.jpg)
Projekts Erasmus+ 2014.-2016.
PROJEKTA “ACT TOGETHER – BE CREATIVE!” FINIŠS!
Jau aizskrējuši divi gadi kopš mēs, Vērgales pirmsskolas izglītības iestādes “Kastanītis” pedagogi uzsākām dalību Erasmus+ programmas projektā “ACT TOGETHER – BE CREATIVE!”. Un nu aizvadīts arī noslēguma pasākums, kurā atcerējāmies saspringtākos un interesantākos mirkļus, kurā apkopojām paveikto un izteicām savu vērtējumu par projektā iegūto. Tā ir gan jauna pieredze, gan jaunas mācību metodes, gan labas idejas, gan jauni draugi.
Katrs pedagogs devās vizītē uz kādu no projekta dalībvalstu pirmsskolas izglītības iestādēm. Pabijām gan Ajkas bērnudārzā Ungārijā, gan Craiovas bērnudārzā Rumānijā, gan Gaziantepas bērnudārzā Turcijā, gan Gabrovas bērnudārzā Bulgārijā. Un, protams, uzņēmām ciemiņus mūsu – Vērgales bērnudārzā “Kastanītis”.
Bērni visās vietās vienādi - smaidīgi, kustīgi, skaļi, draudzīgi, talantīgi, atšķirīgas ir telpas un materiālā bāze. Rumānijas bērnudārzā neredzējām klavieres vai kādu citu mūzikas instrumentu. Katrā mācību telpā bija dators un bērni gan dziedāja, gan dejoja pie ierakstiem. Turpretī Turcijas bērnudārzā katrā grupiņā bija mūzikas instrumentu stūrītis, kur atradās dažādi, vienkārši mūzikas instrumenti un bērni paši muzicēja. Bulgārijas bērnudārzā lielāko daļu rotaļlietu bija gatavojuši un sagādājuši bērnu vecāki – sadarbība starp bērnudārzu un bērnu vecākiem ir ļoti laba. Ungārijas un Bulgārijas bērnudārzos varējām redzēt ļoti dažādus bērnu vizuālās mākslas darbiņus - gan individuālus, gan kolektīvus, gan kopā ar vecākiem radītus. Katrā valstī, katrai tautai ir savas tradīcijas un paražas un pedagogi, tāpat kā mēs, iepazīstina bērnus ar tām, māca mīlēt un cienīt savas tautas kultūru - dziesmu, deju, mākslu.
Projekta galvenie uzdevumi tika izpildīti - visi kopā izveidojām metodisko materiālu vizuālā mākslā un deju disku ar dalībvalstu bērnudārzu bērnu dejotām tautas dejām.
Domāju, ka katram pedagogam dalība šajā projektā deva kādu radošu atklāsmi, jaunas idejas un jaunu pieredzi un, protams, jaunus draugus. Apguvām jaunas metodes vizuālās mākslas pasniegšanā. Nostiprinājās apziņa, ka mūsu pedagogi ir labā līmenī, radoši, zinoši, atraktīvi un atbildīgi. Bet mūsu bērnudārzs - sakopts, nodrošināts ar labu materiālo bāzi, lieliskiem pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem.
Ir lieliski, ka Erasmus+ programmas ietvaros pedagogi var papildināt savu pieredzi, paplašināt savu redzes loku, apgūt jaunas darba metodes un iegūt jaunus draugus.
Gribu pateikt paldies mūsu bērnudārza angļu valodas pulciņa skolotājai Ivitai Meļķei par to, ka viņa mūs iedrošināja un palīdzēja tikt pie šī projekta. Paldies gribas teikt arī Pāvilostas novada domes galvenajai grāmatvedei Ingūnai Blaubārdei. Ar viņas palīdzību tika risināti visi projekta finansiālie jautājumi. Bez tam gribu pateikties visam bērnudārza kolektīvam par atbalstu projekta īstenošanā – pedagogiem par projekta uzdevumu izpildi, bet tehniskajiem darbiniekiem par ieguldīto darbu viesu uzņemšanā. Kas zina, varbūt būs vēl arī citi projekti!
Iestādes vadītāja un projekta koordinatore Gaida Akerfelde
Projekta „ Act together – be creative!”
pēdējā tikšanās Bulgārijā
Erasmus+ programmas projekts „Act together – be creative!” tuvojas noslēgumam. Nemanot paskrējuši 2 gadi un notikuši 5 mītiņi. Nupat atgriezāmies no saulainās Bulgārijas smieklu pilsētas Gabrovas. Pēdējā dalībnieku tikšanās bija ļoti sirsnīga. Nu jau satikās pazīstami cilvēki, kuri kopīgi izpildījuši projekta uzdevumus.
Šajā reizē Vērgales bērnudārzu „Kastanītis” pārstāvēja pirmsskolas izglītības skolotāja Sanita Poriņa, tautisko deju pulciņu vadītāja Sigita Freimane un iestādes vadītāja Gaida Akerfelde. Grūtākie projekta uzdevumi- tieši šoreiz:
Pirmais uzdevums – iepriekšējā gada laikā veidojām metodisko materiālu vizuālā mākslā, kur apkopoja visu dalībvalstu – Rumānijas, Bulgārijas, Turcijas, Ungārijas un mūsu pieredzi. Uz šo tikšanās reizi vajadzāja šo materiālu iztulkot latviešu valodā un iepazīstināt ar to kolēģus.
Otrais uzdevuma – 2016. gadu mums vajadzēja sagaidīt ar izveidotu kalendāru, kurā atspoguļoti bērnu darbi dažādās vizuālās mākslas tehnikās.
Trešais uzdevums- visgrūtākais no visiem uzdevumiem- jāiemāca bērnudārza bērniem rumāņu, bulgāru, turku un ungāru tautas dejas, un jāizveido video. Paldies Annai Dunkerei, kura mums palīdzēja ar videomateriāla izveidi.
