Adrese:  „Dīķenieki”, Vērgales pagasts,

               Pāvilostas novads, tel.29338335

Muzeja vadītāja - Mirdza Sīpola

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

5.5.1. specifiskais atbalsta mērķis “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus”

Projekts “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem”

Projekta Nr.5.5.1.0/17/I/009

Pāvilostas novada pašvaldības realizēta projekta daļa “Vērgales muižas kompleksa atjaunošana un teritorijas labiekārtošana” realizētā projekta ietvaros

Vērgales pagasta muzejs piedāvā:

• tematiskas ekskursijas par Vērgales muižas kompleksu, tā vēsturi, Vērgales vēsturi un ekskursijas Vērgales muzejā;
• Vietējās vēstures stundas skolēnu grupām;
• Vērgales  muzeja ēkas unikālā manteļskursteņa apskate

 

---

   Trīsdesmit kilometrus uz ziemeļiem no Liepājas atrodas Vērgale. Tās teritorija aizņem 190 km² . Apdzīvotas vietas – Vērgale,  Bebe, Ziemupe, Saraiķi, Ploce.  Vērgale ar vārdu „Virgenare” pirmo reizi dokumentos minēta 1253.gada 4.aprīlī, sakarā ar Kurzemes teritoriju dalīšanu starp Kurzemes bīskapu Heinrihu un ordeni. Muižai nosaukumu devis vecs kuršu ciems – Virginare, kurš minēts 13.gs. dokumentos. 1253.gadā daļa no Vērgales teritorijas izlēņota kādam Villekinam. 1291.gadā šī pati teritorija izlēņota Bertoldam Šteinam. Vēlāk visu ordeņa valsts laiku muiža netika nevienam izlēņota un piederēja pie Kuldīgas komturejas. 1574.gadā hercogs Gothards Ketlers Vērgali izlēņoja padomniekam Gerhardam fon Noldem – Aizputes pils īpašniekam /miris 1597.gadā/.  Iepriekšējā dēls 1612.gadā Vērgali pārdeva Heinriham fon Sakenam.  Sakenu ģimenes īpašumā Vērgale atradās līdz 1722.g., kad pēc landrāta Fridriha fon Sakena nāves viņa mantinieki muižu pārdeva Georgam fon Bēram, Ugāles muižas īpašniekam. Piektā paaudzē pēc tā Vērgali 1920.gadā zaudēja barons Ditrihs fon Bērs. Vērgaļu /toreizējais nosaukums/ pagasts nodibināts 1877.gadā. Īsi pirms I pasaules kara bija pievienots Medzes pagastam, Latvijas I Republikas laikā kļuva pastāvīgs. Padomju okupācijas gados Vērgales pagastam pievienoja Ziemupi un arī daļu no Tāšu un Medzes teritorijām.

     Ievērojamas senvietas- Elka kalns-pilskalns, Ošenieku senkapi attiecas uz 5.gs. pie bijušās Ošenieku pusmuižas /abas ir Valsts nozīmes/, Bruņenieku senkapi / Zviedru kapi/, Mazkalnu viduslaiku kapsēta pie Mazkalnu mājam / abi vietējas nozīmes/.

     Arhitektūras pieminekļi – Ziemupes baznīca, Saraiķu baznīca, Vērgales baznīca, Mazkažu dzīvojamā māja, kalpu māja Dangeskalni, Vērgales muižas kompleksā esošā muižas pils.

     Aizsargājami dabas objekti ir Grīņu rezervāts, kura viena daļa iestiepjas Vērgales teritorijā un Ziemupes kadiķu audze.

    Vērgales muižas pils ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, Valsts Aizsardzības Nr. 8660.  Apstiprināts ar KM 27.03.2007. gada rīkojumu Nr. 2.1.-2.5-42. Publicēts " Latvijas Vēstnesī " 05.04.2007. Muižas pils celta kā Ugāles barona fon Bēra medību pils 1797.gadā. 1837.gadā uzcelts otrais stāvs. Pils izveidota kā divstāvu garenbūve ar augstu cokolstāvu, četrslīpu jumtu un diviem četrkolonu portikiem, kuru frontonos ievietoti Bēru dzimtas ģerboņi un dekoratīvas rozetes. Vērgales pils ir ievērojamākais ampīra stila objekts bijušajā Liepājas rajonā. Mūsdienās šajā ēkā darbojas Vērgales pamatskola. Skolas pirmsākumi meklējami ap 1780.-1790.g., kad krodzinieks Raudīte, kurš bijis arī baznīcas ērģelnieks, apmācījis iesvētāmos jauniešus lasītprasmē, rakstīšanā, rēķināšanā, ticības mācībā, dziedāšanā. Pirmā skola celta 1828.gadā. Skolēnu skaitam pieaugot 1871.gadā uzcelta jauna divstāvu ēka skolas vajadzībām. Minētā ēkā skola darbojas līdz 1922.gada 26.oktobrim, kad tā pārceļas uz Vērgales muižas pili. Ievērojams ir Vērgales muižas parks, tā platība 4 ha, stādītās koku rindas veido regulāru zīmējumu. Parkam ir vēsturiska nozīme-1905.gadā pie parka kokiem piesēja vairākus Vērgales nemierniekus, kurus soda ekspedīcija grāfa Keizerlinga vadībā nošāva.   

     Romantisks tiltiņš Vērgales muižas parkā

       Vērgales muzejs darbojas bijušajā spirta darītavā - brūzī. Pēc pārbūves pagājušā gadsimta 90.gados muzejs atvērts 1992.gada martā. Muzeja krājuma fondos glabājas vairāk nekā 3000 vienību. Vērtīgākie eksponāti ir senie darbarīki, arheoloģiskie materiāli no vietējiem izrakumiem, kurus vadījuši arheologi: Andrejs Vasks, Ingrīda Virse.

 Foto: Daina Vītola