EST/LAT projekti
Jūrtaka, jeb Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā (Est-Lat 22)
Igaunijas - Latvijas programmas Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts “Pārgājienu maršruts gar Baltijas jūras piekrasti Latvijā un Igaunijā”.
Projekta mērķis ir izveidot pārgājienu tūrisma maršrutu gar Baltijas jūru no Latvijas dienvidrietumu robežas līdz Tallinai Igaunijā. Plānots, ka kopējais maršruta garums būs ap 1100 km un tas būs garākais pārgājienu maršruts Baltijas valstīs.
Papildu informācija par projektu: www.jurtaka.lv, www.coastalhiking.eu
Par projekta "Riverways" ietvaros ietaupīti naudu, papildus tika veikta koka kāpņu izbūve atpūtas vietai "Rasaiņi" Tebras upes krastā. Pati atpūtas vieta jau tika ierīkota, bet problēmas bijaar laivotāju nokļūšanu no upes uz atpūtas vietu, jo upes krasts ir samērā stāvs. Tika veikta cenu aptauja, kurā uzvarēja un plānotos darbus veica SIA "Kurzemes ceļinieks un būvnieks" Kopējās izmaksas sastāda EUR 2126,09, ar PVN 21%.
.jpg)
Pilnībā ir pabeigta Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Piekrastes un jūras telpiskā plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un piekrastes pašvaldībās Latvijā / Piekrastes un jūras telpiskā plānošana” par Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība”, projekta līguma Nr.EU43084 ietvaros skatu torņa- zārda rekonstrukcija Kalna ielas stāvlaukumā, Pāvilostā. Pēc SIA „JOMS” izstrādāta projekta – tornis tika atjaunots iepriekšējā izskatā, ar uzlabojumiem, lai nepieliecot galvu, varētu pa kāpnēm uzkāpt uz torņa otrās platformas. Darbus veica SIA „TelPro”. Būvuzraugs Gints Ernstsons.
Informācija apmeklētājiem- tornī nedrīkst uzturēties vairāk par 25 personām vienlaicīgi!
projekta publicitāte ar logo un papildus drošibas informāciju
Projekta koordinatore: Vizma Ģēģere
Aktīvi tiek realizēti divi projekts Igaunijas/Latvijas pārrobežu programmas projekti:
Projekta „Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”/„Riverways”, projekta līguma Nr. 43385, ietvaros pašreiz ir uzsākta Rīvas upes attīrīšana no kritalām un lielgabarīta sadzīves atkritumiem, posmā no Rīvas ciema tilta līdz Pāvilostas novada robežai ar Ventspils novadu ( netālu no Labraga baznīcas). Darbus veic „Serviss RJ” IK, kas uzvarēja iepirkumā. Kopējā līguma summa sastāda 8750.00 EUR. Ņemot vērā LR Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” un Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes noteiktos zivju nārstošanas termiņus, kad upes tīrīšana nav atļauta, pirmais tīrīšanas posms ir no 21.06.2014. līdz 01.11.2014. Visus Rīvas upes tīrīšanas darbus jāpaveic astoņu ar pusi mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža, līdz 2015. gada 15. aprīlim. Pēc projekta realizācijas Pāvilostas novads varēs lepoties ar trīs laivotāju iecienītām, attīrītām upēm Durbi, Tebru un Rīvu. Kā īpašu pērli Kurzemē, laivotāji atzīmē Rīvas upi, kas no laivošanas viedokļa ir īpaši ainaviska.
Otra Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Piekrastes un jūras telpiskā plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un piekrastes pašvaldībās Latvijā / Piekrastes un jūras telpiskā plānošana” par Eiropas Savienības struktūrfondu 3. mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība”, projekta līguma Nr.EU43084 ietvaros pašreiz notiek skatu torņa- zārda rekonstrukcijas darbi Kalna ielas stāvlaukumā, Pāvilostā.
