Latviešu | English | Lietuvių
Ceturtdiena, 21.11.2024
Andis, Zeltīte
FOTO STĀSTSPāvilostas novads (64)

Izstādes un pasākumi

PĀVILOSTAS NOVADPĒTNIECĪBAS MUZEJS ATKLĀJ

EKSPOZĪCIJU PAR ZVEJNIECĪBAS TĒMU

 

   Pāvilostas novadpētniecības muzejs svinīgi atklājis savu jauno, pastāvīgo ekspozīciju “Jūriņ’ prasa smalku tīklu”. Ekspozīcija ir veidota kā papildinājums muzeja pamata ekspozīcijai, to saviem apmeklētajiem piedāvājot kā mūsdienīgu, 21. gadsimta jaunāko tehnoloģiju pielietojuma un vēsturiski tradicionālā mantojuma apvienojumu. Ikvienam ekspozīcijas apmeklētājam ir iespēja uzvilkt 3D brilles un iejusties zvejnieka lomā gan ar murdiem zvejojot nēģus Sakas upē, gan ar nelielu zvejas kuģīti izbraukt zvejā Baltijas jūrā, kā arī uzkāpt uz Baltikas tipa zvejas kuģa un doties tālākā selgā.

     Jau kopš Pāvilostas dibināšanas iedzīvotāji nodarbojušies ar zvejniecību. Tieši zvejniecība ir bijis pamats ciema un vēlākos gados – pilsētas izveidei. Pāvilosta apkārtējiem vienmēr asociējusies ar jūru, zvejas laivām, tīkliem un gardām zivīm. Tomēr Pāvilostas novadpētniecības muzejā pamata ekspozīcijā apskatāma vien neliela daļa no vietējo iedzīvotāju pamatnodarbošanās – zvejniecības, kas bija agrākā Pāvilostas ciema ekonomiskais pamats un izaugsmes veicinātājs.

       Pāvilostai kā bijušajam zvejniekciematam ir senas zvejniecības tradīcijas. Pāvilostas novadpētniecības muzejs jau agrāk uzsāka izpētīt un apkopot materiālus par vietējām, Pāvilostai raksturīgām nodarbēm un tradīcijām. Darba procesā Pāvilostas novadpētniecības muzeja darbinieki nonāca pie secinājuma, ka ir nepieciešams dokumentēt, uzkrāt, demonstrēt un eksponēt iedzīvotājiem materiālus un priekšmetus par reņģu, brētliņu, mencu, bušu, lašu zveju Baltijas jūrā un nēģu zveju Sakas upē. Tādējādi saglabājot kā Pāvilostas, tā arī visas Latvijas Rietumu piekrastes būtību un tradīcijas. Jaunizveidotā ekspozīcija “Jūriņ’ prasa smalku tīklu”, kas veidota par zvejniecību Pāvilostā, dod muzeja apmeklētājiem vispusīgu informāciju par zvejas tradīcijām un zvejniecības priekšmetiem, veicina lokālās vēstures izpratni un piederības sajūtu.

 

VALODAS:

► LATVIEŠU

► LIETUVIEŠU / Lietuvos

► ANGĻU / English

► KRIEVU / Pусский

 

 

Pāvilostas novadpētniecības muzejā apskatāma jaunu ekspozīciju

"PĀVILOSTAS ZELTA SMILŠU GRAUDI"

     

    Pāvilostas novada pašvaldība sadarbībā ar Pāvilostas novadpētniecības muzeju projekta Eiropas Savienības Interreg V-A Latvija - Lietuva programmas 2014. - 2020. gadam projekta „Palanga. Pavilosta: Maritime inspired history””, projekta akronīms PPMIH, projekta Nr. LLI-173, ietvaros atklāta jauna ekspozīcija "PĀVILOSTAS ZELTA SMILŠU GRAUDI".

     Pāvilostu tāpat kā Latviju veidojuši cilvēku domas un darbi, viņu ikdienas ieguldījums Pāvilostas un visas Latvijas labklājībā.

     Pāvilostas novadpētniecības muzejs ar ekspozīcijas “Pāvilostas zelta smilšu graudi” izveidi muzeja apmeklētājiem vēlas sniegt informāciju par Pāvilostas attīstību simt gadu periodā, vizuāli un dokumentāli attēlojot kā pilsēta izveidojusies, atguvusies pēc I Pasaules kara postījumiem, piedzīvojusi strauju izaugsmi padomju laikā un ekonomisko kritumu Atmodas periodā, bet mūsdienās no īstena zvejniekciema pilsēta pārtapusi par populāru un pieprasītu Latvijas un ārvalstu tūrisma galamērķi.