Kad visi uzdevumi bija izpildīti, 15. maijā devāmies ceļā uz Sofiju. Vienu dienu mums bija iespēja iepazīties ar Bulgārijas galvaspilsētu un tās vēsturisko centru. Tālāk devāmies uz Gabrovu, kur notika projekta pēdējais - 5. mītiņš. Bērnudārza „ Javor” kolektīvs mūs uzņēma ļoti viesmīlīgi. Par visu bija padomāts, gan par mūsu ērtībām, gan labsajūtu Programma bija interesanta, izglītojoša un daudzveidīga. Nedēļas laikā mēs iepazināmies ar bērnudārzu, ar tā materiālo bāzi, ar skolotājām un bērniem. Ppriecājāmies par bērnu sagatavotajiem apsveikumiem- dziesmām, dejām un zīmējumiem. Pašas tikām iesaistītas radošās darbnīcās: dekupāžā, zīda apgleznošnā, tautisko rakstu veidošanā un mācījāmies dejot bulgāru tautas dejas.
Skaists un neaizmirstams bija projekta noslēguma koncerts, kurš notika pilsētas kultūras namā un kurā bērni priecēja mūs gan ar savas tautas dejām, gan projekta dalībvalstu tautu dejām. Bērnu un pieaugušo izpildījumā skanēja bulgāru dziesmas. Aizkustinoši bija skatīties, kā bulgāru bērnudārza 6-gadīgie bērni dejoja latviešu tautas deju svītu. Koncerta noslēgumā visi teicām paldies mūsu projekta koordinatorei rumānietei Titai Jozefinai.
Visiem zināms, ka Gabrova pasaulē pazīstama kā smieklu pilsēta un gabrovieši kā skopākie cilvēki. Ne velti anekdote stāsta, ka gabrovietis kaķim asti apgriezis, lai ziemā to laižot pa durvīm ārā mazāk siltais gaiss izplūst. Bet tas jau tik tā smējiemam... Īstenībā gabrovieši ir atsaucīgi, atraktīvi, humoru mīloši un saprotoši , ļoti, ļoti viesmīlīgi cilvēki.
Mūsu projekta dalībvalstu delegācijas pieņēma pilsētas mēra vietniece un mums bija iespēja piedalīties tradicionālajos Gabrovas pilsētas svētkos- karnevālā, kur gājienā gājām kopā ar gabroviešiem, bet nesām Latvijas karoga transparentu.
Tikšanās laikā mūs iepazīstināja ar tādām vietām kā Veļiko Tarnovo, kas ir iekļauts UNESCO mantojuma sarakstā un vēsturiskiem, skaistiem ciemiem Trjavnu un Arbanasi. Noslēgumā par dalību 5.mītiņā saņēmām sertifikātus.
Pēdējā dienā atvadoties sapratām, cik daudz draugu esam ieguvuši.Visi viens otru aicināja ciemos. Acīs pavīdēja pa asarai, jo, iespējams, ka tomēr klātienē mēs vairs nesatiksimies. Taču pateicoties plašajam saziņas līdzekļu klāstam, es ceru, ka mūsu sakari nepārtrūks, ka arī turpmāk mēs viens otru bagātināsim ar jaunām idejām un, kas zin, tiksimies kādā citā projektā.
Pēc ciemošanās Bulgārijā esam atgriezušās darbā. Un droši varam teikt- nekur nav tik labi kā mājās, kā mūsu Vērgalē, mūsu Latvijā un mūsu bērnudārzā!
Vairāk par aktivitātēm Erasmus+ programmas projektā „Act together – be creative!” varat atrast
Pāvilostas novada mājaslapā sadaļā Izglītība – Vērgales PII „Kastanītis” - Projekts Erasmus+ 2014.-2016. un projekta mājaslapā: www.acttogether-becreative-1.mozello.lv .
Iestādes vadītāja Gaida Akerfelde
MAINĪGĀ TURCIJA
Joprojām norisinās Erasmus+ projekta „Act together- be creative!” aktivitātes. Nupat esam atgriezušās no vizītes pie mūsu projekta partneriem Gaziantepas pilsētā, Turcijā. Iespaidu daudz un nez vai vienā raktā visu var aprakstīt.
Pirmais iespaids- ļoti liela valsts ar savdabīgu kultūru , reliģiju un milzīgu nacionālo lepnumu. Visur plīvo Turcijas karogs- kas simbolizē turku varenību un lepnumu par savu nāciju. Tajā pašā laikā turki ir ļoti viesmīlīgi un laipni ļaudis. Ciemiņiem rāda visu to labāko un cenšas, lai ciemiņš justos gaidīts un apmierināts. Kaut arī tūrisma sezona Turcijā beidzas 1. oktobrī , Gaziantepā oktobra otrajā nedēļā vēl pieturējās saulains un silts laiks- dienā apmēram 25 grādi.
Gaziantepas Gineikentas bērnudārzs, kurš mūs uzņēma, svinīgi sagaidīja visus projekta partnerus, rokās turot pašu zīmētus partnervalstu karogus un aicinājumus „ Laimni lūdzam!” katras valsts valodā. Koncerts gan izpalika, jo valstī bija izsludinātas 3 dienu sēras sakarā ar teroru aktu Ankārā, taču tas netraucēja mūsu draudzīgo tikšanos. Bērnu vecāki bija mums saklājuši galdu, kur varējām degustēt turku nacionālos ēdienus. Pārsvarā tie bija saldumi un dažādi deserti.
Tā kā šis jau ir mūsu projekta ceturtais mītiņš , tad dalībnieki tiekas jau kā seni draugi. Kopš tikšanās Latvijā pagājuši jau 4 mēneši un bija jauki satikties un apspriest, kā esam tikuši galā ar projekta uzdevumiem. Uz šo tikšanos vajadzēja sagatavot divu mūsu tautas deju ierakstus, ko izpilda mūsu bērnudārza bērni. Vēlreiz gribu pateikt paldies visiem bērniem, kas piedalījās diska tapšanā, par viņu skaisto priekšnesumu, viņu vecākiem par atbalstu un skolotājai Sigitai Freimanei par ieguldīto darbu.
Mītiņa laikā katra delegācija iepazīstināja pārējos projekta dalībniekus ar savas tautas dejām un mūziku. Tagad mūsu uzdevums ir uz pēdējo tikšanās reizi Bulgārijā aizvest ierakstu, kurā mūsu bērni dejo rumāņu, turku, bulgāru un ungāru tautas dejas. Tas ir liels izaicinājums deju skolotājai un mūsu bērnudārza mūzikas skolotājai.
