ESAM PROJEKTĀ!
28.11.2014
Šogad ir sākusi darboties Eiropas Komisijas jaunā Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programma Erasmus+ , kas apvieno vienā programmā iepriekšējās ES atbalsta programmas (tajā skaitā Comenius, Leonardo da Vinci, Grundvig, Erasmus, u.c).
Pagājušajā gadā mēģinājām startēt uz Comenius programmu. Diemžēl neveiksmīgi. Šogad veiksme uzsmaidīja un esam apstiprināti kā dalībnieki programmas Erasmus+ ietvaros Rumāņu pirmsskolas izglītības iestādes „Fēniks” skolotāju izveidotajā projektā „AKT TOGETHER – BE CREATIVE!” jeb latviski „DARBOJOTIES KOPĀ – ESI RADOŠS!”.
Pagājušajā gadā mēģinājām startēt uz Comenius programmu. Diemžēl neveiksmīgi. Šogad veiksme uzsmaidīja un esam apstiprināti kā dalībnieki programmas Erasmus+ ietvaros Rumāņu pirmsskolas izglītības iestādes „Fēniks” skolotāju izveidotajā projektā „AKT TOGETHER – BE CREATIVE!” jeb latviski „DARBOJOTIES KOPĀ – ESI RADOŠS!”.
Projekta darbības laiks 2014.-2016.gads. Visā valstī šogad šajā programmā tiek finansēti 44 projekti, no tiem tikai 3 bērnudārzi un ir jauki apzināties, ka viens no šiem trim bērnudārziem ir Vērgales pagasta PII „Kastanītis”, kurš mūsu pagasta un novada vārdu nes tālāk pasaulē.
Par to, ka esam apstiprināti projektā, uzzinājām stipri vēlu- oktobrī un tā kā 1. tikšanās reize Rumānijā bija jau 10.novembrī, tad visiem pedagogiem bija daudz darāmā, lai sagatavotu prezentācijas par izglītības sistēmu Latvijā, par mūsu pagastu un bērnudārzu kā arī jāizveido projektam logo, kuru konkursa kārtībā apstiprinās tikšanās laikā. Ar padomu un praktisku palīdzību piedalījās visi bērnudārza pedagogi, bet uz Rumānijas pilsētu Craiovu devās tikai 4 – pirmsskolas izglītības skolotājas Santa Krauze un Lilita Gulbe, iestādes vadītāja Gaida Akerfelde un angļu valodas pulciņa skolotāja Ivita Meļķe. Paldies Ivitai par to, ka viņa „ievilka” mūs šajā projektā, jo uzsākt kaut ko jaunu – vienmēr ir grūti.
Un tā mūsu pieredzes apmaiņas brauciens sākās 9. novembrī , kad dēvāmies ceļā uz Rumāniju, projekta dalībnieku tikšanās vietu – Craiovu. Tā kā lidojām ar pārsēšanos un starp lidmašīnām bija 6 stundu starplaiks pabijām arī Varšavā, kur apskatījām vecpilsētu, baudījām skaistos skatus un svētku gaisotni. Tad turpinājām ceļu un naktī ielidojām Bukarestē, bet tālāko ceļu līdz Craiovai veicām ar vilcienu. Craiova ir 6. lielākā pilsēta Rumānijā, svarīgākā pilsēta Oltenia apgabalā. Šajā pilsētā ir ap 260 000 iedzīvotāju. Gandrīz 90% no visiem iedzīvotājiem ir rumāņi, apmēram 3% romu tautības iedzīvotāji un pārējie 7% - dažādas tautības. Dzīvojām hotelī “Craiovita” un tur arī notika mūsu pirmā tikšanās ar projekta dalībniekiem. Šajā projektā esam 5 valstis - Rumānija, Bulgārija, Ungārija, Turcija un mēs.
Pēcpusdienā devāmies nelielā ekskursijā pa pilsētu un tās centru. Kājām, rumāņu projekta koordinatores pavadībā, izstaigājām vecpilsētu. Vērojām interesanto arhitektūru un cilvēkus. Vecpilsētā notika vērienīgi rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbi, jo viņi gatavojas Eiropas valstu prezidentūrai.
