Ostas valdes sēde
18.02.2015
Piektdien, 13.februārī, Pāvilostas novada domes ēkā notika Pāvilostas ostas valdes sēde, uz kuru tika aicināts ikviens interesents. Pirms sēdes ostas valdes pārstāvji viesojās ostas teritorijā, kur ostas pārvaldes vadītājs Ronalds Griškēvičs klātesošajiem parādīja un pastāstīja par īstenotajiem projektiem ostas teritorijā, par jauniegādāto zemessmelēju un uzņēmējdarbības attīstību ostas teritorijā.
Pāvilostas ostas valdes sēdē piedalījās Pāvilostas novada domes un ostas valdes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts vides dienesta Liepājas reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova, Pāvilostas novada domes deputāts Andris Zaļkalns, SIA “ZEJA Rietumu krasts” valdes loceklis Ernests Blaževičs un Pāvilostas ostas pārvaldes vadītājs Ronalds Griškēvičs, kā arī citi klātesošie.
Sēdē iesākās ar ostas pārvaldes vadītāja izklāstu par ostas darbību 2014.gadā un prioritātēm 2015.gadā. 2014. gadā tika nodota ekspluatācijā zivju atvēsinātavas pirmā kārta piekrastes zvejniekiem. Ēkā atrodas ledus ģenerators, zivju uzglabāšanas telpas, pārģērbtuve, atpūtas telpa, tualete – viss, kas nepieciešams ērtiem, mūsdienīgiem darba apstākļiem. Inventāra un peldlīdzekļu drošībai ostas teritorija aprīkota ar novērošanas videokamerām. Pagājušajā gadā divkārt paplašināta zvejas piestātne, lai būtu vairāk vietas zvejas rīku novietošanai un autotransporta kustībai. Izbūvēta celtņa platforma, kas dod iespēju izcelt krastā piekrastes zvejas kuģus tieši no piestātnes. Iegādāts pašiem savs, jauns, Ukrainā ražots ostas padziļināšanas zemessūcējs, kas ļaus nodrošināt nepieciešamo akvatorija dziļumu par samērīgām izmaksām. Līdz šim tā ir bijusi problēma, jo smilšu sanesumi ostas vārtos veidojas ātri un neprognozējami, bet attāluma, ostas specifikas un nelielo apjomu dēļ padziļināšanas ārpakalpojumu izmaksas ir nesamērīgi dārgas – ļoti cerams, ka šī problēma beidzot būs atrisināta. Zemessūcēja iegādei tika ņemts kredīts bankā, bet līdzekļi iemaksai iegūti, pārdodot vienu no trim bojātajām, gadiem neizmantotajām bijušās kravas piestātnes metāla sekcijām. Pateicoties infrastruktūras attīstībai, mazo laivu skaits ostā ir palielinājies vairākkārtīgi – pagājušajā gadā praktiski visas pieejamās piestātņu vietas bija rezervētas jau maijā. Arī viesjahtu skaits 2014.gadā ir bijis rekordliels – 289 jahtas no 15 valstīm.
Sēdē iesākās ar ostas pārvaldes vadītāja izklāstu par ostas darbību 2014.gadā un prioritātēm 2015.gadā. 2014. gadā tika nodota ekspluatācijā zivju atvēsinātavas pirmā kārta piekrastes zvejniekiem. Ēkā atrodas ledus ģenerators, zivju uzglabāšanas telpas, pārģērbtuve, atpūtas telpa, tualete – viss, kas nepieciešams ērtiem, mūsdienīgiem darba apstākļiem. Inventāra un peldlīdzekļu drošībai ostas teritorija aprīkota ar novērošanas videokamerām. Pagājušajā gadā divkārt paplašināta zvejas piestātne, lai būtu vairāk vietas zvejas rīku novietošanai un autotransporta kustībai. Izbūvēta celtņa platforma, kas dod iespēju izcelt krastā piekrastes zvejas kuģus tieši no piestātnes. Iegādāts pašiem savs, jauns, Ukrainā ražots ostas padziļināšanas zemessūcējs, kas ļaus nodrošināt nepieciešamo akvatorija dziļumu par samērīgām izmaksām. Līdz šim tā ir bijusi problēma, jo smilšu sanesumi ostas vārtos veidojas ātri un neprognozējami, bet attāluma, ostas specifikas un nelielo apjomu dēļ padziļināšanas ārpakalpojumu izmaksas ir nesamērīgi dārgas – ļoti cerams, ka šī problēma beidzot būs atrisināta. Zemessūcēja iegādei tika ņemts kredīts bankā, bet līdzekļi iemaksai iegūti, pārdodot vienu no trim bojātajām, gadiem neizmantotajām bijušās kravas piestātnes metāla sekcijām. Pateicoties infrastruktūras attīstībai, mazo laivu skaits ostā ir palielinājies vairākkārtīgi – pagājušajā gadā praktiski visas pieejamās piestātņu vietas bija rezervētas jau maijā. Arī viesjahtu skaits 2014.gadā ir bijis rekordliels – 289 jahtas no 15 valstīm.
