celta U burta formā. Skolai ir kopējs iekšpagalms, uz kuru iziet visu klašu durvis. Pēc mācību stundas, kad noskan zvans, skolēni steidz ārā atpūsties.
Nedēļa Kiprā aizsteidzās ļoti ātri, jo bija daudz veicamo uzdevumu: prezentējām sagatavotos mājas darbus, pārspriedām un vienojāmies par tālāk veicamajiem darbiem, viesojāmies izglītības iestādēs (skolā, valsts un privātā bērnudārzā ), bijām vizītē pie Larnakas mēra un devāmies izzinošās ekskursijās.
Visu 6 dalībvalstu mājas darbs bija izveidot 3 filmētas prezentācijas par svētku svinēšanu katrā valstī, lai projekta dalībnieki varētu iepazīties un uzzināt kopīgo un atšķirīgo svētku svinēšanā. Ziemassvētki un Lieldienas bija obligātas visām valstīm, bet trešā prezentācija bija pēc izvēles (tādi svētki, kuri netiek svinēti dalībvalstīs ). Mēs izvēlējāmies pastāstīt un parādīt, kā tiek svinēti Jāņi Latvijā. Mūsu draugi izrādīja lielu interesi par šiem svētkiem, un viņiem ļoti garšoja mūsu līdzatvestais Jāņu siers. Galaprodukts šiem mājas darbiem būs kopēja bukleta izveide.
Spilgti palicis atmiņā Kipras skolēnu, skolotāju un vecāku ieguldītais lielais darbs šis vizītes sagatavošanā un sekmīgā norisē: jaukie koncerti, apsveikumi un ziedi, dalībvalstīm veltītie plakāti un bērnu darbi gan klasēs, gan vestibilā, organizētais,, Grill Day” pasākums (pēdējā diena ar gaļas ēšanu pirms gavēņa ) un , protams, mājinieku acīmredzamais sirsnīgums un vienkāršība, kuru sajutām gan ikdienas situācijās, gan ekskursijās.
Mūsu apmešanās vieta bija Larnaka – otra nozīmīgākā Kipras dienvidu osta un trešā pilsēta pēc lieluma. Tās ilgā vēsture sniedzas gadsimtu dzīlēs un ir bagātīgi apaugusi ar dažādām leģendām, Larnaka ir izveidojusies vietā, kur reiz atradās Kitiona – pati vecākā zināmā pasaules pilsēta, kuru, kā vēsta Bībele, dibinājis Noasa mazdēls. Larnakas vizītkarte ir Finikudes krastmala (Palmotā promenāde ), no kuras paveras lielisks skats uz līci, un tā ir iecienīta atpūtas vieta. Netālu no pilsētas atrodas Sālsezers, kur bieži pulcējas rozā flamingo. Mēs pabijām Svētā Lazarus baznīcā, Eiropas laukumā, Larnakas viduslaiku pilī, apskatījām Kimonas statueti un pilsētas īpašais šarms bija sajūtams visapkārt.
Apmeklējām arī Kipras galvaspilsētu Nikosiju, kura atrodas pašā salas sirdī. Pilsētas vecajā daļā ir saglabājušās daudzas senas vēsturiskas celtnes un pieminekļi. Ļoti iespaidīga bija cietokšņa siena, ko vēl būvējuši venēcieši 16.gs.Protams, devāmies uz ,,Zaļo līniju” – joslu, kas sadala Nikosiju un Kipru divās daļās: brīvo Kipras Republikas teritoriju un Turcijas okupēto salas ziemeļu daļu, kuru kopš 1974. gada jūlija dramatiskajiem notikumiem kontrolē Turcija. Izstaigājām arī ļoti šauro Laiki Geitonia ieliņu vecpilsētā, kura sagaida tūristus ar lieliskiem suvenīriem un tradicionāliem mājsaimniecības izstrādājumiem. Tur mēs sastapām suvenīru pārdevēju – latviešu meiteni Sintiju no Tukuma. Protams, patīkami brīži un fotografēšanās. Vēlāk nedaudz brīvā laika patstāvīgai vecpilsētas apskatei un ceļš uz Larnaku.
Nākamajās dienās devāmies ekskursijās uz Pafosu un Lefkaras ciematu. Pafosa ir bijusī Romas impērijas perioda Kipras galvaspilsēta, un tā atrodas salas dienvidrietumu piekrastē. Tā ir ierakstīta starptautiskās organizācijas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Vispirms apmeklējām romiešu senpilsētu Kuriumu ar tās grieķu – romiešu teātri (II gs. p. m. ē. ) un apskatījām Eustolios māju. Tālāk ceļš aizveda mūs līdz Petra Tou Romiou, kur Afrodīte – Skaistuma un Mīlestības dieviete iznāca no jūras putām. Pabijām gan Dionīsa mājā, kurā ir lieliski saglabājušās mozaīku grīdas, gan arī Sv. Solomoni kapenēs.
