Pāvilostnieki koncertē Vācijā!
24.08.2015
Pāgājušā gada jūnija mēneša beigās Pāvilostas novada sieviešu koris un vidējās paaudzes deju kolektīvs viesojās Valmieras pusē uz ikgadējo Burtnieku novada pašdarbnieku saietu Ēveles pagastā. Tas bija sākuma punkts jaukai kora un dejotāju sadarbībai, kā arī tieši šajā reizē nāca ierosinājums, ka šādā pat sastāvā varētu koncertēt arī ārpus Latvijas robežām.
Tā kā kora dalībniecei Sandrai Lieljuksei bija izveidojusies laba sadarbība ar bijušo Liepājas rajona Kultūras nodaļas vadītāju Ilgu Skābardi, ilgu gadu garumā vedot koru un dejotāju grupas uz Vāciju un citām ārvalstīm, arī šoreiz lūdzām Sandrai uzrunāt Ilgu, lai noorganizētu korim un vidējās paaudzes deju kolektīvam braucienu uz Vāciju. Liels atbalsts, lai šāds kolektīvais brauciens varētu notikt, bija arī Pāvilostas novada domei, kas piešķira finansējumu ceļa izdevumiem.
Un tā ceturtdienā, 6.augustā agri no rīta ar Pāvilostas uzņēmuma „Veronika L” šoferīšu gādību devāmies garajā ceļā uz Vāciju.
Pirmā pieturas vieta vēlā piektdienas vakarstundā – Minstere, kas Latvijā atpazīstama ar daudzajiem latviešu studentiem, kuri studē un nereti paliek uz dzīvi šajā skaistajā Vācijas pilsētā. Minsteres Svētās Marijas baznīcā Pāvilostas novada sieviešu koris, izvēloties baznīcai atbilstošu repertuāru, sniedza savu pirmo koncertu. Lai šāds kora dziedājums baznīcā varētu notikt, liels paldies jāsaka Ilgai Skābardei un Volfgangam Kabiršam. Baznīcas draudze un mācītājs no sirds priecājās un pateicās korim par sesdienas mises skaisto papildinājumu ar savu dziedājumu. Pēc baznīcas apmeklējuma kora dalībnieces un dejotāji Ilgas un Volfganga vadībā devās nelielā ekskursijā pa Minsteres vecpilsētu.
Bet agrā svētdienas rītā Pāvilostas novada sieviešu korim bija paredzēts piedalīties svētdienas dievkalpojumā Minsteres Apostela baznīcā, kurai ir vairāk kā 700 gadu gara vēsture, un šī baznīca ir viena no retajām, kurā kalpo mācītājs- sieviete. Arī šajā baznīcā draudze bija patīkami pārsteigta par kora skanīgo un jauko dziedājumu, veltot ilgus aplausus mūsu koristēm.
Paviesojušies Minsterē, tālāk devāmies uz vidējās paaudzes deju kolektīva „Vērgalīte” tik ļoti izdaudzināto Mozeles upes ieleju, kur viņi pabīja jūlija sākumā, piedaloties 62.starptautiskajā vīna un folkloras festivālā Krovā.
Arī mūsu nākamā pieturvieta bija pilsētiņa Krova pie Mozeles upes pašos Vācijas rietumos, tikai 60 km no Luksemburgas robežas. Tuvojoties Mozeles upes ielejai, sajūsma par skatiem aiz autobusa logiem nebeidza rimties. Kalnainais apvidus gluži kā skaistā brāļu Andersenu pasākā pārsteidza ar vīnogulāju laukiem, kuri stiepās daudzus metrus augšup kalnā, un romantiskām mājiņām kalna pakājē, bet tam visam skaistumama pa vidu – līkumaini burvīgā Mozeles upe. Fantastisks skats, kas lika elpai aizrauties! Mozeles vīndarus un vīnogu audzētājus varēja vien apbrīnot, kur vien skaties - aug vīnogas. Pat šaurākā klints krauja apstādīta ar vīnogām. No braucējiem autobusā ik pa brīdim atskanēja jautājums – kā viņi tur tiek augšā, kā tās vīnogas var augt akmenī, kurš var tās vīnogas tur nolasīt? Un daudz citu, mums interesējošu jautājumu, kurus mums – līdzenumā augušiem, strādājošiem un pieradušiem latviešiem nesaprast!