      Ekspozīcija “Pāvilostas zelta smilšu graudi” ir veidota interaktīva un ilgtspējīga ekspozīcija, iespēja muzeja apmeklētajiem apskatīt un iepazīt muzeja vērtīgo krājumu, kā arī uzturēt dzīvu dzintaru smelšanas prasmes mūsdienu sabiedrībā.

    Muzeja vadītāja Irina Kurčanova

Izstāde - PADOMJU LAIKS PĀVILOSTĀ!

     Pāvilostai šis periods bijis straujas izaugsmes laiks, lai gan pagājis padomju okupācijas un  ideoloģijas zīmē. Visu šo vēstures posmu ciemats ir slēgta padomju pierobežas zona. Tomēr Pāvilostā saglabājās senā tradicionālā nodarbošanās – zvejniecība, kas, tāpat kā citos laikos, bija ciemata ekonomiskais pamats. Atšķirībā no daudzām apdzīvotām vietām, Pāvilosta arī padomju varas gados saglabāja nacionālo viengabalainību, valodu, tradīcijas, kā arī īpašo piejūras mazpilsētas šarmu.  Šajā laikā Pāvilosta iegūst to veidolu, kādā pastāv arī šodien – 21. gadsimtā.
     Lai gan padomju okupācijas laiku no mūsdienām šķir 25 gadi – viena paaudze – tomēr tā vērtējums ir neviennozīmīgs un pat krasi atšķirīgs – cik pelts, tik arī slavēts, īpaši starp cilvēkiem, kuru darba mūžs lielākoties pagājis šajos gados. Savukārt jaunākai paaudzei šis sarežģītais laiks bieži  paliek īsti neizprasts, jo apgūts pārsvarā no mācību grāmatām.
    Ekspozīcija „Pāvilosta padomju okupācijas gados”, demonstrējot visdažādākās laikmeta liecības (foto, dokumenti, numismātika, mutvārdu atmiņas, priekšmeti u.c.), būtu saistoša visām vecuma grupām un interesanta gan Pāvilostas un novada iedzīvotājiem, gan citiem muzeja apmeklētājiem.
 
 

 

 No jūras dzelmes līdz pannai!

 
    2009. gadā Pāvilostas novadpētniecības muzejs realizēja  projektu „No jūras dzelmes līdz pannai!”, kuru atbalstīja Kurzemes kultūras programmas Valsts Kultūrkapitāla fonds, pašvaldība un vietējie uzņēmēji.
    Pāvilostai, kā zvejniekciematam ir senas netikai zvejniecības tradīcijas, bet arī zvejnieku lomu – zivju gatavošanas tradīcijas. Daudzas no zivju sagatavošanas receptēm jau ir piemirsušās, vai aizgājušas nebūtībā, bet pāvilostnieki  zivis ir lietojoši uzturā un lieto joprojām, kā arī cienā savas pilsētiņas viesus un iebraucējus.
Pāvilostas novadpētniecības muzejs vēlas apzināt vēl esošos vecos zvejniekus, viņu sievas un saimnieces, kas pielieto savā ikdienā, vai atceras senas, no senčiem mantotas zivju sagatavošanas receptes: gan zivju kūpināšanā, kaltēšanā, gan arī cepšanā, vārīšanā un marinēšanā u.c.
    Tāpēc, lai uzsāktu šo pētniecību, minētā projekta īstenošanu  9. oktobrī plkst. 15.00 muzejā tika aicināti visi interesenti, kuri ir gatavi demonstrēt savas prasmes un dalīties ar zivju ēdienu receptēm. Atsaucība bija liela, sevišķi no Pāvilostas pensionāru apvienības puses. Kopumā ar savām receptēm pasākumā piedalījās  11 recepšu autores un divi kungi, kā arī Pāvilostas vidusskolas mazāko klašu audzēkņi mājturības skolotājas Intas Vīgantes vadībā apzināja savas vecāku un vecvecāku receptes.

 

ZIVJU ĒDIENUS PREZENTĒJA

  1. MAIJA ARĀJA

  2. VALĒRIJA PĒTERMANE

  3. LŪCIJA  MATROZE

  4. MIRDZA JANSONE

  5. DZIDRA ZINGNIKA

  6. VERONIKA ZAMARĪTE

  7. ANDA BĒRZIŅA

  8. INITA SPRŪDE

  9. SANITA GRIGORJEVA

  10. DAINA VASKOPA

  11. LIDIJA REINHOLDE

  12. HARALDS  LUKŠEVICS

  13. IRINA KURČANOVA

VISAS RECEPTES UN ĒDIENUS VARAT APLŪKOT ŠEIT

               Dzintara Zamarīša kūpinātās butes Pāvilostas gaumē

                  

 

 

 

Īsceļi
NOVADA KARTE