Bebes svētki nosvinēti
23.07.2015
Uz ekskursiju un kopā būšanu atnāca un atbrauca visi tie esošie un bijušie Bebes ļaudis, kuriem nav vienaldzīgas Rasmas Vērnieces dzejoļa rindas ,,Vasarā, kad sazied pļavas bites ziedos dūc, noliec malā darbus savus, Bebe gaida mūs! Bebes svētkos, Bebes svētkos atkal jābūt man!’ Un tā plkst. 14.00 gandrīz pilns Rolanda stūrētais lielais autobuss sāka vizināt lielus un mazus ekskursijā.
Laika apstākļi sākumā mūs nelutināja, jo smidzināja lietutiņš. Pirmā pietura bija Ziemupē Liepājas Neredzīgo biedrības rehabilitācijas un izziņas centrā "Dvēseles Veldzes dārzs”. Mūs ļoti sirsnīgi un mīļi uzņēma mājas dvēsele Vēsmas kundze, kura gan izrādīja lielo māju ar visām telpām, gan pastāstīja par šo vietu, par šiem cilvēkiem, par padarīto un nākotnes plāniem. Dzērām brīnum gardu kafiju un sulu un mielojāmies ar ļoti skaisti noformētām un garšīgām uzkodiņām-paldies saimniecītēm! Sīkais lietutiņš netraucēja aiziet līdz brīnišķīgajam "Sajūtu parkam” (man ļoti patika ziedošā lavandu rinda), aplūkot skaistos košumstādījumus un puķu dobes, plašos "ēdamos’’ laukus, jauno ābeļdārzu un birzītē rododendru stādījumus, iespaidīga lieluma izrakto pavisam jauno dīķi. Un to visu tīru un kārtīgu, sakārtotu un noravētu uztur cilvēki ar sava veida invaliditāti. Redzot visu šo, man un citiem radās viela pārdomām…Paldies par jauko uzņemšanu, Vēsmas kundze, un darbu, ko Jūs visi kopā dariet un gaidiet mūs ciemos, kad brauksim pastrādāt.
Tādi, ļoti pozitīvu emociju pilni, izbraucām no šīs sētas un tālāk mūs pavadīja tikai Saule, bez neviena lietus mākonīša līdz pasākuma beigām. Ziemupes centrā mūs sagaidīja Daina, kas izrādīja savu valstību un pastāstīja gan vēsturiskos faktus par Ziemupi un ziemupniekiem, gan par zobenzivi un Aužuļu liepu, gan savām acīm redzējām un nolikām ziedus pie mūsu Normunda veidotā interesantā un savdabīgā piemiņas akmens represētajiem. Paldies, Daina, Ziemupe un ziemupnieki ir stipri cilvēki. Braucot uz Akmensraga bāku, pa ceļam redzējām gan garo puķu dobi un košumkrūmus pie Nelsonu mājām, bet ar Aužuļu liepu sasveicinājāmies un viņas diženumu izjutām braucot atpakaļceļā.
Pie Akmensraga bākas mūs sagaidīja smaidošā un jaukā saimniece Taņa. Daļa no dalībniekiem izmantoja iespēju un uzkāpa bākā, citi devās pastaigā pie jūras, lai pēc tam visi kopā paklausītos stāstījumu par dzintaru un dažādiem akmeņiem - vēstures patiesajiem lieciniekiem. Paldies par uzņemšanu un jaunas informācijas iegūšanu un lai izdodas atrast jaunus jūras izskalotos dārgumus. Viesu namā "Laikas’’ mūs sagaidīja pati galvenā - Liene. Viņa pastāstīja un parādīja par citu atpūtas un savu darba vietu. Atpūtas mājas apskatīšanu iemainījām pret dzīvnieciņu samīļošanu un kā var neaiziet līdz jūras krastam. Tā kā atklājās viens nozīmīgs jubilārs, kam tieši 18.datumā palika ievērības cienījama dzimšanas diena, tad apvienotais koris apsveica Rainu ar dziesmu. Paldies Lienei par uzņemšanu un novēlam, lai vienmēr būtu tūristu pilnas visas viesu mājas visa gada garumā!
Laicīgi atgriezāmies Bebē, lai sakārtotos vakara otrajai daļai. Nedaudz pāri noteiktajam laikam, ar Velgas ievaddvārdiem un mūsu pagasta pārvaldes vadītāja Jāņa Vitrupa nelielu uzrunu un ziediem māju saimniecei Vijai, ar Bebes himnas - Noras un Ojāra dziedāto dziesmu (mūsu Rasmas vārdi, Noras mūzika), sākas dziesmu, deju un sarunu maratons daudzu stundu garumā. Pasākumam par godu, šogad bija izgatavots skaists, un košs Bebes karogs, ar gaduskaitli un ļoti nozīmīgu putnu centrā - stārķi. Karoga autors netika atklāts, taču zinot, cik mākslinieciska ir Vijas meita Laura, tad es domāju, ka tas ir viņas veikums, ja tā, tad apsveicam - skaists! Ja esmu kļūdījusies, tad nākošgad publiski labošu.
Trīs galdus un 20 krēslus atvedām no centra (paldies skolas Aivaram par palīdzību) un domāju, ka pietiks, bet šoreiz pietrūka. Vija nesa no mājas papildus galdus un krēslus. Par to tikai prieks. Paldies Norai un Ojāram par dziesmām un izturību daudzu stundu garumā, sagādājot patiesu prieku Bebes svētku dalībniekiem.
Uz tikšanos 2016.gada 16.jūlijā. Un atkal sāksim ar braucienu…Kopā ar visiem pa dienu līdz pirmajai tumsiņai biju arī es – Velga. Un paldies, ka pieņemat mani kā savējo un kā teica Tālis: "Bebē dzīvo labi cilvēki!"
Uz tikšanos pēc gada!
Velga Freimane
Foto: V.Pirktiņa