Neaizmirstamus dabas skatus vērojām, dodoties uz jauko kalnu ciematiņu Lefkaru. Tas mūs pārsteidza ar senatnīgām mājām un ļoti šaurām, līkloču ieliņām. Ciemats ir slavens ar savām mežģīnēm, izšuvumiem un sudrablietām, kuras tika piedāvātas ik uz soļa. Tur cienājāmies ar mezē – tradicionālo Kipras uzkodu un silto ēdienu asortiem. Tas ir īpašs ar to, ka tiek pasniegtas daudzas, dažādas delikateses nelielās porcijās un ir jādegustē un jādegustē…
Gleznainā sala paliks atmiņā ar apelsīnu un citronkoku birzīm, banānu un vīnogulāju plantācijām, cipresēm, draudzīgajiem un laipnajiem kipriešiem.
Nākamā projekta dalībnieku tikšanās notiks maijā – Stambulā (Turcijā). Tur stāstīsim, mācīsim gatavot un baudīsim katras valsts nacionālos ēdienus, bet mājas darbā ir jāsagatavo receptes kopīgai pavārgrāmatai.
Paldies projekta darba grupai par paveikto un mājās palicējiem par atbalstu !
Comenius projekta vadītāja Vērgales pamatskolā skolotāja Ivita Meļķe
ES Mūžizglītības programma
Sadraudzības projekts Vērgalē
„Comenius” projekta mērķis ir veicināt eiropeiskumu izglītībā, atbalstot starptautisku sadarbību starp skolām. Šī sadarbība ļauj dalībniekiem apmainīties ar pieredzi, izpētīt Eiropas kultūras dažādos aspektus, sociālo un ekonomisko daudzveidību, palielina viņu vispārējo zināšanu apjomu un māca labāk saprast un cienīt vienam otra uzskatus.
No 2012. gada 19.-23. novembrim Latvijā un mūsu skolā viesojās „Comenius” projekta „Kultūras tilti nākotnei” dalībnieki no Rumānijas, Itālijas, Turcijas, Ungārijas un Kipras. Šīs valstis pārstāvēja 4 direktori, 12 skolotāji un 11 skolēni.
Viens no tikšanās galvenajiem uzdevumiem bija pārrunāt pirmajā gadā veicamos darbus, kā arī parādīt mājas darbus - izveidotos logo, prezentācijas par nozīmīgām personībām katras dalībvalsts kultūrā un prezentēt savas valsts izglītības sistēmu.
Un tā projekta 1. diena – 19. novembris. Ir brīvdiena, bet mēs dodamies uz Rīgu satikt savus jaunos draugus. Daļa no viņiem jau ir paspējuši iepriekšējā dienā piedalīties 18. Novembra svinīgajos pasākumos, un viņi ir emociju pārpilni par redzēto un sajusto. Mēs dienu pavadām gida pavadībā, apskatot un izstaigājot Vecrīgu, un iepazīstot ,,Lido”. Tad ceļš mājup, lai Vērgalē mūsu viesskolēni satiktu savas jaunās ģimenes.
Nākamajā rītā ciemiņus sagaidām kultūras namā ar pašu skolēnu sagatavotām dāvaniņām, kuras ļoti pārsteidz un iepriecina mūsu draugus. Tad seko projekta atklāšana ar skolas direktora G. Jurika un Pāvilostas novada izglītības nodaļas vadītājas S. Lejas uzrunu un, protams, ar mūsu skolēnu apsveikuma koncertu –dziesmām un dejām. Tad ceļš uz skolu, iepazīšanās ar to, nemitīga fotografēšana un sajūsmas izpausme par senā un modernā sadzīvošanu šajā ēkā. Vēlāk darbs pie projekta aktualitātēm, bet vēlā pēcpusdienā diskotēka un radošās darbnīcas skolēniem un skolotājiem.
A.Blūmane stāsta, ka piparkūku cepšanas darbnīcā īpaši aizrautīgi darbojās atbraukušie skolēni un ungāru viesi. Katram tapa sava piparkūka ar īpašu rotājumu. Sirds formās ceptās piparkūkas izdevās it krāšņas. Paldies D.Bēliņam, kas sponsorēja mīklu, un T.Brūverei par praktisku padomu sniegšanu, kā rotāt piparkūku sirdis ar krāšņām krāsām.
Papīra ziedu locīšanas māku ierādīja G. Limberga. Vislielāko interesi par papīra puķēm izrādīja itāļu skolotājs Raffaele, Kipras un Rumānijas pārstāves. Prieks, ka par mūsu prasmēm bija ieinteresēti mūsu ārzemju draugi.
