Zvejnieku svētki
No Zemnieku svētkie
Vēsture
Zvejnieku svētki ir kultūrvēsturiski svētki, kuri tiek atzīmēti jau kopš 1936. gada. Sākumā šos svētkus domāja rīkot kā zvejnieku svētkus, bet pāvilostnieki tos gribēja saistīt ar zivju žāvētavas atklāšanu un iesvētīšanu. Pirmie svētki tika svinēti Pāvilostā, kā zvejnieku un zemnieku svētki. Pāvilostā tie ir centrālie tūrisma sezonas svētki ar visspēcīgākajām tradīcijām un visizteiktāko šarmu zvejnieku svētku atzīmēšanā Baltijas jūras piekrastē.
1958. gadā šos svētkus nosauca par „Draudzības svētkiem”, jo piedalījās arī kolektīvi no citām vietām Latvijā un Lietuvas. Vēlāk tos nosauca par Zvejnieku svētkiem. Jau pusgadu iepriekš tika uzaicināti svētku koncerta dalībnieki. Nebija tādu kolektīvu, kuri atteiktos braukt uz Pāvilostu, jo zināja, ka te tiks mīļi uzņemti. Kultūras nama kalnā tika vārīta zivju zupa un viesi paēdināti. Neatņemama svētku sastāvdaļa bija krāšņie, skanīgie, daudzskaitlīgie svētku gājieni cauri ciematam. „Vasaras vēji, gan no druvu, gan jūras tālēm nākdami, piešalko zvejnieku ciemata Pāvilostas koši sazaļojošos dārzus, vasaras saule sūta svētību zemei un cilvēkiem, vasara kā ražena sieva stāv jūras krastā un vēlīgi noraugās zilajā selgas klaidā, no kurienes atlīgo un tīro liedagu glauž baltas viļņu draiskules, ņipras un draiskas kā teiksmainās nāras, no Neptūna dzīlēm uznirušas. Vasara klausās, kā šalc Baltijas jūra – miera jūra, kā zvejas vīri bangainajos selgas laukos kuģa motoru skanīgā orķestru pavadījumā dzied savu skarbo un reizē skaisto darba himnu. Vasara klusās, kā no krasta līdz krastam sakliedzas kaijas.”/A. Reimanis „No krasta līdz krastam sakliedzas kaijas”.
1974. gadā svētku koncertā piedalās 17 pašdarbības kolektīvi, kopskaitā 412 dalībnieki. Atmiņā daudziem palikusi vēl viena raksturīga svētku sastāvdaļa - rakstnieka Arnolda Reimaņa iznāciens Neptūna tērpā kopā ar slaidajām, simpātiskajām pāvilostniecēm.
Ir gājuši gadi, mainījušās svētku norises, bet tradīcija jūlija otrajā sestdienā svinēt svētkus jūrai un tās arājiem - zvejniekiem, palikusi nemainīga. Pēdējos gados paralēli vecajām tradīcijām tiek ieviestas aizvien jaunas un tad tos visā Latvijā atzīmē kā Jūras svētkus. Bet 2006. gadā kopā sanākot Zvejnieku svētku komisijai, Pāvilostā svētkus svin kā Zvejnieku svētkus, neaizmirstot zvejniekus, kuri pašreiz strādā šajā profesijā un tos, kas ir pelnītā atpūtā. No 2006. gada līdz 2012. gadam Pāvilostā Zvejnieku svētku pasākums notika divu dienu garumā. Domājot kā šim pasākumam piesaistīt pēc iespējas vairāk jauno paaudzi, tad pirmās dienas pasākums vairāk tika orientēts uz jauniešu izklaidi, bet otrā diena palika nemainīga orientēta uz dažādu vecuma pasākuma apmeklētājiem, tradicionāli notiekot arī kuģu parādei un Neptūna uznācienam, protams, neizmirstot arī zvejniekus savos darba svētkos. Bet arī šāda svētku svinēšanas koncepcija bija sevi izsmēlusi. Un kopš 2013. gada Zvejnieku svētki ar plašu un interesantu programmu tiek atkal svinēti vienu dienu - jūlija otrajā sestdienā.
SVĒTKU FOTO IESKATS PA GADIEM
