Pieredzes apmaiņas brauciens par ūdenstūrismu Lietuvā
29.09.2014
Projektam ir dažādas aktivitātes, bet mūsu novadā minētā projekta ietvaros tika iztīrītas un ūdenstūrismam piemērotas trīs upes- Tebra, Durbe un Rīva, veikta koka tilta rekonstrukcija pār Tebras upi, labiekārtotas trīs atpūtas vietas, izvietoti divi informācijas stendi par ūdenstūrisma piedāvājumu mūsu novadā.
Braucienu uz Lietuvu organizēja Kurzemes plānošanas reģions, kas ir projekta vadošais partneris, kopumā piedalījās 33 dalībnieki, tai skaitā deviņi Igaunijas pārstāvji. Dalībnieki pārstāvēja Kurzemes, Rīgas un Vidzemes plānošanas reģionus, to pašvaldību pārstāvjus, kas realizē projektu, TIC pārstāvjus un ūdenstūrisma laivošanas operatorus, kas nodarbojas ar laivu nomu.
Pirmā dienā apmeklējām Dzūkijas nacionālo parku, kas atrodas Lietuvas dienvidos. Laivojām 17 km garu posmu pa Ūlas upi. Secinājumi un pieredze: Dzūkijas nacionālā parkā laivošana tiek stigri kontrolēta un limitēta sakarā ar upes krasta eroziju, līdz ar to pašreiz vienā dienā nedrīkst braukt vairāk par 100 laivām. Laivotājiem obligāti ir jāiegādājas vienas dienas laivošanas biļete, kas maksā 20 litus (7 eiro). Upi pārrauga četri inspektori, kas iekasē sodus. Lai mazinātu lielo laivu operatoru konkurenci, vietējie laivu iznomātāji ir nodibinājuši savu asociāciju, kas arī pamatā izstrādā laivošanas noteikumus, lobē savas intereses, savāc atkritumus, izzāģē kokus tik daudz, lai laiva varētu izbraukt un kontrolē situāciju uz upes, kā arī ir izstrādājuši dažādus papildus piedāvājumus, piemēram, piedāvā laivotājiem nacionālo virtuvi. Upi un arī pašu Dzūkijas nacionālo parku administrē Dzūkijas nacionālā parka administrācija. Pati upe ir samērā strauja, līkumaina, ar stāviem krastiem, daudz kritušu koku, bet izbraucama, bez izkāpšanas karstā, ved cauri vēsturiskiem ciemiem. Upes krastos ir izvietotas atpūtas vietas, kur var palikt arī ar teltīm. Bez laivošanas Dzūkijas nacionālā parka teritorijā izstrādāti piedāvājumi arī riteņbraucējiem un kājāmgājējiem.
Otrā diena pagāja bez laivošanas, bet apmeklējām Dzūkijas nacionālā parka administrāciju, kur iepazināmies vairāk ar Dzūkijas nacionālā parka darbību, apmeklējām interaktīvu ekspozīciju par nacionālo parku. Tālāk devāmies uz Viļņu, kur apmeklējām lielu Viļņas tūrisma uzņēmēju „Vilniaus Baidares”, kas nodarbojas ar ūdestūrisma inventāra nomu. Secinājumi un pieredze: galvaspilsētās laivu noma ir ieguvusi jau biznesa apmērus, jo katra laiva parasti tiek laista apritē trīs reizes dienā, pārsvarā uz Neris upes, kas tek caur Viļņai. Kopumā uzņēmējam bija vairāk kā 100 laivu, kā arī cita veida ūdenstūrisma aprīkojums. Apkalpoti tiek laivotāji visā Lietuvas teritorijā, dažreiz pat uz Latvijas upēm. Šeit daudz klientu ir no Polijas. No Viļņas devāmies uz nākošo Lietuvas nacionālo parku, kas atrodas jau Latvijas pierobežā, gan tuvāk Latgalei - Augštaitijas nacionālo parku, kas ir bagāts ar ezeriem. Sākumā apmeklējām Augštaitijas nacionālā parka administrāciju un iepazināmies ar parka darbību un problēmām. Ļoti atraktīvā veidā ar interaktīviem un radošiem elementiem bija iekārtota Augštaitijas nacionālā parka apskates ekspozīcija. Tad devāmies apskatīt, projekta ietvaros izbūvētu, laivu piestātni, laivu māju un atpūtas vietas. Atpūtas vietās ir viena problēma - regulāri tiek piesavināti atpūtas vietu elementi, īpaši ozolkoka galdi. Šeit netiek izvietoti atkritumu konteineri, bet gan uzraksti, ka atkritumi jāņem līdzi un vairums gadījumu tas arī darbojas, līdz ar to tiek ietaupīti līdzekļi uz atkritumu savākšanu.