„Uzmeistaro, priecājies un ved mājās!” Tādu moto varētu attiecināt uz radošo darbnīcu, kurā viesi mezglošanas tehnikā varēja izgatavot sev rokassprādzīti, izmantojot latviešiem tik raksturīgos izejmateriālus – linu un dzintaru . Šo darbnīcu vadīja I. Razma un G. Kviese.
,,Zīmēšanas nodarbības visvairāk patika mazajām turku meitenēm, kas tur pavadīja gandrīz visu vakaru. Rezultātā tapa maza izstādīte,’’piebilst G. Laumane.
I.Vanaga un I.Renķe priecājās par aktivitāti savā darbnīcā : „Mūsu radošās darbnīcas nosaukums- Svečturi. Piedāvājām tos veidot no koka paliktnīšiem un čiekuriem, kā arī apgleznojot vai dekupāžas tehnikā aplīmējot stikla burkas. Atsaucība bija gana liela, jo pie galdiņiem nepārtraukti pulcējās to veidotāji. No viesiem vislielāko atsaucību izrādīja Turcijas pārstāvji. Interesants bija sazināšanās process, jo daži no viņiem nezināja angļu valodu /tiesa, nekādi dižie tās pārzinātāji nebijām arī mēs/. Taču darbs dara darītāju...Un svečturi izdevās koši un mākslinieciski. Daži palika mums par piemiņu no pasākuma, kāds ir aizceļojis līdzi uz citām valstīm...Darbnīcā aktivitātes beidzās tad, kad izbeidzās burkas, tātad- pēc divdesmit trešās...”
Ciemiņiem ar savu roku nospiedumu kontūrām un novēlējumiem veidot mūsu kopējo sadraudzības sauli piedāvāja S.Freimane un V.Jegoruškina.
No otrdienas līdz piektdienai strādājām pie projekta tēmām. Katras valsts pārstāvji prezentēja sagatavotos materiālus par nozīmīgām personībām un notikumiem kultūras dzīvē.
Mūsu skolēni prezentēja darbus par Dainu tēvu – K.Baronu, latviešu Dziesmu un deju svētkiem, komponistu R.Paulu un grupu „Prāta Vētra”. Šos stāstījumus papildināja priekšnesumi – gan tautas dziesma un deja, gan skaņdarba izpildījums uz klavierēm. Viss redzētais mūsu viesus ieintriģēja – priekšnesumi tika filmēti un pavadīti ar skaļām ovācijām. Paldies skolēniem un skolotājiem par ieguldīto darbu prezentāciju sagatavošanā.
Šajā tikšanās reizē arī tika izvēlēts projekta logo. No 24 logo par labāko tika atzīts itāļu veidotais, kas arī būs projekta oficiālais logo. Vērgales skolas 6. klases slolnieces S.Zaueres zīmētais palika otrais. Paldies Saivai!
Jauks un atraktīvs bija piektdienas rīts. Skolēni kopā ar sporta skolotāju G.Juriku bija noorganizējuši netradicionālas sporta stafetes, kurās piedalījās gan viesskolēni, gan vietējie. Balvas tika visiem un uzvarēja draudzība.
Skolotāji bija sagatavojuši arī ekskursiju programmu, lai projekta dalībniekiem parādītu , mūsuprāt, interesantākās un skaistākās vietas. 21.novembrī ārzemju viesi devās uz Ventspili. Uzmanību saistīja Ventspils pils ekspozīcijas un Amatu māja, kur viesi izrādīja patiesu interesi par suvenīriem. Katra rokās bija pirkums ar kaut ko Latvijai raksturīgu .
22.novembrī Liepāja sagaidīja ar stipru vēju, kas tomēr nenobaidīja viesus kāpt Trīsvienības baznīcas tornī. Baznīcas vēsture un šodiena piesaistīja viesu uzmanību, jo jāpiebilst, ka Comenius projektā iesaistījušās skolas darbojas saskaņā ar kristīgajām vērtībām, jo nākamajā tikšanās reizē Kiprā tēma būs reliģiskie svētki.
