.jpg)
12.04.2013
2012 Latvijas arhitektūras
gadu labāko darbu skate
Raksts no www.a4d.lv
Pagājušajā ceturtdienā Latvijas gada nozīmīgākā arhitektūras notikuma — Arhitektu savienības organizētās gada skates ietvaros pasākuma rīkotāji un žūrija mediju pārstāvjus un plašāku publiku iepazīstināja ar otrajai kārtai izvirzītajiem darbiem un arī ar vērtēšanas kritērijiem.
«Šī ir mūsu arhitektūra ar lielo A, izcilākais, ar ko no aizvadītā gada veikuma varam lepoties,» — tā preses konferencē darbus komentēja Arhitektu savienības priekšsēdētājs Viktors Valgums, velkot paralēles ar Gada skates logotipā attēloto lielo A. Skates organizētāji šogad ir izvirzījuši ambīcijas ne vien sarīkot spilgtu gala pasākumu, bet arī ar skates kopējo norisi dot pamanāmu un vērtīgu pienesumu Latvijas arhitektūras kultūrai. Lai to sasniegtu, tika iecerēti vairāki jauninājumi un īpaša vērība tika pievērsta abu žūriju — kā nacionālās, tā starptautiskās, sastāva izvēlei. Vietējai jeb nacionālajai žūrijai tika izvirzīts uzdevums noteikt skaidrus kritērijus, atbilstoši kuriem vērtēt visus iesniegtos darbus, labākos izvēloties atlasīt skates otrajai kārtai. Nacionālo žūriju vadīja iepriekšējās gada skates laureāte Liene Griezīte un tajā vēl darbojās mākslinieks Andris Breže, arhitekts un dizainers Aldis Circenis, arhitekts un RISEBA augstskolas mācībspēks Mantens Devrīnts, Liepājas arhitekts Andris Kokins, arhitekte, RTU un LMA pasniedzēja Sandra Levāne, ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, arhitekte Sintija Vaivade, kā arī A4D redaktors Artis Zvirgzdiņš.
Veltot daudz stundas iesniegto darbu izvērtēšanai, žūrija arī definēja skaidrus vispārīgus kritērijus, pēc kuriem tad arī vadījās, izlemjot ko virzīt tālāk. Ja iepriekšējos gados bija iegājusies tradīcija otrai kārtai arvien izvirzīt apmēram 25 iesniegtos darbus, kuri tad tika atspoguļoti izstādē un darbu katalogā, tad šogad žūrija vienojās, ka nav lietderīgi veidot retrospekciju, kura vienkārši atspoguļotu daudzveidību, bet ir vērts rādīt tikai to, kas ir patiešām labs un izcils, tādejādi otrajai kārtai izvirzīto darbu skaits šogad ir mazāks.
Vērtējot projektu kvalitāti, žūrija ņēma vērā tādus dizaina aspektus kā koncepcija, viengabalainība, arhitekta uzdrīkstēšanās un ideja, lietotos materiālus un konstrukcijas, atbilstību vietas kontekstam un mērogu, lietderīgumu un sabiedrisko nozīmīgumu, iespaidu uz vidi un sociālo kontekstu. Pamatkritērijs pāri visam ir — lai darbs visā pilnībā demonstrē izcilību, neraugoties uz arhitektonisko stilu, lielumu un projekta sarežģītības pakāpi. Tika domāts arī par to, ka apbalvotajiem darbiem jāspēj būt par augstas kvalitātes arhitektūru visu dzīves laiku un uzvarējušajiem projektiem jāveicina Latvijas arhitektūras atpazīstamība un jāveicina iespēja uzvarējušajam birojam arī nākotnē radīt ievērojamu arhitektūru.
Kritēriji -
-
Arhitektūras ideja un koncepcija. Arhitektūras koncepcija ir jebkura projekta pamats. Tai jāatspoguļo dotā uzdevuma skaidra arhitektūras ideja un uzdrīkstēšanās. Koncepcijai jābūt oriģinālai un inovatīvai Latvijas un Eiropas mūsdienu arhitektūras kontekstā.