Pēc SIA „JOMS” izstrādāta skatu torņa rekonstrukcijas projekta – tornis tiek atjaunots iepriekšējā izskatā, darbus veic SIA „TelPro”. Veicot iepirkumu, līguma summa sastāda EUR 14 833.82. Darbus paredzēts paveikt mēneša laikā līdz šī gada 9. jūlijam, kas būtu kā jauka dāvana Pāvilostai Zvejnieksvētkos.
Projektu koordinatore: Vizma Ģēģere
01.07.2014.
Projekta „Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”/„Riverways”, projekta līguma Nr. 43385, ietvaros pašreiz ir uzsākta Rīvas upes attīrīšana no kritalām un lielgabarīta sadzīves atkritumiem, posmā no Rīvas ciema tilta līdz Pāvilostas novada robežai ar Ventspils novadu ( netālu no Labraga baznīcas). Darbus veic „Serviss RJ” IK, kas uzvarēja iepirkumā. Kopējā līguma summa sastāda 8750.00 EUR. Ņemot vērā LR Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” un Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes noteiktos zivju nārstošanas termiņus, kad upes tīrīšana nav atļauta, pirmais tīrīšanas posms ir no 21.06.2014. līdz 01.11.2014. Visus Rīvas upes tīrīšanas darbus jāpaveic astoņu ar pusi mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža, līdz 2015. gada 15. aprīlim. Pēc projekta realizācijas Pāvilostas novads varēs lepoties ar trīs laivotāju iecienītām, attīrītām upēm Durbi, Tebru un Rīvu. Kā īpašu pērli Kurzemē, laivotāji atzīmē Rīvas upi, kas no laivošanas viedokļa ir īpaši ainaviska.
Projekta ietvaros tika izgatavoti divi informatīvie stendi ar informāciju par laivošanas iespējām Pāvilostas novadā. Viens no informācijas stendiem atrodas Pāvilostas centrā pie TIC, bet otrs Sakas pagastā, Durbes un Tebras upju satekā
Projekta koodinatore Vizma Ģēģere
29.04.2014.
Aprīļa mēnesī aktīvi tika realizēts projekts „Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”/„Riverways”
Projekta ietvaros tika pabeigta Tebras upes tīrīšana no kritalām un tika izveidotas trīs labiekārtotas atpūtas vietas : divas uz Tebras upes un viena atpūtas vieta tika izvietota upju Durbes un Tebras satekā. Upju tīrīšanas darbus no kokiem un lielizmēra sadzīves atkritumiem veica „Serviss RJ” IK. Tagad abas upes: Durbe un Tebra ir laivojamas, bez izkāpšanas un laivu pārvietošanas par krastu. Protams situācija upēs var mainīties gan pēc lieliem vējiem, lietus gāzē vai bebra nedarbiem. Minētā firma ir atbildīga par laivošanas iespējām un nes garantiju divus gadus pēc minēto darbu veikšanas.
Koka konstrukciju izgatavošanu un uzstādīšanu veica SIA „VARTEH”. Bez minētajām trīs atpūtas vietām, atjaunota ir trošu laipa pie Sakaslejas baznīcas uz Tebras upes. Arī minētajām koka konstrukcijām un trošu tiltam ir divu gadu garantija.
Minētā projekta ietvaros ir paredzēts atbrīvot no koku kritalām un lielizmēra atkritumiem arī Rīvas upi. Tika veikts iepirkums un par darbu veicēju izvēlēts „Serviss RJ” IK, kam bija vislētākais, iepirkuma Nolikuma atbilstošs iepirkuma piedāvājums. Darbu varēs uzsākt tikai pēc lieguma Rīvas upē, t.i. pēc 20. jūnija un darbi paredzēts pilnībā pabeigt 2015. gada 15. aprīlī.