Mītiņa programma bija daudzpusīga, ar dažādām aktivitātēm. Mēs kopā strādājām vizuālās mākslas darbnīcās, mēs mācījāmies citu tautu dejas un mācījām savas tautas rotaļdejas, mēs apgleznojām akmeņus un mācījāmies locīt garos balonus. Tas nebija viegli, bet ļoti, ļoti interesanti. Visinteresantākā, mūsuprāt, bija EBRU māksla. Ebru, kas mūsdienās pazīstama kā dekoratīvi lietišķā papīrmāksla, ir viens no senākajiem Turcijas mākslas veidiem, precīzu izcelsmes vietu un laiku atstājot nezināmu. Ebru tehnika sastāv no speciālas krāsas un sabiezināta ūdens, darba beigās uz skaisto gleznojumu tiek uzklāts papīrs, tādējādi iemūžinot to kā gleznu. Arī mums bija iespēja uztaisīt katram savu darbu ebru tehnikā.
Turcijas partneri iepazīstināja mūs ar savas tautas tradīcijām, ēšanas kultūru un izciliem apskates objektiem. Pabijām Zeugmas mozaīkas muzejā, kas ir lielākais šāda veida muzejs pasaulē. Skaistākā mozaīka - „ Čigānu meitene”, kura skatās uz tevi, lai kurā vietā tu nostātos un skatītos uz viņu. Tikām aizvesti arī uz Nemrutdagu- 2150 m augstu kalnu Turcijas dienvidos, kur 62. gadā pirms mūsu ēras pēc valdnieka Antioha I Teosa pavēles tika izkaltas trīs terases, uz kurām tika novietotas 8—9 metrus augstas statujas (Antioha, ērgļa, lauvas, dažādu armēņu un grieķu dievu). Kalna virsotne kļuva par svētnīcu Antioha godināšanai. 1987. gadā Nemrutdags iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Braucot uz šo izcilo senatnes pieminekli varējām vērot Turcijas dabu, lauksaimniecību un iedzīvotājus, kas vietām dzīvo ļoti nabadzīgos apstākļos. Varējām izbaudīt sajūtas, ko nozīmē braukt pa serpentīnu ceļu kalnos. Turcijā ir apmēram 78 miljoni iedzīvotāju. Pilsētā, kurā viesojāmies, Gaziantepā, vien ir 2 miljoni iedzīvotāju- tik cik mums visā valstī!!! Ļoti lielas problēmas ar bēgļiem, jo viņu ir ļoti daudz. Tiek būvētas jaunas dzīvojamās mājas- pilsēta aug. Jaunie rajoni vēl nesakopti, nav apzaļumoti, bet bērnu laukumi- ik uz soļa.
Interesanti bija iepazīties ar Gaziantepas Gineikentas bērnudārzu. Bērnudārzs izvietojies 3-stāvu ēkā. Grupiņas ļoti līdzīgas viena otrai. Bērniem ēdienu pieved ēdināšanas firma. Bērni bērnudārzā uzturas tikai 5 stundas, piedalās nodarbībās un tad iet mājās. Bērnudārzā neguļ. Šo bērnudārzu vada vīrietis un arī vairāki skolotāji ir vīrieši, jo skolotāja profesija Turcijā ir ļoti prestiža un cienījama.
Pārsvarā Turcijā strādā vīrieši, viena daļa sieviešu dzīvo mājās, vāc bērnus , rūpējas par ģimenes labsajūtu, pilnveido sevi dažādās nodarbībās- kā gleznošana, izšūšana, šūšana, u.t.t. Bet vīrieši gādā par ģimenes labklājību. Veikalos un tirgū tirgojas tikai vīrieši. Ja gribat kaut ko nopirkt, tad droši varat kaulēties, jo nosauktā sākumcena ir uz pusi vai pat divas trešdaļas lielāka nekā faktiskā cena, par kuru preci var pēc ilgas un jautras kaulēšanās nopirkt.
Noslēdzies pirmais projekta gads, kura rezultātā vajadzēja tapt metodiskam materiālam par vizuālās mākslas metodēm, kuras pielieto vizuālās mākslas nodarbībās dažādās valstīs. Materiāls ir tapis. Tagad katrai valstij tas jāiztulko un jāiepazīstina savi kolēģi citos bērnudārzos ar iegūto pieredzi. Bet tā kā projekts turpinās, tad mums līdz gada beigām jāizveido kalendārs , kurā attēloti vizuālās mākslas darbi, kas uztaisīti dažādās tehnikās, ko izmanto visas projekta partnervalstis.
Lai mums visiem kopā izdodas!
Iespaidos dalījās mūzikas skolotāja Simona Tomase
un vadītāja Gaida Akerfelde
Foto: Gaida Akerfelde
Plašāku fotoreportāžu skatieties FOTOGALERIJĀ
ERASMUS+ PROGRAMMAS projekta „Act together – be creative!”
finansējuma līgums Nr. 2014-RO01-KA201-002872 2
Aizvadītas piecas piesātinātas, iespaidiem bagātas Erasmus+ programmas projekta „Act together - be creative!” dalībnieku tikšanās dienas. Ceram, ka tās ilgi paliks atmiņā mums un mūsu ciemiņiem! Bet labāk visu pēc kārtas.
14. jūnijs bija delegāciju ierašanās diena. Pēcpusdienā Rīgas lidostā sagaidījām Turcijas delegāciju. Izmantojām atlikušo pēcpusdienu un iespēju robežās iepzīstinājām turku meitenes ar mūsu galvaspilsētu Rīgu. Paldies mūsu mūzikas skolotājai Simonai, kura bija izplānojusi interesantu maršrutu pa Vecrīgu un atradusi iespēju no Zinātņu akadēmijas skatu laukuma parādīt Rīgas panorāmu. Pusnaktī sagaidījām pārējās trīs delegācijas- pārstāvjus no Rumānijas, Bulgārijas un Ungārijas. Tā nu sagadījies, ka šoreiz starp 14 ciemiņiem nebija neviena vīrieša. Rīta agrumā mūsu viesi devās pie miera Liepājas viesnīcā „ Līva” .