2015.gada sākumā nodots ekspluatācijā laivu būves un servisa parka pirmais angārs – iespējams, modernākais Latvijā. Tas Pāvilostas ostā dod iespēju siltumā un komfortā veikt remonta un apkopes darbus pie laivām visu cauru gadu. Ir iegādāta mūsdienīga tehnika, kas ļauj pārvietot pa sauszemi un ievest/izvest no angāra jebkuru zvejas laivu, motorjahtu vai buru jahtu līdz 20 tonnu smagumam un 15 metru garumam. Brīvdabas glabāšanas laukumā šobrīd ir vieta aptuveni 20-30 laivām. Projekta realizētājs ir SIA BoatPark Pāvilosta, kura īpašnieki ir latviešu uzņēmēji – burātāji un Pāvilostas cienītāji; projekts realizēts ar LAD līdzfinansējumu. Angārā jau šobrīd tiek gaidīts jebkurš laivas īpašnieks, kurš vēlas ērtos apstākļos sagatavot savu peldlīdzekli nākamajai sezonai. Ir pamats domāt, ka savas laivas Pāvilostā pa ziemu turēs un remontēs ne vien latvieši, bet arī skandināvi, jo Latvijā kvalitatīvus peldlīdzekļu apkopes pakalpojumus var saņemt par ievērojami zemāku maksu nekā Zviedrijā, Norvēģijā vai Dānijā. Pirmais uzņēmuma klients (dāņu uzņēmējs Steen Lorenz) savu kuģi jau nogādājis Pāvilostā, peldlīdzeklis ir izcelts krastā un pie tā uzsākti korpusa remontdarbi. Bez akvatorija padziļināšanas darbiem ostas šī gada prioritātes ir krasta nostiprinājumi un mazo laivu slips līcītī pretī muzeja ēkai viesjahtu piestātnes paplašināšanai un kuģošanas drošības nodrošināšanai, krasta nostiprinājumi un celtnis laivu apkopes, servisa un ziemas glabāšanas zonā, peldošā piestātne mazajām laivām posmā no zvejas piestātnes līdz TIC, papildus drošības sistēmu ieviešana ostā, navigācijas iekārtu modernizācija, piesārņojuma kontroles aprīkojuma modernizācija, jahtu notekūdeņu utilizācijas sistēma u.c. Joprojām darba kārtībā ir pasažieru prāmja līnija uz Gotlandi. Nodrošinot pastāvīgu dziļumu ostas vārtos, ir pamats cerēt uz vidējā izmēra (“Baltika” tipa) zvejas traleru flotes palielināšanos. Protams, visu šo plānu realizēšana ir atkarīga no tā, cik lielā mērā izdosies piesaistīt tam nepieciešamo finansējumu. 2015. gada sākumā Pāvilostas osta ir kvalificējusies kā projekta partneris divos INTERREG projektos: CB7 SmallPorts365 (somu projekts, pa vienai ostai no Somijas, Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas; Pāvilostas osta projektā kvalificējās kā labākā no Latvijas mazajām ostām) un CB239 SmartPorts (pārrobežu projekts ar Igauniju, piedalās vairākas Latvijas un Igaunijas mazās ostas). Jāapzinās, ka osta ir nepieciešama ne tikai dažiem zvejniekiem un burātājiem – tas ir resurss, kas potenciāli slēpj sevī daudz reāla labuma katram pilsētas iedzīvotājam – sākot ar maksātspējīgu tūristu piesaisti un beidzot ar jaunām, labi apmaksātām darbavietām. Sākot aktīvi funkcionēt laivu apkopes uzņēmumiem un ražotnēm, tajās būs nepieciešami vietējie speciālisti; jau šobrīd ir vajadzīga komanda ostas zemessmēlējam; izveidojot mūsdienīgu zivju tirgu vai peldošu terasi-kafejnīcu, Pāvilostā savu naudu atstās turīgi iebraucēji; palielinoties maksātspējīgu tūristu skaitam, palielināsies pieprasījums (un cenas) makšķerēšanas, ūdenssporta, izklaides un ēdināšanas pakalpojumiem, naktsmītnēm utt. Sadarbībā ar izglītības iestādēm, skolniekiem tiks radīta iespēja apgūt specialitātes, izejot apmācības un praksi ostas uzņēmumos.
Sēdes laikā starp klātesošajiem raisijas diskusijas par dažadām tēmām saistītām ar ostas darbību, kā arī tika uzdoti jautājumi, uz kuriem izsmeļoši atbildēja gan valdes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, gan ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.
Ostas valdes sēdē vēl tika skatīts iesniegums par zemes nomas izskatīšanu, kā arī Pāvilostas ostas pārvaldes 2014.gada budžeta izpildes un 2015.gada budžeta projketa apstiprināšanu. Citi jautājumi netika iesniegti.
Marita Kurčanova,
sabiedrisko attiecīb uspeciāliste
Foto: M.Kurčanova