Un tā mūsu pieredzes apmaiņas brauciens sākās 9. novembrī , kad dēvāmies ceļā uz Rumāniju, projekta dalībnieku tikšanās vietu – Craiovu. Tā kā lidojām ar pārsēšanos un starp lidmašīnām bija 6 stundu starplaiks pabijām arī Varšavā, kur apskatījām vecpilsētu, baudījām skaistos skatus un svētku gaisotni. Tad turpinājām ceļu un naktī ielidojām Bukarestē, bet tālāko ceļu līdz Craiovai veicām ar vilcienu. Craiova ir 6. lielākā pilsēta Rumānijā, svarīgākā pilsēta Oltenia apgabalā. Šajā pilsētā ir ap 260 000 iedzīvotāju. Gandrīz 90% no visiem iedzīvotājiem ir rumāņi, apmēram 3% romu tautības iedzīvotāji un pārējie 7% - dažādas tautības. Dzīvojām hotelī “Craiovita” un tur arī notika mūsu pirmā tikšanās ar projekta dalībniekiem. Šajā projektā esam 5 valstis - Rumānija, Bulgārija, Ungārija, Turcija un mēs.
Pēcpusdienā devāmies nelielā ekskursijā pa pilsētu un tās centru. Kājām, rumāņu projekta koordinatores pavadībā, izstaigājām vecpilsētu. Vērojām interesanto arhitektūru un cilvēkus. Vecpilsētā notika vērienīgi rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbi, jo viņi gatavojas Eiropas valstu prezidentūrai.
Nākamajā dienā viesojāmies bērnudārzā “Fēniks”, kur mūs sagaidīja smaidīgi bērni tautas tērpos ar sālsmaizi. Bērnudārza direktore Ciciu Maria Zoia mums laipni izrādīja bērnudārza telpas. Pavisam bērnudārzā ir 12 grupiņas, bet tā kā daļa ēkas tiek renovēta, tad varējām iepazīties tikai ar pusi no grupiņām. Bērnu skaits grupiņās 25-26, skolotāji divi. Katrai grupiņai viena liela telpa, kas kalpo gan par rotaļu telpu, gan par guļamtelpu. Gultiņas ir skapīšos, kas izvietoti gar visām telpas sienām. Citu mēbeļu maz. Uz grīdas liels paklājs. Viegli pārvietojami galdi. Ļoti daudz ko dara sēžot uz paklāja. Katram bērnam līdzi sava ūdens pudele. Katrā grupiņā dators, printeris, bet nekur neredzējām mums tik pierastās klavieres. Sveicot mūs ar priekšnesumiem, mūzika tika atskaņota datorā. Visās grupiņās bija jūtams, ka bērni mūs gaidījuši. Katrā grupiņā bija stends, kas veltīts šim sadraudzības projektam. Lai iepriecinātu mūs viņi bija mācījušies dziesmas un dejas. Priecājāmies par to, ka mums bija iespēja vērot aplicēšanas nodarbību. Bērni tāpat kā pie mums – smaidīgi, draudzīgi, diezgan paskaļi un droši.
Šeit arī notika projekta atklāšana un darbs nākošajās dienās. Projektu prezentēja tā autore un koordinatore Jozefina Tite. Viņa izteica gandarījumu, ka visas valstis ieradušās un cerību, ka šie divi gadi būs lietderīgi un dos ieguldījumu pedagogu profesionālajā izaugsmē. Delegācijas apmainījās ar suveīriem un prezentēja savu pilsētu vai mūsu gadījumā - pagastu. Jā, esam vienīgie no laukiem. Visi pārējie projekta dalībnieki ir no lielām pilsētām.
Saskaņā ar projektu visas dalībvalstis piedalījās diskusijā par izglītības sistēmu savā valstī, prezentēja savu mācību iestādi, runājām par mācību plānu, mākslas nodarbībām un pulciņu nodarbībām. Katra valsts prezentēja savus izveidotos logo šim projektam un balsošanas rezultātā par projekta logo apstiprinājām Bulgārijas piedāvāto variantu.