-
Viengabalainība jeb vienotība. Par meistardarbu var uzskatīt projektu, kas ir kā vienots veselums. Vienotība izpaužas projekta idejas un rezultāta viengabalainībā — galarezultāts ir konsekvents idejas īstenojums. Viengabalainība atspoguļojas arī materiālos, detaļās, apjomos, ainavā.
-
Atbilstība projekta uzdevumam. Lietderība, projekta funkcionalitāte nozīmē to, vai projektētās telpas kalpo savam uzdevumam, atbilst nolūkam. Šis aspekts vislabāk novērtējams, apmeklējot ēkas klātienē, sarunās ar īpašniekiem un lietotājiem, kā arī — vērtējot iesniegtos projekta materiālus.
-
Vietas konteksts un mērogs. Arhitektūras darinājumam ir jābūt dialogā ar apkārtni, to nevar vērtēt atrauti no vietas, gan šaurākā, gan plašākā mērogā.
-
Sabiedriskais nozīmīgums, emocionālā iedarbība. Pozitīva emocionāla iedarbība uz lietotāju var būt viens no pamatfaktoriem, lai projektu akceptētu sabiedrība.
Atbilstoši šiem kritērijiem no iesniegtajiem 58 uz otro kārtu tika izvirzīti 17 darbi, taču ne visas ir ēkas. Ir arī vairāki interjeri, kas tika atzīti par pietiekami piemērotiem žūrijas izvirzītajiem nosacījumiem, kā arī — viens publiskās ārtelpas projekts. Pirms dažiem gadiem, paplašinot arhitektūras skates nolikumu, tika nolemts, ka uz arhitektūras balvām var pretendēt ne tikai būves un projekti, bet arī ar arhitektūru saistīti notikumi, izdevumi, sabiedriskās aktivitātes. Šogad tā sauktajā B kategorijā tika saņemti ļoti daudzi šāda veida pieteikumi. Četrus no tiem žūrija atzina par pietiekami izciliem un nozīmīgiem, lai iekļautu skates otrajā kārtā. Tie ir: izstāde Sodums. Uliss. Vīrieša ceļojums, grāmata Liepājiņa, Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennālē, kā arī — pilsētplānošanas izglītības programma Radi Rīgu.
Skatot kopumā ir redzams, ka šīs skates arhitektūras «raža» daudz izteiksmīgāk nekā iepriekšējos gados parāda Eiropas Savienības fondu naudas lomu, — blakus metropolei Rīgai un tādiem ierastiem Latvijas mūsdienu arhitektūras centriem kā Liepāja un Ventspils, šogad skates otrajā kārtā pārstāvēta arī Dobele un Saldus un, kas vēl īpašāk, — beidzot ir arī Latgale. Visos šajos minētajos piemēros ir runa par nozīmīgām sabiedriskām un kultūras celtnēm vai publisko telpu, kas ar Eiropas naudas atbalstu ir būtisks pienesums pilsētām valsts reģionos.
Kā īpašu grupu žūrija arī atzīmēja veselu virkni darbu, kuros noteikti ir izdarīts kaut kas labs pilsētai, pagastam un sabiedrībai, — sakopts kāds stūrītis, saremontēta, nosiltināta ēka utml., reizēm taupīgāk, reizēm izšķērdīgāk, — lietas, kas noteikti uzlabo vietu, taču acīmredzami nepretendē uz kādu lielāku arhitektūras virsvērtību. Tādi bija, piemēram, bērnudārzs Tīnūžu muižas ēkā, Siguldas pilsdrupu konservācija un labiekārtojums, sociālā māja un promenāde Kandavā un citi līdzīgi projekti, kam žūrija piešķīra kopīgu apzīmējumu labie darbi.
Visi otrajai kārtai izvirzītie darbi ir iekļauti gada skates izstādē un katalogā, bet labākie no tiem cīnīsies par galvenajām balvām skates finālā, kad vērtēšanā iesaistīsies starptautiskā žūrija, kuras sastāvu veidos Hiromi Hosoja (Hiromi Hosoya; Hosoya Schaefer Architects, Cīrihe), Rolands Paleks (Rolandas Palekas, R.Paleko ARCH studija, Viļņa), Janne Teresvirta (Janne Teräsvirta, ALA Architects, Helsinki) un Sīri Valnere (Siiri Vallner, KAVAKAVA, Tallina). Gada skates kulminācija ir svinīgā gala ceremonija, kas šogad notiks 17. maijā Mākslas akadēmijas telpās. Dienu, kas solās kļūt par arhitektūras svētkiem, ievadīs konference, kurā ar arhitektūras lekcijām uzstāsies starptautiskās žūrijas locekļi, kā arī īpašais viesis — Jakobs fan Reiss (Jacob van Rijs) no pasaulslavenā Roterdamas biroja MVRDV.