Trešā pieredzes apmaiņas diena sākās ar vietējā tūrisma operatora apmeklējumu, kas piedāvā laivošanas aprīkojumu Augštaitijas reģionā. Minētais laivošanas operators mūs pārsteidza ar perfektu kārtību - viss laivošanas inventārs bija perfekti izvietots, sakārtots un piedomāts pie sava piedāvājuma pasniegšanas. Izīrētas tiek 100 laivas, ko apkalpo trīs busiņi, kas ir optimālais variants. Secinājumi un pieredze: jo austāka laivu iznomāšanas cena - jo kārtīgi un apzinīgāki klienti tiek piesaistīti, netiek bojāts inventārs un ir mazākas problēmas, bet kopumā peļņa lielāka. Uzņēmējs cenas maina katru dienu atbilstoši pieprasījumam, tam ir piemērota speciāla programma. Šajā reģionā uzņēmēji savukārt nevēlas, lai tiktu piemērota laivošanas biļete uz upēm. Laivošana pa upēm tiek kombinēta ar laivošanu pa ezeriem, kas savā starpā ir savienoti ar upēm. Mēs šādu maršrutu izbraucām, kopā atkal apmēra 17 km garumā. Maršrutu sākām Būkas upē, tad iebraucām Baluošas ezerā, tad atkal nedaudz braucām pa upīti, kas savienojas ar nākamo ezeru. Pasākuma noslēgumā pie ezera tika vārīta zivju zupa.
Braucienu uz Lietuvu organizēja Kurzemes plānošanas reģions, kas ir projekta vadošais partneris, kopumā piedalījās 33 dalībnieki, tai skaitā deviņi Igaunijas pārstāvji. Dalībnieki pārstāvēja Kurzemes, Rīgas un Vidzemes plānošanas reģionus, to pašvaldību pārstāvjus, kas realizē projektu, TIC pārstāvjus un ūdenstūrisma laivošanas operatorus, kas nodarbojas ar laivu nomu.
Pirmā dienā apmeklējām Dzūkijas nacionālo parku, kas atrodas Lietuvas dienvidos. Laivojām 17 km garu posmu pa Ūlas upi. Secinājumi un pieredze: Dzūkijas nacionālā parkā laivošana tiek stigri kontrolēta un limitēta sakarā ar upes krasta eroziju, līdz ar to pašreiz vienā dienā nedrīkst braukt vairāk par 100 laivām. Laivotājiem obligāti ir jāiegādājas vienas dienas laivošanas biļete, kas maksā 20 litus (7 eiro). Upi pārrauga četri inspektori, kas iekasē sodus. Lai mazinātu lielo laivu operatoru konkurenci, vietējie laivu iznomātāji ir nodibinājuši savu asociāciju, kas arī pamatā izstrādā laivošanas noteikumus, lobē savas intereses, savāc atkritumus, izzāģē kokus tik daudz, lai laiva varētu izbraukt un kontrolē situāciju uz upes, kā arī ir izstrādājuši dažādus papildus piedāvājumus, piemēram, piedāvā laivotājiem nacionālo virtuvi. Upi un arī pašu Dzūkijas nacionālo parku administrē Dzūkijas nacionālā parka administrācija. Pati upe ir samērā strauja, līkumaina, ar stāviem krastiem, daudz kritušu koku, bet izbraucama, bez izkāpšanas karstā, ved cauri vēsturiskiem ciemiem. Upes krastos ir izvietotas atpūtas vietas, kur var palikt arī ar teltīm. Bez laivošanas Dzūkijas nacionālā parka teritorijā izstrādāti piedāvājumi arī riteņbraucējiem un kājāmgājējiem.