Ceturtdien, kamēr skolotāji pārrunāja izglītības sistēmas atšķirības katrā dalībvalstī, viesu bērniem bija iespēja nelielā ekskursijā iepazīt Ziemupi un Akmenņraga bāku. I. Vanaga stāsta:,, Vispirms, garām braucot, pa autobusa logu apskatījām bijušo karaspēka daļas teritoriju, pēc tam pievērsām uzmanību Ziemupes Luterāņu baznīcai. Skolotāja M. Sīpola pastāstīja kāpēc nav torņa, kur palikusi pirmā Ziemupes skola...Un tad jau klāt jūrmala- stāvkrasts. Iespēja nofotografēties un izjust piekrastes vēju, kurš šajā reizē stipri vien lika par sevi manīt. Tālāk ceļš veda uz Akmeņragu. Viesus pārsteidza, ka apkārt mums tik daudz mežu, mums tas ir tik pašsaprotami, ka par to pat īpaši neaizdomājamies...Īss stāstījums par Ziemupes dabas liegumu un Grīņu rezervātu, un tad jau kāpjam bākā. Kāpiens, kā varēja spriest pēc bērnu izsaucieniem, izrādījās gana grūts, tomēr līdz galam tika visi. Atkal vējš, fotografēšanās un skats no augšas uz piekrasti un mežiem. Lejā mūs sagaidīja Karīnas mamma Taņa ar dzintaru kolekciju. Daži, lai to labāk izpētītu, talkā ņēma lupu. Laiks aizsteidzās ātrāk, nekā vēlējāmies. Līdz jūrai šeit laika aiziet vairs neiznāca, par to žēl..
Atpakaļceļā Ziemupes tautas namā apskatījām zobenzivs mulāžu. Tā arī bija pēdējā pieturvieta.”
Lielākajai daļai, izņemot itāļus, šis bija pirmais Latvijas apmeklējums. Daudzi mūsu viesi bija ieradušies no lielām pilsētām , tāpēc viņus īpaši saistīja un ieinteresēja mūsu lauku vide.Kopumā iespaidi par mūsu novadu un skolu viņiem bija ļoti pozitīvi. Projekta vadītāja Cristina Aionitoaei apstiprināja arī visu mūsu viesu iepriekš teikto, ka Vērgalē viņi jutās kā lielā ģimenē, ka ne brīdi viņus nepameta mājas omulības un siltuma sajūta.
Esam saņēmuši arī pateicības vēstules par jauko gaisotni un ieguldīto darbu sanāksmes organizēšanā.
Liels paldies skolas kolektīvam – direktoram G.Jurikam, Pāvilostas novada domes priekšsēdētājam U. Kristapsonam, skolotājiem, muzeja vadītājai M.Sīpolai, skolas darbvedei, apkalpojošajam personālam ( saimniecēm, šoferiem), skolēniem, vecākiem un visiem, visiem, kas mūs atbalstīja šajā nedēļā, lai godam varētu sagaidīt un pavadīt mūsu ārzemju viesus.
Īpašs paldies par atsaucību, sapratni un viesmīlību viesvecākiem - Aniņu, Novadu, Savarinu, Dunaisku, Dēvicu, Kalēju un Klāsēnu ģimenēm. PALDIES!
Projekta vadītāja Vērgales pamaskolā
skolotāja I.Meļķe
ES Mūžizglītības programma
Comenius projekts Vērgales pamatskolā
Vērgales pamatskola 2 gadu garumā no 2012. gada 1. augusta – 2014. gada 31. jūlijam īstenos ES Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas "Skolu daudzpusējās partnerības ” projektu. Tajā piedalās 6 valstis – Rumānija (projekta koordinatorvalsts), Latvija, Kipra, Turcija, Itālija un Ungārija. Projekta tēma ir ”Cultural Bridges to the Future ” (,,Kultūras tilti nākotnei ”).
Projekta mērķi ir attīstīt skolēnos vajadzību saglabāt katras valsts kultūras mantojumu nākotnē, pārdomāt un atrast kopīgo un atšķirīgo projekta partneru kultūrās. Projekta valoda ir angļu valoda. Tā tiks lietota kā efektīvs instruments sazināšanās procesā, un mūsu skolēni uzlabos savas valodas prasmes.
Jau septembrī mūsu skolas 6.-9. klašu skolēni un skolotāji, uzrakstot iesniegumu, varēja pieteikties projektam, lai 2 gadu garumā veiktu dažādus mājas darbus un prezentētu tos tikšanās reizēs, kad dosimies ciemos uz partnervalstīm. Interesi par projektu apstiprināja 29 skolēni un 11 skolotāji. Pirmajā tikšanās reizē katrs dalībnieks saņēma uzdevumu, izveidot prezentācijas lapu par vienu dalībvalsti, jo novembra vidū mēs jau gaidīsim visu valstu pārstāvjus – gan skolēnus, gan skolotājus savā skolā un Vērgalē.Šajā tikšanās reizē viesskolēni dzīvos mūsu skolēnu ģimenēs, tāpēc ļoti ceru uz mūsu vecāku atbalstu un sapratni, jo šis projekts dos iespēju bērniem iegūt jaunu pieredzi, draugus citās valstīs un uzlabos svešvalodu zināšanas.
Veiksmi un izdošanos mums mūsu kopīgajā darbā !
Projekta koordinatore – skolotāja Ivita Meļķe