2. kārtai izvirzītie
NB! Darbi sarindoti alfabētiskā secībā pēc nosaukumiem, kādus tos norādījuši paši darbu iesniedzēji.
Dobeles vēsturiskais tirgus laukums
- SIA Darbnīca A projekti — arhitekti Anita un Aldis Orniņi; labiekārtojuma elementa — strūklakas Aka autori — SIA Ivara Šļivkas birojs, arhitekts Ivars Šļivka un SIA Platpīrs metālmeistars Gunārs Platpīrs
Pēc vairākiem gadu desmitiem, kad Dobeles centrā bija ar zāli klāts skvērs, mūsdienīgā izskatā atjaunotais vēsturiskais tirgus laukums nu atkal ir pilsētas galvenā publiskā ārtelpa, kurā notiek dažādi sabiedriski pasākumi, svinības un tirdziņi.
Dzīves stila noliktava Big Fish Liepājā
- SIA UPB Projekti, arhitekti — U.Pīlēns, G.Pīlēna, Dz.Heinsbergs, I.Žaļima
Piepilsētas iepirkšanās centru klāstā, kurā dominē skārda kastes, Big Fish izceļas ar rotaļīgu formu un plašiem stiklojumiem.
- GlaxoSmithKline Latvia birojsDuntes ielā, Rīgā
Arhitektu birojs 1PLUS1
Biroja interjers projektēts, ievērojot starptautiska uzņēmuma korporatīvās darba vides stratēģijas nosacījumus, taču reizē ar vienkāršiem, bet prasmīgiem risinājumiem panākot noteiktu individualitāti un patīkamu telpu.
Iekšējā brīvība. Rīgas iela Venēcijā
- Radošā apvienība Other Side Studio (Helvijs Savickis, Edgars Rožkalns, Kristaps Kleinbergs, Austra Stupele, Aksels Bruks), arhitekte Līga Apine, kuratore Ieva Kulakova
Latvijas ekspozīcija, piedaloties pasaulē nozīmīgākajā regulārajā arhitektūras pasākumā — Venēcijas biennālē. Latvijas instalācija, kas veidota kā kolāža no Brīvības ielas koka māju fragmentiem un spoguļu plaknēm, rosināja apmeklētājiem ieraudzīt gan pašiem sevi, gan Venēciju, gan reizē arī Rīgu.
- Intensīvā apmācību programma pilsēplānošanā RADI RĪGU!
Projekta organizatori un kuratori: Organizācija un pastāvīgs atbalsts SIA apd ALPS Atelier for landscaping public&private space
Latvijas un arī plašākā kontekstā unikāls notikums — lekciju, semināru un radošo darbnīcu cikls, kurā iesaistītie arhitekti, plānotāji, ainavu arhitekti u.c. ne vien ieguvuši būtiski jaunu izpratni par pilsētu un izglītības kvalifikāciju, bet izstrādājuši arī izpētē balstītus vērtīgus priekšlikumus konkrētām Rīgas apkaimēm un vietām, kuru īstenošana turpinās. Precedents, kas rāda jaunu pieeju iespējamību pilsētplānošanā.
- Izstāde Sodums. Uliss. Vīrieša ceļojums
Kuratore Ieva Zībārte, arhitekte Brigita Bula, urbāniste Evelīna Ozola, grafikas dizaineris Edgars Zvirgzdiņš
Izstāde bija pasākums, kas kopā saveda literatūru un pilsētas publisko telpu, mēneša garumā ļaujot plašākai sabiedrībai pilsētvidē pamanīt un uzzināt ievērojamā rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma mantojumu un slavenā Džeimsa Džoisa romāna Uliss izdošanu latviešu valodā.