15. jūnijs bija mūsu 3. mītiņa oficiālā atklāšanas diena. Ciemiņi tika sagaidīti un sveikti Vērgales bērnudārzā „ Kastanītis”. Pasākumu iesāka bērnudārza vadītāja Gaida Akerfelde , uzaicinot viesus radoši strādāt un labi atpūsties. Pasniedzot suvenīrus , siltus apsveikuma vārdus viesiem teica mūsu novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Un tad viesus priecēja mūsu bērnu sagatvotie priekšnesumi. Koncerta noslēgumā īstu jautrību izraisīja bērnu un viesu kopīgi dejotā plaukstiņpolka. Pēc tam mūsu ciemiņi muzeja vadītājas Mirdzas Sīpolas pavadībā varēja iepazīties ar Vērgales muzeju un Vērgales muižas kompleksu. Pēc pusdienām izrādījām ciemiņiem Pāvilostas novadu- Akmensraga bāku, Pāvilostas bērnudārzu „ Dzintariņš” un Pāvilostas Mākslas skolu , kur vērojām, kā tiek apstrādāts dzintars. Iepazīšanās ar Pāvilostas novadu noslēdzās ar svaigi kūpinātu zivju baudīšanu pie Dzintara Zamarīša - kā nekā dzīvojam taču pie jūras!
Bet diena ar to vēl nebeidzās. Tā kā šī tikšanās notiek pirms mūsu tautas lielākajiem svētkiem- Līgo svētkiem, tad gribējām viesiem kaut drusku parādīt, ko latvietim nozīmē līgot, pīt vainadziņus, dziedāt un iet rotaļās. Un visu to kopā lieliski parādīja mūsu labi pazīstamais folkloras ansamblis „ Atštaukas”.Arī ciemiņiem izdevās nopīt brīnišķīgus ziedu vainadziņus, piedalīties rotaļās un dzirdēt mūsu dziesmas.
16. jūnijs bija spraiga darba diena. Delegācijas pulcējās vērgales pirmsskolas izglītības iestādes „ Kastanītis” zālē, lai viena otrai pastāstītu un parādītu, kādas vizuālās mākslas tehnikas ieviesuši savos bērnudārzos no citām valstīm. Mēs demonstrējām vizuālās mākslas nodarbību 6- gadīgiem bērniem, kur praksē ieviesām tehniku, ko aizguvām no Turcijas kolēģiem. Nodarbībā uzaicinājām piedalīties arī viesus, kā rezultātā iznāca skaista radošu darbu izstāde no bērnu un viesu darbiem. Pārējās delegācijas prezentāciju veidā parādīja, kādas vizuālās mākslas tehnikas ieviesušas savās iestādēs. Pēcpusdienā iepazīstinājām savus ciemiņus ar Liepāju. Paldies atraktīvajam gidam Uldim Strēlim par interesanto stāstījumu. Arī mēs- vietējie , uzzinājām daudz ko jaunu. Ekskursiju noslēdzām Amatnieku namā, kur varējām iepazīties ar gandrīz visiem latviešu lietišķās mākslas veidiem un noslēgumā ādas apstrādes meistares Sanitas Zanderes vadībā radošajā darbnīcā katrs sev izgatavojām pītu ādas rokas siksniņu.
17.jūnija priekšpusdiena tika veltīta vizuālās mākslas mācīšanas metodoloģiskā materiāla apspriešanai. Runājām par materiāla struktūru, saturu un to, ka pēc materiāla izdošanas Rumānijā, šo materiālu katra valsts iztulkos savā valodā, bet pēc tam iepazīstinās ar šiem materiāliem arī kolēģus savās valstīs. Pēcpusdienā devāmies uz gleznaino Kuldīgu , kur pateicoties biedrības „ Kūrava” dvēselei Inai Celitānei mēs un mūsu ciemiņi uzzinājām daudz interesanta par Kuldīgu un piedalījāmies radošajā darbnīcā, darinot saktiņas. Vēlāk mūsu ceļš veda uz Alsungu, kur iepazīstinājām mūsu viesus ar Suitiem. Šis novads iekļauts UNESCO kultūras mantojumu sarakstā. Alsungas rijā visi varēja izgatavot smaržīgas ziepītes, pievienojot Latvijas pļavu zālītes, bet „ Spēlmaņu krogā” viņi paši varēja iemācīties cept sklandaraušus un, protams, varēja tos arī nobaudīt. Atceļā uz Liepāju parādījām ciemiņiem Jūrkalnes stāvkrastu, kur viņi pēc sirds patikas varēja izbradāties pa sāļo ūdeni un pārliecināties, cik skaista un varena ir Baltijas jūra.
Arī 18. jūnijs bija spraigs un darbīgs. Darba procesā precizējām turpmākos uzdevumus un mājas darbus, kas jāsagatavo uz ceturto tikšanās reizi Turcijā. Vietējais bitenieks Nauris Novads radošajā darbnīcā iemācīja klātesošajiem no vaska plātnītēm izgatavot sveces. Bet vakarā Liepājā restorānā „Medus” noslēdzām mūsu projekta 3. mītiņu.
Kad projektam atvēlētais laiks tuvojās noslēgumam, valstu pārstāves, atvadoties izteica savas domas par Latvijā pavadīto laiku un iegūto pieredzi. Apkopojot izteiktos viedokļus var secināt, ka Latvijā – Vērgalē pavadītā nedēļa viņu skatījumā bijusi patīkamiem iespaidiem bagāta.
RUMĀNIJA.
Šīs valsts pārstāvji uzskata, ka Latvija ir brīnišķīga zeme. Viena no dalībniecēm – Tita šeit jau ir otro reizi, jo šis ir otrais projekts, kurā viņa iesaistās. Pirmā projekta ietvaros viņa viesojusies Daugavpilī. Šoreiz visvairāk Titai patikusi viesmīlīgā uzņemšana, cilvēki un tradīcijas, kuras Latvijā ir koptas un ļoti bagātas. Rumānijas delegācijai ļoti patikusi Baltijas jūra un tās pludmale. Ļoti saistošas un interesantas ir likušās radošās darbnīcas un ekskursijas. Latvijā, viņas skatījumā, ir auksts laiks, tā kā Rumānijā pavasarī, bet, ja būtu tāda iespēja Tita un pārējās pārstāves noteikti uz Latviju brauktu vēlreiz! Un sarunas noslēgumā visas ir vienisprātis, ka jāiekļūst projektā un tad jau ceļš uz Latviju viņas atvedīs vēlreiz.