atjaunotais trošu tilts pār Saka supi
izgatavotās koka konstrukcijas
uz Tebras un Durbes ik pa 5 km ir izvietotas km norādes zīmes, kas norāda attālumu līdz abu upju satekas vietai
tiek pārbaudīta Tebras upe
Ir pilnībā pabeigti Tebras upes attīrīšanas darbi no koku sanesumiem un lielizmēra sadzīves atkritumiem. Pateicoties siltam un saulainam- agram pavasarim, darbus varēja veikt ļoti ātrā laikā. SIA "Serviss RJ" IK pārbaudīja arī Durbes upi un Sakas upi, kurai veidojas koku sablīvējumi saliņas rajonā, līdz ar to var uzskatīt ka abas upes ir iztīrītas un laivošanas sezona var sākties. Protams, neviens nav pasargāt no kāda klīstoša koka vai bebra nedarbiem. Projekta „Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”/„Riverways”, I.D. Nr. 43385 ietvaros ir noslēgusies projektā plānotā aktivitāte: Durbes un Tebras upju attīrīšana no kokiem un lielizmēra sadzīves atkritumiem.
Projekta ietvaros ir plānots labiekārtot trīs atpūtas vietas: divas atpūtas vietas uz Tebras upes un vienu- lielu atpūtas vietu abu upju- Tebras un Durbes upes satekā, pie Sakaslejas baznīcas. Projekta ietvaros ir plānots arī atjaunot trošu tiltu pār Tebras upi, kas atrodas pie minētās upju satekas un savieno vairākus kultūrvēsturiskus objektus: Sakas lejas ev. luterisko baznīcu un seno Sakas pilskalnu, Sakas viduslaiku pils vietu, veco bijušas ostas noliktavu, Lejasmuižu, jeb bijušo pasta ēku. Atpūtas vietu labiekārtojuma elementus izgatavo un uzstāda, kā arī trošu tiltu pār Tebras upi rekonstruē SIA "VARTEH". Darbus plānots pabeigt līdz 2014. gada 30. martam.
Projekta koordinatore Vizma Ģēģere
DURBES UPES APRAKSTS
Posms Upsēdes tilts – sateka ar Tebru
Turpmāk aprakstīto posmu jādala 3 mazākos posmos:
1) Upsēdes tilts – Mežaines tilts; KARTE
2) Mežaines tilts – tilts pie Spriedēju mājām, turpmāk Spriedēju tilts;
3) Spriedēju tilts – sateka ar Tebru. KARTE
Upsēdes tilts – Mežaines tilts
Upe stipri līkumota, pamatā smilts, retāk smiltsmāla grunts. Zemā ūdenslīmenī caurmēra dziļums 1,5m. Ūdens ļoti dzidrs, gultne aizaugusi ar zālēm un pielūžņota ar siekstām. Noturīgs straumes ātrums, vidēji 3km/h. Neparasti liela zivju bagātība. Sapali, asari, brekši, grunduļi, retāk līdakas, raudas un vīķes. Šaurspīļu upesvēži. Neliela bebru populācija, šajā posmā novēroti 4 īpatņi, krastu noslidinājumi ik pa 300m. Krasti augsti un straumes izskaloti, vidēji 3m, noauguši ar krūmājiem un pļavām, pārsvarā sastopams baltalksnis, ieva, melnalksnis, baldriāns, nātres, vīgriezes, šāvējgurķis.
Šajā posmā izvākti 3 daudzgadīgi un straumi pilnīgi nosprostojoši palu nesto koku sastrēgumi, kā arī veikts preventīvs darbs straumē iekārušos koku izvākšanā. Atstāts cilvēka mākslīgi radīts tilts pār upi – straumi pilnībā šķērsojoši melnalkšņi. Šī vieta kalpos kā savdabīgs siets pavasara palu nestajiem kokiem un atvieglos darbu upes tīrīšanai gan līguma garantijas laikā, gan vēlāk.
Mežaines tilts – Spriedēju tilts
Upe vēl aizvien stipri līkumota, pamatā smilts, atsevišķās vietās smiltsmāla grunts. Upe strauji padziļinās, tecējums samazinās un daudzās vietās tās dziļums pārsniedz 2m robežu. Straumes ātrums vidēji 2km/h. Paaugstinātā dziļuma dēļ zivju novērojumi netika izdarīti. Liela bebru populācija, bebru radītie krastu noslidinājumi vidēji ik pa 100m, bet 3km areālā ap Vecajiem kapiem bebru skaits pārsniedzis kritisko: vietām nogāzto koku skaits ir lielāks par stāvošo koku skaitu. Krastos nereti smilšu atsegumi, krasti noauguši ar jaukto koku mežu, kas mijas ar pļavām un krūmājiem.
