03.11.2012
Comenius Radomā, Polijā
No 8. – 14. oktobrim 12 skolēni – Andra Lanka, Evita Lazukina, Anna Elīza Šēna, Kate Štokmane, Evita Jakovļeva, Annija Krista Bērziņa, Krista Piļķe, Renards Rolmanis, Kārlis Vītols, Agnese Kurčanova Kraģe, Ilze Ieva Vilne, Una Sekača un 4 skolotājas no Pāvilostas vidusskolas Comenius projekta „Back To Our Roots: Traditions And Customs Bring Us Together” ietvaros pavadīja Polijā. Visu pirmo dienu ceļojām uz Radomu. Vakariņās „žureks” - poļu nacionālā zupa, līdzīga mūsu skābeņu zupai. Cik patīkami baudīt zupu pēc daudzajām tostermaizēm pa ceļam.
9. oktobī dodamies uz Radomas skolu. Ieraugot sagaidītājus, Latvijas karodziņus un skaļu „labrīt” starp daudzām citām valodām, pakrūtē sāk velties emociju kamols. Skolas direktors sagaidīja ar poļu tradīciju – sālsmaizi - „...vēl nekad tik jauki nebiju sagaidīta un es sajutos īpaša”. Pēc skolas apskates mūsu uzdevums bija vadīt mācību stundu. Šajā skolā augstākais vērtējums ir 6, bet zemākais 1. Mācot rotaļu „Tūdaliņ, tagadiņ”, poļu bērni bija ļoti atsaucīgi un ieinteresēti, tik patīkami bija dzirdēt, kā viņi dzied latviski un dejo ar mums. Patika skapīši, kur skolēni liek savas lietas, „dzīvīgie” kabineti ar gaumīgiem materiāliem pie sienām. Visvairāk aizkustināja klase, kura mums dāvināja pašgatavotus taurenīšus. Skolā notika koncerts, tajā ikvienas valsts pārstāvji varēja sajusties īpaši – skolas koris izpildīja dziesmu katras valsts valodā. Taču vislepnāk jutās pāvilostnieki, kad poļu bērni sāka dziedāt Pāvilostas himnu. Tas bija ļoti aizkustinoši. Tad tu aizmirsties un domā par to, cik esi lepns, ka dzīvo tik mazā pilsētā ar tik lielām bagātībām. Mūsu skolas ansambļa meiteņu uzstāšanās lieliska! Lepnums! Visi aplaudēja un dejoja līdzi – neaprakstāmas emocijas!
Pēc pusdienām, kur mēs „iepazināmies” ar kartupeļu klimpām, mūs aizveda uz Radomas brīvdabas muzeju. Tur paši cepām maizi un kūlām sviestu, vijām auklas. Iznākums bija pārsteidzošs - liekas, kaut ko tik garšīgu nebijām ēduši sen! Vēlāk ekskursija pa Radomu ar ļoti smaidošu gidu.
10. oktobrī mēs ceļojām uz Varšavu - pilsētu, kuru sargā Nāra. Tur apmeklējām Varšavas kara muzeju, tas bija tiešām iespaidīgs, liels un aizraujošs. Dunošie sirdspuksti par godu cīnītājiem. Bijām pārsteigti par audiogidu - tāds aparāts, ar kuru varēja klausīties stāstījumu par muzejā izvietotiem eksponātiem. Jātzīst, interesantākā muzejā neesam bijuši, tur būtu vērts vēlreiz aizbraukt; nekad nedomāju, ka man var tik ļoti patikt uzturēties muzejā. Pusdienās ēdām zupu maizes klaipiņā un četru veidu pelmeņus – gardi! Skolas vecāku padomes organizētajās vakariņās tikāmies ar visiem projekta dalībniekiem un vecākiem. Ideāla skolas un vecāku padomes sadarbība un atbalsts. Neviens nebija gaidījis, ka viss būs tik svinīgi – vakariņojām restorānā, kur ik detaļa bija pārdomāta un perfekta, tas bija kā sapnī. Restorāns bija tik „glauns” un mēs nezinājām, kā īsti uzvesties. Mums pasniedza kartupeļu biezputru ar pīles gaļu jāņogu mērcē, desertu. Ansambļa meitenes atkal uzstājās, īpaši iepriecinot poļus, izpildot dziesmu poļu valodā. Pat oficianti dejoja līdzi! Skolas direktors katram dalībniekam pasniedza dāvanu un sertifikātu par piedalīšanos.