- Kafejnīca Laiva un laivu būves birojs Pāvilostā
Projekta autors — Brigita Bula, arhitekti — Brigita Bula, Ivars Brediks, grafikas dizainers — Kirils Kirasirovs
Vienkāršiem līdzekļiem iekārtojot kafejnīcu un biroju bijušajās aptiekas telpās Pāvilostā, ir izveidots interjers, kura vieglums, vienkāršība un elegance sasaucas ar Baltijas jūras piekrastes lakonisko vidi, uzstādot augstāku latiņu ierastajai mazpilsētu sabiedrisko vietu estētikai.
- LMA jaunais korpuss
SZK un Partneri — Andis Sīlis, Guntis Ziņģis, Pēteris Kļava
Transformējot kādreizējo garāžu Mākslas akadēmijas pagalmā, radīta jauna mācību un izstāžu ēka stiklotā apjomā, ko no trim pusēm ieskauj vecā ķieģeļu mūra čaula. Tā ir viena no pirmajām modernajām augstskolu piebūvēm, kas Latvijā uzbūvēta par ES fondu līdzekļiem.
- Lofts Elizabetes ielā
Elizabetes ielā, Rīgā
Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele — Mārtiņš Jaunromāns, Māra Ābele,Everita Berga, Dāvis Gertners, Ēriks Valdmanis
Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele — Mārtiņš Jaunromāns, Māra Ābele,Everita Berga, Dāvis Gertners, Ēriks Valdmanis
Apvienojot Rīgas centra pagalma ēkās augšstāva dzīvokli ar dzīvošanai nepiemērotu bēniņu telpu, iegūta jauna telpiska struktūra bez «zemo griestu sajūtas».
- Marka Rotko mākslas centrs Daugavpils cietoksnī
Daugavpils SIA Arhis, projekta galvenā arhitekte, labiekārtojuma un interjera autore — Ilze Ratniece, arhitekta palīgi — Biruta Pūcīte, Kārlis Ziediņš
Atjaunojot vienu no Daugavpils cietokšņa būvēm — ampīra stilā celto artilērijas arsenāla ēku, izveidots Marka Rotko mākslas centrs, kurā ir vieta izstāžu telpām, restorānam, konferenču centram, fondu glabātavām un mākslinieku rezidencēm.
- Neparasta laikmetīgās arhitektūras un pilsētvides grāmata LIEPĀJIŅA
Idejas autore, redaktore, projekta vadītāja: Indra Ķempe
Grāmata, kas arhitektūru un pilsētu aplūko neierastā veidā, iesaistot tās tapšanā un līdzdomāšanā ar arhitektūru ikdienā profesionāli nesaistītus cilvēkus, tostarp — arī bērnus. Izdevums ir vērtīgs pienesums arhitektūras kultūrai, un tā noteikti arī stiprina un attīsta Liepājas identitāti.
- Saldus mūzikas un mākslas skola
MADE arhitekti — Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs, Liena Amoliņa
Ēka apvieno divas skolas, kas līdz šim strādājušas nošķirti. Kompakti plānotā apjoma vidū izvietotas zāles un bibliotēkas, bet pa ēkas perimetru – klases. Ēkas konstrukcijas un materiāli, tai skaitā masīvkoka un profilstikla ārsienas, projektētas, īpaši domājot par energoefektivitāti un stabilu mikroklimatu telpās.
- Samrodes biroja ēka Ventspilī
Arhitektūras birojs Forma SIA + Krists Karklins Design LLC, arhit. Ināra Kārkliņa, Krists Kārkliņš, piedaloties Jānim Zaharānam, Laurim Zaharānam, Jurim Križanovskim, Gatim Kalniņam, Kate Carter
Nelielā būvkompānijas biroja ēka Ventspilī ir viens no gada smalkākajiem arhitektūras darbiem. Iekļaujoties un reizē atsperoties no pilsētas noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem, arhitektu un būvnieku-pasūtītāju veiksmīgas sadarbības rezultātā ir izdevies radīt mūsdienīgu ēku ar individuālu raksturu, kura vienlaikus spēj harmoniski iesaistīties pilsētvides kontekstā, to papildinot.