UNGĀRIJA.
Ungārijas pārstāves stāsta, ka Latvija ir brīnišķīga, mierīga zeme, kurā dzīvo gudri, draudzīgi un mierīgi ļaudis. Mūsu zeme, pēc viņu domām ir zaļa, ar bagātu dabu – skaistiem kokiem, puķēm, upēm un ezeriem. Pārsteigums esot bijis tas, ka Latvijā ir daudz mazāk cilvēku, nekā Ungārijā. Interesanti bijis vērot darbu Vērgales bērnudārzā, jo katrā valstī ir atšķirīgas metodes un pieeja darbam ar bērniem. Ungārijas pārstāves uzskata, ka Latvijā ir vieglāk strādāt ar bērniem, nekā Ungārijā, jo šeit vienā grupiņā ir mazāks bērnu skaits un bērni ir sadalīti pa vecumu grupām. Delegācijas vadītāja plāno tuvākajā nākotnē kopā ar savu ģimeni apmeklēt Latviju vēlreiz.
BULGĀRIJA.
Pārstāvēm no Bulgārijas Latvijā ļoti patīk, jo te ir skaisti un mierīgi. Viņām šķiet, ka cilvēki šeit vienmēr smaida, ir liela auguma, kulturāli un patīkami. Viena no delegācijas pārstāvēm stāsta, ka Latvijā pirmo reizi bijusi pirms 28 gadiem un šodien viņai ir ar ko salīdzināt. Patīkamas izjūtas viņās raisījis Liepājas apmeklējums, Baltijas jūra un rokmūzika. Ar bulgārietēm vairāk sarunājamies krievu valodā, kuru daudzi prot gan Latvijā, gan Bulgārijā. Visas četras sievietes ir vienisprātis – ja būs iespēja, noteikti brauks uz Latviju vēlreiz, jo šeit piesaista viss vienkāršais un cilvēciskais.
TURCIJA.
Lai arī Latviju grūti salīdzināt ar Turciju, tomēr šīs valsts pārstāves vērtē Latviju tikai pozitīvi. Vislabāk viņām šeit patīk Baltijas jūra un zaļā daba. Turcietes ir sajūsmā par draudzīgo un silto uzņemšanu Vērgales bērnudārzā, patīk visi darbinieki, kas šeit strādā. Viņas atzīst, ka jūtās Latvijā droši. Kādēļ? To raksturo gadījums, kad vienai no viņām bijušas veselības problēmas, bet viss ticis ātri un veiksmīgi atrisināts. Visas pārstāves atzīst, ka šajās dienās daudz ko redzējušas, viss ieplānotais notiek precīzi pēc programmas. Viņuprāt interesanti ir tas, ka, šeit Latvijā, pēc plkst.18.00 viss jau ir klusu un mierīgi, turpretī dienvidu zemēs visas aktivitātes šajā laikā tikai sākas. Ieguvums no viesošanās Latvijā ir - atšķirīgās metodes un uzdevumi bērnu izglītošanā, ko viņas varētu izmantot savā valstī. Turcijas pārstāves priecājas par Latvijas ēdieniem un bez garas domāšanas saka – noteikti brauksim uz Latviju vēlreiz!
Pēc svinīgām vakariņām kopā ar Solveigu Pētersoni un viņas atbalsta grupu mācījām viesiem latviešu tautas rotaļas un dejas. Noslēgumā visi vakara dalībnieki saņēma sertifikātus par dalību projekta 3. mītiņā Latvijā. Atvadoties no mums viesi teica paldies par daudzām jaunām idejām, ko varēs ieviest arī savos bērnudārzos, par to, ka iepazinuši Latviju no tās krāšnākās puses- skaista, zaļa daba, brīnišķīga jūra, jauki cilvēki. Visiem esot kļuvis skaidrs, ka latvieši patiešām ir lieli dziedātāji un dancotāji ar bagātām kultūras tradīcijām.
Un 19. jūnija rītā mēs mājām ardievas autobusam, kurš mūsu projekta partnerus aizvizināja uz Rīgas lidostu. Uz tikšanos atkal nākošajā mītiņā oktobrī Turcijā!
Liels paldies visiem, visiem, visiem, kas mūs atbalstīja un palīdzēja uzņemt viesus!
Iestādes un projekta vadītāja Gaida Akerfelde un Vita Braže
Foto: G.Akerfelde un V.Braže
Plašāku fotoreportāžu skatieties FOTOGALERIJĀ
Erasmus+ programmas projekta „Act together - be creative” dalībnieku tikšanās Ungārijā
No 22.-29. martam Vērgales bērnudārza „Kastanītis” četras skolotājas viesojās Ungārijā, Ajkas pilsētas Patakparti bērnudārzā. Ungārija mūs sagaidīja ar pavasarīgu elpu, siltu un saulainu laiku un plaukstošiem pavasara ziediem. Ajka ir Ungārijas pilsēta ar 30 tūkstošiem iedzīvotāju apmēram 150 km uz DR no Budapeštas. Pilsētā ir 7 bērnudārzi – mēs ciemojāmies vienā no tiem – Patakparti. Tas bija vidēja lieluma bērnudārzs ar 150 audzēkņiem sešās grupiņās. Divās grupiņās, tāpat kā pie mums, tiek apmācīti 5-6 gadīgie bērni, pārējās 4 grupiņās uzturas jaukta vecuma bērni. Katrai grupiņai ir tikai viena liela telpa, kur mācās, ēd un arī guļ. Diendusai telpā galdi tiek sabīdīti gar telpas malām un tiek izvietotas saliekamās gultas jeb kā kādreiz tās sauca „raskladuškas”. Blakus esošajās garderobītēs vienā skapītī draudzīgi sadzīvo divi bērni. Interesanti, ka ungāru bērnudārzā, tāpat kā Rumānijā, tā arī neieraudzījām klavieres vai kādu citu mūzikas instrumentu. Viņiem katrā mācību telpā ir dators un bērni dzied un dejo fonogrammu pavadījumā. Arī tādas aktu zāles, kā mūsu bērnudārzā, viņiem nebija, toties viņi varēja lepoties ar sporta zāli, kur bez sportiskām aktivitātēm notiek arī nodarbības suņu terapijā. Lai savā dzīvē bērni varētu saprasties ar kurlmēmiem cilvēkiem, viņiem māca zīmju valodu. Apkārt bērnudārzam, tāpat kā pie mums, bērniem ir ierobežota teritorija, kurā ir rotaļu laukumi. Lai arī telpas bija mājīgas, rotaļlietu daudz, mums šķiet, ka mūsu bērniem tomēr ir labāki sadzīves apstākļi.