Šajā posmā izvākti 2 daudzgadīgi straumi pilnībā nosprostojoši koku sastrēgumi, kā arī veikts preventīvs darbs straumē iekārušos koku izvākšanā. Darbu gaitu šajā posmā apgrūtina lielais dziļums (zāģēšana daudzviet jāveic no laivas) un augstie krasti. Lai arī daudzviet noliekušies koki pilnībā neaizšķērso straumi un laivotājiem būtiski netraucē, tomēr tie tiek izvākti lai neveidotu jaunus sastrēgumu draudus. Vēl jāpiemin lielais bišu spietu un iršu pūžņu daudzums šajā posmā, kā rezultātā šur tur atstāts pa „neloģiskam” praulam.
Spriedēju tilts – sateka ar Tebru
Upe mierīga, dziļa, ar gariem taisniem posmiem. Straume ļoti lēna. Krasti nolaideni, apauguši ar ievu un alkšņu krūmājiem. Bebru mazāk, lai gan vēl sastopami.
Lai gan šajā posmā nav straumi pilnībā norobežojoši koku sastrēgumi, tomēr veikts preventīvs darbs straumē iekārušos koku izvākšanā.
Ieteikumi
Posms Upsēdes tilts – Mežaines tilts uzskatāms par aktīvo spiningotāju paradīzi. Cope vai skrējiens pēc mānekļa kopumā konstatēts katrā trešajā metienā. Noķerts un atlaists 60cm garš sapals, neskaitāmi mazāki īpatņi, piekodusies, bet iepinoties zālēs un siekstās pamukusi ap 5kg līdaka.
Posms Mežaines tilts – Spriedēju tilts ir ļoti labs vienas dienas laivotāju posms. Varens jauktu koku mežs, straujteces, augsti krastu atsegumi, koku lapotņu aleja pār upi, no upes redzami dižozoli, dzīvnieku un putnu bagātība – tie ir vislabākie priekšnoteikumi ūdenstūrisma attīstībai šajā posmā.
Posms Spriedēju tilts – sateka ar Tebru salīdzinājumā ar iepriekšējiem ir neizteiksmīgāks, bet arī tajā vērīgākie ūdenstūristi var atrast neredzētas krastu detaļas, vai arī veikt šo posmu savā ceļā uz Pāvilostu.
Plānojot laivojumus vai copi Durbē jāņem vērā straujās ūdenslīmeņa svārstības. Pēc 2 dienu lietavām ūdens līmeņa lineāls rādīja +93cm no sākotnēji viszemākā līmeņa.
TEBRAS UPES APRAKSTS
Posms Jēkabvalks – sateka ar Durbi
Turpmāk aprakstīto posmu jādala 2 mazākos posmos: KARTE
1) Jēkabvalks – tilts pie Kalnenieku mājām;
2) tilts pie Kalnenieku mājām – sateka ar Durbi.
Jēkabvalks – tilts pie Kalnenieku mājām
Šis posms sākas garas straujteču kaskādes (no Sarkanvalka ietekas līdz Lanku mājām) vidū. Straujteču kaskādi veido kaļķakmens lūzumi un atsegumi, nelielas straujteces un viena zema rumbiņa. Šī kaskāde ūdenstūristiem ir sportiski visinteresantākais Tebras posms. Uzmanību: šeit sastopami plienā sadzīti armatūras stieņi, uz kuru bāzes nēģu migrācijas laikā tiek veidoti tači. Sargiet laivas!!! Krasti noauguši ar vecu jauktu koku mežu, upe salīdzinoši stipri aizaugusi, bieži sastopamas doņu audzes. Pirmos 5km upe caurmērā 1m dziļa.