- Skatu terase ar paviljonu piemiņas parkā Likteņdārzs
Piemiņas parks Likteņdārzs, Krievkalnu sala, Koknese
Konkursa projekta autori: arh.stud. Didzis Jaunzems, Laura Laudere, darba vadītāja, pasniedzēja Māra Ābele. Tehniskā projekta autori: Didzis Jaunzems, Laura Laudere sadarbībā ar arhitektu biroju Jaunromāns un Ābele
Konkursa projekta autori: arh.stud. Didzis Jaunzems, Laura Laudere, darba vadītāja, pasniedzēja Māra Ābele. Tehniskā projekta autori: Didzis Jaunzems, Laura Laudere sadarbībā ar arhitektu biroju Jaunromāns un Ābele
Būve tapusi, īstenojot studentu konkursā uzvarējušo projektu, kura pamatideja ir ciešā saikne ar dabas vidi — ēka izaug no krasta nogāzes, piedāvājot vietu nesteidzīgām pārdomām ar plašu skatu uz rāmo Daugavu.
- Ventspils muzeja interjers un ekspozīcija Livonijas ordeņa pils 2. stāvā
Interjera projekta autors — projektēšanas birojs KONVENTS, projekta vadītājs — arhitekts Pēteris Blūms, projekta arhitekti — Pēteris Blūms, Ināra Caunīte, būvinženieris — Andrejs Barbars, autoruzraugs — arh. Pēteris Blūms, ekspozīcijas dizaina projekta autors — Dizaina birojs H2E, dizaineri — Holgers Elers, Ingūna Elere, grafikas dizains — Tatjana Raičiņeca, Ingūna Elere, dizaineru asistenti — Aleksandrs Beznosiks, Ģirts Arājs, Anete Šalma
Ventspils Livonijas ordeņa pils restaurācijas otrajā kārtā rūpīgi tika atjaunotas 2. stāva telpas, izmantojot restaurācijas un konservācijas risinājumus, kas balstīti vairāku gadu garumā veiktā izpētē. Mūsdienīgi veidotā muzeja ekspozīcija prasmīgi integrēta vēsturiskajās telpās, veidojot vienotu veselumu.
- Zeimuļs Rēzeknē
Arhitektūra: SIA SAALS, Rasa Kalniņa, Māris Krūmiņš. Interjers: SIA Dizainstudija A, Artūrs Igoveņš, SIA SAALS, Vita Škapare
Viena no divdesmitgades vissavdabīgākajām ēkām Latvijā ir projektēta ar domu radīt inovatīvu un radošu vidi Rēzeknes bērniem un jauniešiem. Nogāzē iepretim pilskalnam izvietotās būves tēlu nosaka daudzās zaļo jumtu slīpnes, ēkai kļūstot par vienu pilsētas spilgtākajām jaunā laikam zīmēm.
- Žaņa Lipkes memoriālais muzejs
Mazā Balasta ielā, Ķīpsalā
Arhitekti: SIA Zaigas Gailes birojs. Zaiga Gaile, Agnese Sirmā, Ingmārs Atavs, Ineta Solzemniece-Saleniece, Zane Dzintara, Maija Putniņa-Gaile
Arhitekti: SIA Zaigas Gailes birojs. Zaiga Gaile, Agnese Sirmā, Ingmārs Atavs, Ineta Solzemniece-Saleniece, Zane Dzintara, Maija Putniņa-Gaile
Ar arhitektūras un scenogrāfijas līdzekļiem un iedarbojoties vienlaikus uz visām maņām, muzeja ēka vēsta emocionālu stāstu par Žani Lipki, kurš Otrā pasaules kara laikā savā sētā Ķīpsalā slēpa un izglāba vairāk kā 50 ebrejus. No jauna būvētā memoriāla celtne ir veidota kā simbolisks šķūnis, kura pagraba bunkurā patvērās cilvēki. Ēkas tēls aizgūts no Ķīpsalas zvejnieku darvotajiem koka šķūņiem ar raksturīgo krāsu un smaržu, idejiski un vizuāli sasaucoties arī ar Noasa šķirstu vai apgāztu laivu.
« Atpakaļ