11. oktobri pavadījām nīkstot viesnīcā, saistībā ar transporta sarežģījumiem. Ilgo gaidīšanau kompensēja skolotājas noorganizētās bagātīgās pusdienas. Izbraucām tikai trijos pa dienu, un kā atalgojums bija iespēja divas stundas pavadīt iepirkšanās centrā. Zakopanē mūs sagaidīja kalnu namiņš ar mājīgām istabiņām.
12. oktobra rītā Tatri mūs sveicināja ar saulainu rītu, tāpēc devāmies kalnos ar labu garastāvokli. Kaut gan pašā Zakopanē spīdēja saule un bija silts, augšā Tatros bija diezgan bieza sniega sega, izbaudījām krāšņo ainavu un safotografējām daudz skaistu bilžu. Takas bija slidīgas un šķita bīstamas, kā rezultātā tapa smieklīgi video. Daži iespaidi:
- bija diezgan bailīgi braukt ar pacēlāju;
- braucot augšā, aiz pārsteiguma pat asaras saskrēja acīs;
- skats bija neaprakstāms, šī diena man no visām patika vislabāk;
- tur augšā bija ļoti auksti un slidens, bija bail, ka nenokrītu;
- ja līdz šim tik augsti kalni bija redzēti filmās, tad tagad es tur stāvēju un...baudīju;
- sāka snigt, sen nebiju jutusi sniegu uz sejas;
- kalnu augšā bijām uz valstu robežas – te Polijā, te Slovākijā;
- tas bija tik pasakaini un burvīgi, ka pat vairs negribējās nekur iet, vienkārši palikt tur augšā. Tas tiešam bija skaistākais, ko esmu redzējusi un es to nekad neaizmirsīšu;
- nekad neesmu redzējusi tik skaistu skatu – galva mākoņos un sniegs sejā;
- paldies par kalniem, kur katru reizi paliek daļiņa no manis, bet daļa no tā varenuma paliek manī;
- par kalniem var stāstīt tik daudz, bet vienu gan varu teikt: „Es tur atgriezīšos!”
13. oktobrī atceļā no Zakopanes, ieskatījāmies Krakovas vecpilsētā. Sasveicinājāmies ar Vāveles pili un tās sargu - pūķi, kurš spļauj uguni. Vecpilsētā mūs sagaidīja senais tirgus laukums, kur joprojām ik stundu trompetists atskaņo „heinal” signālu. Tad ceļojām līdz mūsu naktsmītnēm Augustovā. Arī visu nākamo dienu pavadījām ceļā, līdz vakarā atgriezāmies Pāvilostā.
Mums ļoti patika šis ceļojums, iepazīstot poļu cilvēkus, ēdienus un pilsētas. Pārsteidza poļu tautas laipnība un viesmīlība.Visa nedēļa pagāja kā pasakā, kurā teikts: trīs dienas ēda un dzēra, es arī tur biju, ja netici, atnāc un apskaties!
Paldies visām skolotājām – Dacei Bunkai, Baibai Arājai, Ainai Jakovļevai, bet īpašs PALDIES skolotājai Intai Vīgantei par pacietību un stiprajiem nerviem to visu organizējot:
-
ļoti jauka un labi saorganizēta ekskursija;
-
šī ceļojuma laikā Jūs izdarījāt visu, lai mēs justos labi un aizsargāti;
-
skolotājai vajadzētu saņemt ordeni par neatlaidību, pacietību un pozitīvismu;
-
prot visu nokārtot, saplānot tā, lai visiem būtu interesanti;
-
saglabā vēsu prātu pat visneparastākajās situācijās;
-
smaidīga, saprotoša un dzīvespriecīga;
-
stipra un izturīga, labs ceļabiedrs;
-
stipri nervi un laba humora izjūta;
-
best guide ever! (vienmēr labākais gids!).
Dalībnieku iespaidus apkopoja Ilze Ieva Vilne
Foto: Renards Rolmanis, Kārlis Vītols
P.S.
Paldies pašvaldības vadītājam Uldim Kristapsonam, šoferiem Egonam, Arnim un kolēģiem par palīdzību un atbalstu sarežģīto situāciju risināšanā ceļojuma laikā. Bieži nervu spriedze bija tik liela, ka uz tiem varētu spēlēt kā uz ģitāras stīgām..., bet visu atsvēra jauniešu un kolēģu emocionāli piesātinātie ceļojuma iespaidi un pateicības vārdi par kopā pavadīto nedēļu.
Comenius projekta vadītāja Pāvilostas vsk. Inta Vīgante
pēc kopīgās mācību stundas Radomas skolā
Ai, varenie Tatri!
Visi tikšanās dalībnieki Varšavas vecpilsētā.