Ungāri ir ļoti atvērti, draudzīgi un sirsnīgi cilvēki. Mājnieki bija padomājuši par visiem sīkumiem, lai tikai mēs, ciemiņi, justos labi un komfortabli. Mūs, draudzīgi mājot, trīs bērnudārza pārstāves sagaidīja jau Budapeštas lidostā un viss kolektīvs, bērnus ieskaitot, iznāca no mums atvadīties prombraukšanas rītā. Un kur tad visas radošās darbnīcas, izglītojošās ekskursijas un diskusijas partneru starpā! Tikšanās programma bija pārdomāta un labi organizēta. Partneru uzdevumi šajā reizē bija divi- izveidot kopīgu SVID analīzi , kas atspoguļotu visu dalībvalstu stiprās un vājās puses vizuālās mākslas apgūšanā un dalīties pieredzē ar bērnudārzā izmantotajām metodēm vizuālajā mākslā. Diskusijas par SVID analīzi bija sarežģītas valodas barjeras dēļ. Bet ņemot talkā tulkus, mīmiku un žestus varējām vienoties par kopīgo variantu. Otrs uzdevums, kur varēja runāt mākslas valodā, veicās daudz labāk. Katras valsts delegācija bija atvedusi līdzi bērnu darbu paraugus, iepazīstināja mūs ar tiem, pastāstīja kā top šādi darbi. Bulgāri pat noorganizēja radošo darbnīcu- visi projekta dalībnieki darināja no papīra dažādas skaistas lietas. Arī mēs bijām paņēmuši līdzi vairāk kā 30 dažādu tehniku bērnu darbus. Katram darbam bijām izveidojuši īsu izmantotās metodes aprakstu angļu valodā. Ar mūsu bērnu darbiem un kolāžām, kurās redzams, kā daļa no darbiem tapuši, varēsiet iepazīties projekta mājaslapā www.acttogether-becreative-1.mozello.lv
Daudzas skaistas vietas un lietas vēl ilgi paliks mūsu atmiņā pēc šī brauciena- Herendas porcelāns, Balatona ezers, Donava, čardašs, lavandas smarža, sirsnīgie un smaidīgie ungāri, Budapešta ar saviem tiltiem un naktī izgaismotajām ēkām... Un vēl un vēl... Daudz skaistu iespaidu un emociju. Paldies mūsu projekta partneriem ungāriem par sirsnīgo sagaidīšanu un uzņemšanu! Tagad no 14.-19. jūnijam visus projekta partnerus gaidīsim ciemos Latvijā!
Iestādes vadītāja Gaida Akerfelde
IESPAIDI UNGĀRIJĀ
GATAVOJAMIES BRAUCIENAM UZ UNGĀRIJU
Laiks skrien nemanāmi. Jau aizritējuši 4 mēneši, kopš Vērgales pirmsskolas izglītības iestādes „Kastanītis” skolotājas Erasmus+ programmas projekta „Act together- be creative!” ietvaros ciemojās Rumānijā Craiovas bērnudārzā „Phoenix” . Iespaidi pamazām nogulsnējušies un nostiprinājusies pārliecība- mājās vienmēr labāk. Laikam jau cilvēkam vajag izrautie no ierastās rutīnas un no attāluma paskatīties uz to, kas mums ir. Un mums ir gaumīgi iekārtotas telpas un daudz labu mācību materiālu. Mums ir skaistas un attīstošas rotaļlietas. Mums jāmācās novērtēt to, kas mums ir un priecāties par to. Pats dīvainākais mums šķita tas, ka nevienā bērnudārza telpā nebija klavieres vai kāds cits mūzikas instruments. Toties visās grupiņās bija datori, printeri un atskaņošanas iekārtas. Jautājums- kā ir labāk
Ar nepacietību gaidām nākošo braucienu marta otrajā pusē - šoreiz uz Ungāriju. Visu šo laiku kopā ar bērniem gatavojam dažādus vizuālās mākslas darbiņus, no kuriem labākos vedīsim līdzi izstādei uz Ungārijas pilsētu Ajku. Tur uz vietas būs jāprezentē dažādas tehnikas vizuālā mākslā un jāveido bērnu darbu izstāde. Domāju, ka skolotāji no saviem ārzemju kolēģiem uzzinās un iegūs daudz jauna vizuālās mākslas metodikā. Bez tam pa šo laiku mums bija jāizveido SVID analīze par vizuālās mākslas mācīšanu bērnudārzā. Tas lika paskatīties uz mūsu iespējām un riskiem, ar ko jārēķinās strādājot vizuālās mālslas jomā.
Bērnudārza koridorā esam izveidojuši stendu no 9 planšetēm, kas atspoguļo mūsu dalību projektā. Iecerēts, ka trīs vidējās planšetes, uz kurām izvietotas aktualitātes, tiks projekta laikā nomainītas. Vēl joprojām šajās trijās planšetēs ir fotogrāfijas, kas atspoguļo mūsu braucienu uz Rumāniju. Kad atgriezīsimies no Ungārijas- fotoattēlos atspoguļosim tur redzēto. Un tā uz priekšu- pēc katras tikšanās reizes- jauna informācija mūsu iestādes bērniem un viņu vecākiem.
Pavisam netālu ir lielais un atbildīgais pienākums uzņemt projekta partnerus pie mums Latvijā . Ciemiņi no Rumānijas, Bulgārijas, Ungārijas un Turcijas pie mums viesosies šovasar no 15. līdz 19. jūnijam. Darīsim visu , lai mūsu draugiem paliktu vislabākais iespaids par Latviju, Kurzemi, Pāvilostas novadu, Vērgali un mūsu bērnudārzu.