Pēc straujteču kaskādes upē vēl aizvien noturīga 2 – 3km/h straume, smilšmāla, grants vai akmeņu grunts, krastos pārsvarā segliņu, ievu un baltalkšņu audzes. Ik pa brīdim vecu tiltu atliekas, kas netraucē laivojumam, bet padara to ainaviskāku. Bebru klātbūtne nav jūtama, lai gan seklumos un smilšu sērēs tie mēģina veidot dambjus. Tradicionālās zivju sugas: līdakas, asari, sapali, grunduļi, baltās zivis. Zivju bagātība vērtējama kā liela, lai gan jūtama makšķernieku un maluzvejnieku klātbūtne. Īpaši interesanti ir vairāki upju līkumi starp Suvenieku un Rasmaņu mājām, kur brīžiem visa upes straume ieplūst ap 1,5m platā gultnē. Aizraujošu manevru, skaistu tiltu balstu un jauku ainavu posms. Tālākais ceļš līdz Kalnenieku tiltam arī ir gana interesants, īpaši jāatzīmē, ka apstāšanās pie tilta un iespējamā maršruta beigšana te ir ērta gan laivotājiem gan transportam.
Šajā posmā izvākti 6 daudzgadīgie koku sastrēgumi, no kuriem 3 bija straumi pilnībā nosprostojoši, kā arī veikts preventīvs darbs straumē iekārušos koku izvākšanā.
Tilts pie Kalnenieku mājām – sateka ar Durbi
Šis ir Tebras mierīgākais posms, upe strauji zaudē straumes ātrumu un paliek dziļa. Tās platums vairs nepieļauj straumi pilnīgi nosprostojošu sastrēgumu veidošanos, lai gan upes nestie koki iepinas pār straumi nokārušos koku zaros. Ainava salīdzinoši neizteiksmīga – krastos pārsvarā baltalkšņu audzes.
Ieteikumi
Tebra posmā no Apriķiem līdz Kalnenieku māju tiltam uzskatāma par interesantu un laivojamu upi, kas kopā ar labu servisu, Durbes upes posmiem, attīstīto Pāvilostas infrastruktūru un citiem Pāvilostā pieejamajiem pakalpojumiem, var kļūt par vienu no laivotāju iecienītākajiem galamērķiem. Jau tagad to laivo pietiekams skaits interesentu, bet pēc tās sakopšanas formula „nolaivo upi un atpūties pie jūras” varētu sniegt tādus pašus rezultātus, kādi šobrīd ir Irbes upē, kas ir viena no laivotāju iecienītākajām Latvijas upēm.
Projekts „Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”/„Riverways”, I.D. Nr. 43385
Projekts „Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”/„Riverways”, I.D. Nr. 43385
Atjaunotā nobrauktuve pie jūras Tirgus ielas galā, Pāvilostā
20.08.2012.
-
Projekts „Ūdenstūrisms kā dabas un aktīvā tūrisma elements Latvijā un Igaunijā”/„Riverways”. Projekta ietvaros plānots sakārtot- attīrīt no kritalām Tebras un Durbes upes, izveidot trīs labiekārtotas atpūtas vietas, kā arī izstrādāt kartes un informatīvos materiālus laivotājiem. Pāvilostas novada pašvaldības līdzfinansējums 688.50 EUR, kopējās izmaksas 4050,00 EUR.
-
-
Projekts „Piekrastes un jūras telpiskā plānošana Pērnavas līcī Igaunijā un piekrastes pašvaldībās Latvijā/Piekrastes un jūras telpiskā plānošana”. Projekta ietvaros Pāvilostā tiks sakārtota nobrauktuve Tirgus ielas galā, nobraukšanai jūras piekrastē. Iegādāta glābšanas laiva ar aprīkojumu, kas bāzēsies Pāvilostas ostā un pildīs glābšanas funkcijas. Pāvilostas novada pašvaldības līdzfinansējums 5306.55 EUR, kopējās izmaksas 31215,00 EUR.