Saulgrieži ir laiks, kad saules siltums un devums iet mazumā, tā atrodas savā zemākajā punktā un mēs ar uguni palīdzam gan saulei, gan sev – attīrāmies, ziedojam un uzņemam saules un uguns enerģiju. Tāpat kā agrāk, arī mūsdienās ir aktuāli vilkt bluķi, iziet senču rituālus, lai veicinātu labklājību, gūtu svētību un dotu to citiem.  
    Pēc uguns rituāla Ziemupes stāvlaukumā tika vilkts bluķis. Pirmās to izdarīja stāvlaukuma saimnieces – Daina un Daiga, bet tālāk ceļš turpinājās uz ziemupnieku mājām, kur svētība ne mazāk nepieciešama. Ar prieku lielo ķekatnieku pulku savās mājās uzņēma Zentas tante un Veltas tante, kā arī viesmīlīgie „Kaiju” saimnieki. Ar visiem izdancojās Lācis un varēja doties tālāk. Pie Ziemupes tautas nama tika iedegta galvenā Ziemupes egle. Bluķis tika vilkts arī ap Ziemupes tautas namu un vēlāk sadedzināts ugunskurā. Jautras izdarības – rotaļas un danči turpinājās Ziemupes tautas namā, kur nama saimnieces bija sarūpējušas gardu cienastu