Vēl viens lielais mūsu projekta uzdevums bija izveidot projektam mājas lapu, kurā atspoguļotos norises un aktivitātes. Lapa ir izveidota, taču pārējie dalībnieki diemžēl nav atsūtījuši savus materiālus, tāpēc tā nav pilnīga. Šī lapa nemitīgi tiks papildināta. Lapas adrese: www.acttogether-becreative-1.mozello.lv .
Dzīve ir interesanta, ja tajā ir jauni izaicinājumi un iespējas. Un mums tādas ir!
Iestādes vadītāja Gaida Akerfelde
ESAM PROJEKTĀ!
Šogad ir sākusi darboties Eiropas Komisijas jaunā Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programma Erasmus+ , kas apvieno vienā programmā iepriekšējās ES atbalsta programmas (tajā skaitā Comenius, Leonardo da Vinci, Grundvig, Erasmus, u.c).
Pagājušajā gadā mēģinājām startēt uz Comenius programmu. Diemžēl neveiksmīgi. Šogad veiksme uzsmaidīja un esam apstiprināti kā dalībnieki programmas Erasmus+ ietvaros Rumāņu pirmsskolas izglītības iestādes „Fēniks” skolotāju izveidotajā projektā „AKT TOGETHER – BE CREATIVE!” jeb latviski „DARBOJOTIES KOPĀ – ESI RADOŠS!”.
Pagājušajā gadā mēģinājām startēt uz Comenius programmu. Diemžēl neveiksmīgi. Šogad veiksme uzsmaidīja un esam apstiprināti kā dalībnieki programmas Erasmus+ ietvaros Rumāņu pirmsskolas izglītības iestādes „Fēniks” skolotāju izveidotajā projektā „AKT TOGETHER – BE CREATIVE!” jeb latviski „DARBOJOTIES KOPĀ – ESI RADOŠS!”.
Projekta darbības laiks 2014.-2016.gads. Visā valstī šogad šajā programmā tiek finansēti 44 projekti, no tiem tikai 3 bērnudārzi un ir jauki apzināties, ka viens no šiem trim bērnudārziem ir Vērgales pagasta PII „Kastanītis”, kurš mūsu pagasta un novada vārdu nes tālāk pasaulē.
Par to, ka esam apstiprināti projektā, uzzinājām stipri vēlu- oktobrī un tā kā 1. tikšanās reize Rumānijā bija jau 10.novembrī, tad visiem pedagogiem bija daudz darāmā, lai sagatavotu prezentācijas par izglītības sistēmu Latvijā, par mūsu pagastu un bērnudārzu kā arī jāizveido projektam logo, kuru konkursa kārtībā apstiprinās tikšanās laikā. Ar padomu un praktisku palīdzību piedalījās visi bērnudārza pedagogi, bet uz Rumānijas pilsētu Craiovu devās tikai 4 – pirmsskolas izglītības skolotājas Santa Krauze un Lilita Gulbe, iestādes vadītāja Gaida Akerfelde un angļu valodas pulciņa skolotāja Ivita Meļķe. Paldies Ivitai par to, ka viņa „ievilka” mūs šajā projektā, jo uzsākt kaut ko jaunu – vienmēr ir grūti.
Un tā mūsu pieredzes apmaiņas brauciens sākās 9. novembrī , kad dēvāmies ceļā uz Rumāniju, projekta dalībnieku tikšanās vietu – Craiovu. Tā kā lidojām ar pārsēšanos un starp lidmašīnām bija 6 stundu starplaiks pabijām arī Varšavā, kur apskatījām vecpilsētu, baudījām skaistos skatus un svētku gaisotni. Tad turpinājām ceļu un naktī ielidojām Bukarestē, bet tālāko ceļu līdz Craiovai veicām ar vilcienu. Craiova ir 6. lielākā pilsēta Rumānijā, svarīgākā pilsēta Oltenia apgabalā. Šajā pilsētā ir ap 260 000 iedzīvotāju. Gandrīz 90% no visiem iedzīvotājiem ir rumāņi, apmēram 3% romu tautības iedzīvotāji un pārējie 7% - dažādas tautības. Dzīvojām hotelī “Craiovita” un tur arī notika mūsu pirmā tikšanās ar projekta dalībniekiem. Šajā projektā esam 5 valstis - Rumānija, Bulgārija, Ungārija, Turcija un mēs.
Pēcpusdienā devāmies nelielā ekskursijā pa pilsētu un tās centru. Kājām, rumāņu projekta koordinatores pavadībā, izstaigājām vecpilsētu. Vērojām interesanto arhitektūru un cilvēkus. Vecpilsētā notika vērienīgi rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbi, jo viņi gatavojas Eiropas valstu prezidentūrai.
Un tā mūsu pieredzes apmaiņas brauciens sākās 9. novembrī , kad dēvāmies ceļā uz Rumāniju, projekta dalībnieku tikšanās vietu – Craiovu. Tā kā lidojām ar pārsēšanos un starp lidmašīnām bija 6 stundu starplaiks pabijām arī Varšavā, kur apskatījām vecpilsētu, baudījām skaistos skatus un svētku gaisotni. Tad turpinājām ceļu un naktī ielidojām Bukarestē, bet tālāko ceļu līdz Craiovai veicām ar vilcienu. Craiova ir 6. lielākā pilsēta Rumānijā, svarīgākā pilsēta Oltenia apgabalā. Šajā pilsētā ir ap 260 000 iedzīvotāju. Gandrīz 90% no visiem iedzīvotājiem ir rumāņi, apmēram 3% romu tautības iedzīvotāji un pārējie 7% - dažādas tautības. Dzīvojām hotelī “Craiovita” un tur arī notika mūsu pirmā tikšanās ar projekta dalībniekiem. Šajā projektā esam 5 valstis - Rumānija, Bulgārija, Ungārija, Turcija un mēs.
Pēcpusdienā devāmies nelielā ekskursijā pa pilsētu un tās centru. Kājām, rumāņu projekta koordinatores pavadībā, izstaigājām vecpilsētu. Vērojām interesanto arhitektūru un cilvēkus. Vecpilsētā notika vērienīgi rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbi, jo viņi gatavojas Eiropas valstu prezidentūrai.