Sajūsmināti par skaistajiem Mozeles upes ielejas skatiem, svētdienas pēcpusdienā ieradāmies vienā no Mozeles pilsētiņām - Krovā. Tur mūs sagaidīja Ilgas draugs Uve Mentges, kurš korim un dejotājiem bija noorganizējis divus koncertiņus Krovas pilsētas ielu svētkos. Dodoties cauri Krovas pilsētiņai pa augšup un lejup vedošajām ieliņām uz koncertu norises vietu, vietējo kroviešu skatieni un sajūsma par sieviešu kora un dejotāju tērpiem bija ļoti manāma. Daudzi jautāja, no kurienes esam, un vēlējās ar skaistajām dāmām un brašajiem dejotāju vīriem nofotogrāfēties. Vietējie krovieši un svētku viesi kora dziedājumu un dejotāju sniegumu uztvēra ar sajūsmu, aplaudējot un lūdzot koncertu turpināt. Tā arī darījām! Par prieku klātesošajiem izdejojām un nodziedājām vēl pāris tradicionālās latviešu dziesmas. Dienās, kad viesojāmies Krovā, biedzot varējām atcerēties, kas ir īsta vasara, jo termometra rādītājs bija pakāpies līdz pat visiem 40 grādiem pēc celsija. Vien mazu veldzi radām, malkojot kroviešu vīndarītāju dāvātos vīnus un ūdeņus. Pēc nelielas atelpas steidzāmies uz Krovas pilsētiņas citu ielu svētku laukumu, kur vēlreiz sniedzām koncertu. Bet vakarpusē patīkami noguruši un emociju piepildīti devāmies uz naktsmītni Enkirhā, kur mazliet atpūtušies nolēmām doties pastaigā gar nakstīgo Mozeles upi un šaurajām Enkirhas ieliņām. Pilsētas skaistas kā dienā, tā arī naktī!
Nākamās dienas rīts uzausa ar patīkamas veldzes sajūtu, jo naktī pēc piecu nedēļu sausuma perioda Enkirhā beidzot bija nolijis lietus. Kā paši smējām – atvedām no Latvijas suvenīru lietus izskatā, par ko vietējie bija ļoti priecīgi. Dienas pirmo daļu ieplānojām kā ekskursiju pa Mozeles upes pieguļošajām pilsētiņām. Bet pēcpusdienā jau posāmies uz Krovas pilsētas veco ļaužu pansionātu, kur mums bija paredzēts vēl viens koncerts. Arī šeit vecie ļaudis mūs uzņēma ar sajūsmu. Lai gan smagā gadu nasta jau uz pleciem, tomēr šķita, ka tulīt, tulīt visi pielēks kājās un dejos līdzi. Ar prieku un asarām acīs sirmgalvji kustējās deju un dziesmu ritmos, un ar lielu pateicības sajūtu aplaudēja. Pēc koncerta pansionātā vakarpusē devāmies pie īstena vietējā vīndara Friča Bēta, kurš vīna laukus mantojis no saviem senčiem, un daži ir turpat 100 gadu seni. Fricis visu mūžu Krovā audzējis vīnogas un nodarbojies tikai ar vīna darināšanu. Jāsaka, ka vīni tiešām bija izcili! Bija jūtams saimnieka ieguldītais skurpulozais, smagais, bet ar lielu mīlestību darītais darbs.
Līdz ar viesošanos Krovas pansionātā, beidzās kora un dejotāju nelielā koncertturneja pa Krovas pilsētiņu un Vāciju. Bija laiks posties garajam mājupceļam. Bet vēl ilgi garajās ceļa stundās autobusā atcerējāmies spilgtākos brīžus no šī brauciena. Gala secinājums viens – mēs varam un gribam šādā sadarbībā korim ar dejotājiem priecēt cilvēkus ne tikai Vācijā, bet arī citviet pasaulē, kur vien mūs aicinās un gaidīs!
Lielu paldies Pāvilostas novada sieviešu kora un vidējās paaudzes deju kolektīva vārdā par šādu iespēju pirmām kārtām sakām Ilgai Skābardei, kura dažādās situācijās vienmēr bija atsaucīga, izpalīdzīga un zinoša, kā arī jaukajiem un izpalīdzīgajiem šoferīšiem, Sandrai Lieljuksei par izcili noorganizēto braucienu, mūsu sponsoriem - viesu mājai un lauku maizes ceptuvei „Ievlejas” par gardo ceļa maizi un mājražotāja, zemnieku saimniecības "Kalniņkalni" veikalam "Ganību māja" par desiņām un pīrāgiem, paldies arī Pāvilostas novada domei par finansiālo atbalstu, Pāvilostas pilsētas kultūras nama vadītājai Silvai Vārsbergai par līdzijušanu un mājās gaidīšanu un liels paldies kolektīvu vadītājiem – Lienei Brečai, Daigai Cābelei un Eināram Vārsbergam par ieguldīto smago darbu, lai mēs ar godu varētu pārstāvēt Pāvilostas novadu Vācijā!
Marita Kurčanova,
sabiedrisko attiecību speciāliste un deju kolektīva dalībniece.
Foto: M.Kurčanova, M.Kalēja
Plašāku fotoreportāžu skatieties FOTOGALERIJĀ
« Atpakaļ