Kopīgi izveidojām kalendāru, kura valsts, kad uzņem pie sevis un sadalījām atbildīgos par lielajiem projekta darbiem. Mums tika mājas lapas izveidošana projektam.
Viena diena tika veltīta ekskursijai pa Olteinas apgabalu, kur vērojām vietējā keramiķa darbu. Šo tautas mākslas veidu kopj no paaudzes paaudzē, nododot aroda noslēpumus darba turpinātājam. Keramika ļoti koša, specifiska. Arī izstrādājumu un suvenīru tirdzniecība mums nepierasta - pie mājām, uz apdzīvotās vietas galvenās ielas. Rumānijā ir pareizticība, pilsētā ir daudz baznīcu un katedrāļu un valstī ļoti daudz klosteru. Pabijām divos no tiem. Atšķirībā no pilsētas - tur viss bija sakopts, tīrs, valdīja miers. Acīm pavērās skaista arhitektūra un skaisti dabas skati.
Pabijām Craiovas muzejos- etnogrāfijas, vēstures un dabas muzejā. Bija iespēja priecāties par 2014. gada izstādi „Stikls un tā izstrādājumi”. Brīvajā laikā staigājām pa pilsētu, iegriezāmies veikalos. Tāpat kā pie mums ir lielveikali - tad tie patiešām ir lieli, tāpat kā pie mums ir mazas „bodītes” un tirgus būdiņas. Cenu ziņā arī viss stipri līdzīgs. Uzkrītoši daudz bija aptiekas, bankas un valūtas maiņas punkti.
Viena diena tika veltīta ekskursijai pa Olteinas apgabalu, kur vērojām vietējā keramiķa darbu. Šo tautas mākslas veidu kopj no paaudzes paaudzē, nododot aroda noslēpumus darba turpinātājam. Keramika ļoti koša, specifiska. Arī izstrādājumu un suvenīru tirdzniecība mums nepierasta - pie mājām, uz apdzīvotās vietas galvenās ielas. Rumānijā ir pareizticība, pilsētā ir daudz baznīcu un katedrāļu un valstī ļoti daudz klosteru. Pabijām divos no tiem. Atšķirībā no pilsētas - tur viss bija sakopts, tīrs, valdīja miers. Acīm pavērās skaista arhitektūra un skaisti dabas skati.
Pabijām Craiovas muzejos- etnogrāfijas, vēstures un dabas muzejā. Bija iespēja priecāties par 2014. gada izstādi „Stikls un tā izstrādājumi”. Brīvajā laikā staigājām pa pilsētu, iegriezāmies veikalos. Tāpat kā pie mums ir lielveikali - tad tie patiešām ir lieli, tāpat kā pie mums ir mazas „bodītes” un tirgus būdiņas. Cenu ziņā arī viss stipri līdzīgs. Uzkrītoši daudz bija aptiekas, bankas un valūtas maiņas punkti.
Noslēguma dienā mums bija sertifikātu izsniegšana un draudzības vakars, kurā baudījām nacionālos ēdienus, kā arī laidāmies straujos dejas ritmos, jo katra valsts prezentēja savas tautas dejas.
Mums ir patiess prieks, ka mēs tāda maza pirmsskolas izglītības iestāde un mazs pagasts varam sevi parādīt pasaulei. Un mums ir ko parādīt! Mums ir prieks, ka mēs varam iepazīt citu tautu kultūru, tradīcijas un viņu viesmīlību. Iespaidu ir ļoti daudz, sajūtas dažādas. Viss jāpārdomā, jāizvērtē. Labākais jāpaņem un jāievieš savā darbā. Bet pats labākais – ieguvām jaunus draugus, ar kuriem tiksimies nākamajos divos gados!
Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieces:
Lilita Gulbe un Gaida Akerfelde
Fotogrāfijas: Lilita Gulbe