Otrā diena pagāja bez laivošanas, bet apmeklējām Dzūkijas nacionālā parka administrāciju, kur iepazināmies vairāk ar Dzūkijas nacionālā parka darbību, apmeklējām interaktīvu ekspozīciju par nacionālo parku. Tālāk devāmies uz Viļņu, kur apmeklējām lielu Viļņas tūrisma uzņēmēju „Vilniaus Baidares”, kas nodarbojas ar ūdestūrisma inventāra nomu. Secinājumi un pieredze: galvaspilsētās laivu noma ir ieguvusi jau biznesa apmērus, jo katra laiva parasti tiek laista apritē trīs reizes dienā, pārsvarā uz Neris upes, kas tek caur Viļņai. Kopumā uzņēmējam bija vairāk kā 100 laivu, kā arī cita veida ūdenstūrisma aprīkojums. Apkalpoti tiek laivotāji visā Lietuvas teritorijā, dažreiz pat uz Latvijas upēm. Šeit daudz klientu ir no Polijas. No Viļņas devāmies uz nākošo Lietuvas nacionālo parku, kas atrodas jau Latvijas pierobežā, gan tuvāk Latgalei - Augštaitijas nacionālo parku, kas ir bagāts ar ezeriem. Sākumā apmeklējām Augštaitijas nacionālā parka administrāciju un iepazināmies ar parka darbību un problēmām. Ļoti atraktīvā veidā ar interaktīviem un radošiem elementiem bija iekārtota Augštaitijas nacionālā parka apskates ekspozīcija. Tad devāmies apskatīt, projekta ietvaros izbūvētu, laivu piestātni, laivu māju un atpūtas vietas. Atpūtas vietās ir viena problēma - regulāri tiek piesavināti atpūtas vietu elementi, īpaši ozolkoka galdi. Šeit netiek izvietoti atkritumu konteineri, bet gan uzraksti, ka atkritumi jāņem līdzi un vairums gadījumu tas arī darbojas, līdz ar to tiek ietaupīti līdzekļi uz atkritumu savākšanu.
Trešā pieredzes apmaiņas diena sākās ar vietējā tūrisma operatora apmeklējumu, kas piedāvā laivošanas aprīkojumu Augštaitijas reģionā. Minētais laivošanas operators mūs pārsteidza ar perfektu kārtību - viss laivošanas inventārs bija perfekti izvietots, sakārtots un piedomāts pie sava piedāvājuma pasniegšanas. Izīrētas tiek 100 laivas, ko apkalpo trīs busiņi, kas ir optimālais variants. Secinājumi un pieredze: jo austāka laivu iznomāšanas cena - jo kārtīgi un apzinīgāki klienti tiek piesaistīti, netiek bojāts inventārs un ir mazākas problēmas, bet kopumā peļņa lielāka. Uzņēmējs cenas maina katru dienu atbilstoši pieprasījumam, tam ir piemērota speciāla programma. Šajā reģionā uzņēmēji savukārt nevēlas, lai tiktu piemērota laivošanas biļete uz upēm. Laivošana pa upēm tiek kombinēta ar laivošanu pa ezeriem, kas savā starpā ir savienoti ar upēm. Mēs šādu maršrutu izbraucām, kopā atkal apmēra 17 km garumā. Maršrutu sākām Būkas upē, tad iebraucām Baluošas ezerā, tad atkal nedaudz braucām pa upīti, kas savienojas ar nākamo ezeru. Pasākuma noslēgumā pie ezera tika vārīta zivju zupa.
Braucienā gūtā pieredze lika paskatīties uz mūsu tūrisma piedāvājumu no malas, sapratām, ka mūs upes nav tik noslogotas, kā tas ir Lietuvā, kā arī salīdzinoši mūsu tūrisma piedāvājums ir stipri mazāks, gan laivu skaita ziņā, kas ir vienam operatoram, gan arī pašu operatoru skaits ir stipri mazāks, klienti Latvijā ir kulturālāki. Bez gūtās pieredzes, kas saistās ar upju apsaimniekošanu un laivošanu, kā arī nacionālo parku darbību, projektu realizāciju, vēl tika gūti jauni kontakti gan ar Latvijas, gan arī Igaunijas kolēģiem.
Projekta koordinatore Vizma Ģēģere
Foto:V.Ģēģere
« Atpakaļ