Nākamajā dienā viesojāmies bērnudārzā “Fēniks”, kur mūs sagaidīja smaidīgi bērni tautas tērpos ar sālsmaizi. Bērnudārza direktore Ciciu Maria Zoia mums laipni izrādīja bērnudārza telpas. Pavisam bērnudārzā ir 12 grupiņas, bet tā kā daļa ēkas tiek renovēta, tad varējām iepazīties tikai ar pusi no grupiņām. Bērnu skaits grupiņās 25-26, skolotāji divi. Katrai grupiņai viena liela telpa, kas kalpo gan par rotaļu telpu, gan par guļamtelpu. Gultiņas ir skapīšos, kas izvietoti gar visām telpas sienām. Citu mēbeļu maz. Uz grīdas liels paklājs. Viegli pārvietojami galdi. Ļoti daudz ko dara sēžot uz paklāja. Katram bērnam līdzi sava ūdens pudele. Katrā grupiņā dators, printeris, bet nekur neredzējām mums tik pierastās klavieres. Sveicot mūs ar priekšnesumiem, mūzika tika atskaņota datorā. Visās grupiņās bija jūtams, ka bērni mūs gaidījuši. Katrā grupiņā bija stends, kas veltīts šim sadraudzības projektam. Lai iepriecinātu mūs viņi bija mācījušies dziesmas un dejas. Priecājāmies par to, ka mums bija iespēja vērot aplicēšanas nodarbību. Bērni tāpat kā pie mums – smaidīgi, draudzīgi, diezgan paskaļi un droši.
Šeit arī notika projekta atklāšana un darbs nākošajās dienās. Projektu prezentēja tā autore un koordinatore Jozefina Tite. Viņa izteica gandarījumu, ka visas valstis ieradušās un cerību, ka šie divi gadi būs lietderīgi un dos ieguldījumu pedagogu profesionālajā izaugsmē. Delegācijas apmainījās ar suveīriem un prezentēja savu pilsētu vai mūsu gadījumā - pagastu. Jā, esam vienīgie no laukiem. Visi pārējie projekta dalībnieki ir no lielām pilsētām.
Saskaņā ar projektu visas dalībvalstis piedalījās diskusijā par izglītības sistēmu savā valstī, prezentēja savu mācību iestādi, runājām par mācību plānu, mākslas nodarbībām un pulciņu nodarbībām. Katra valsts prezentēja savus izveidotos logo šim projektam un balsošanas rezultātā par projekta logo apstiprinājām Bulgārijas piedāvāto variantu.
Kopīgi izveidojām kalendāru, kura valsts, kad uzņem pie sevis un sadalījām atbildīgos par lielajiem projekta darbiem. Mums tika mājas lapas izveidošana projektam.
Viena diena tika veltīta ekskursijai pa Olteinas apgabalu, kur vērojām vietējā keramiķa darbu. Šo tautas mākslas veidu kopj no paaudzes paaudzē, nododot aroda noslēpumus darba turpinātājam. Keramika ļoti koša, specifiska. Arī izstrādājumu un suvenīru tirdzniecība mums nepierasta - pie mājām, uz apdzīvotās vietas galvenās ielas. Rumānijā ir pareizticība, pilsētā ir daudz baznīcu un katedrāļu un valstī ļoti daudz klosteru. Pabijām divos no tiem. Atšķirībā no pilsētas - tur viss bija sakopts, tīrs, valdīja miers. Acīm pavērās skaista arhitektūra un skaisti dabas skati.
Pabijām Craiovas muzejos- etnogrāfijas, vēstures un dabas muzejā. Bija iespēja priecāties par 2014. gada izstādi „Stikls un tā izstrādājumi”. Brīvajā laikā staigājām pa pilsētu, iegriezāmies veikalos. Tāpat kā pie mums ir lielveikali - tad tie patiešām ir lieli, tāpat kā pie mums ir mazas „bodītes” un tirgus būdiņas. Cenu ziņā arī viss stipri līdzīgs. Uzkrītoši daudz bija aptiekas, bankas un valūtas maiņas punkti.
Viena diena tika veltīta ekskursijai pa Olteinas apgabalu, kur vērojām vietējā keramiķa darbu. Šo tautas mākslas veidu kopj no paaudzes paaudzē, nododot aroda noslēpumus darba turpinātājam. Keramika ļoti koša, specifiska. Arī izstrādājumu un suvenīru tirdzniecība mums nepierasta - pie mājām, uz apdzīvotās vietas galvenās ielas. Rumānijā ir pareizticība, pilsētā ir daudz baznīcu un katedrāļu un valstī ļoti daudz klosteru. Pabijām divos no tiem. Atšķirībā no pilsētas - tur viss bija sakopts, tīrs, valdīja miers. Acīm pavērās skaista arhitektūra un skaisti dabas skati.
Pabijām Craiovas muzejos- etnogrāfijas, vēstures un dabas muzejā. Bija iespēja priecāties par 2014. gada izstādi „Stikls un tā izstrādājumi”. Brīvajā laikā staigājām pa pilsētu, iegriezāmies veikalos. Tāpat kā pie mums ir lielveikali - tad tie patiešām ir lieli, tāpat kā pie mums ir mazas „bodītes” un tirgus būdiņas. Cenu ziņā arī viss stipri līdzīgs. Uzkrītoši daudz bija aptiekas, bankas un valūtas maiņas punkti.
Noslēguma dienā mums bija sertifikātu izsniegšana un draudzības vakars, kurā baudījām nacionālos ēdienus, kā arī laidāmies straujos dejas ritmos, jo katra valsts prezentēja savas tautas dejas.
Mums ir patiess prieks, ka mēs tāda maza pirmsskolas izglītības iestāde un mazs pagasts varam sevi parādīt pasaulei. Un mums ir ko parādīt! Mums ir prieks, ka mēs varam iepazīt citu tautu kultūru, tradīcijas un viņu viesmīlību. Iespaidu ir ļoti daudz, sajūtas dažādas. Viss jāpārdomā, jāizvērtē. Labākais jāpaņem un jāievieš savā darbā. Bet pats labākais – ieguvām jaunus draugus, ar kuriem tiksimies nākamajos divos gados!
Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieces:
Lilita Gulbe un Gaida Akerfelde
Fotogrāfijas: Lilita Gulbe
