.jpg)
"Vērgalīte" piedalās festivālā Vācijas pilsētiņā Krovā
28.07.2015
Jūlija sākumā Vācijas pilsētiņā Krovā, kas atrodas Mozeles upes ielejā, norisinājās 62. starptautiskie vīna un folkloras svētki, kuros piedalījās arī Vērgales pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs "Vērgalīte". Kopā ar muzikantiem, dejotājus uz Vāciju aizvizināja Pāvilostas uzņēmuma SIA "Veronika L" smaidīgie un izpalīdzīgie šoferīši.
Pirmā pieturvieta Vācijā un nakšņošanas bija pilsētiņā Veinmārta. Tā kā šoferīši bija laicīgi nogādājuši ceļotājus pirmajā galamērķī, tad pietika laiks arī pilsētas apskatei un pirmiem iespaidiem par Vāciju. Pirmais pārsteigums turpat aiz hosteļa logiem – mazdārziņu rajons. Kaut kas līdzīgs kā iespējams redzēt arī pie mums. Mazdārziņi viens pie otra un to saimnieki cītīgi laista, ravē sastādīto. Dejotāji izstaigāja Veinmārtas vecpilsētu, apskatīja Rātslaukumu un veldzējās daudzajās strūklakās, kas pilsētiņā bija ik uz stūra. Drosmīgākie pabradāja arī pa upi, kas plūda cauri pilsētai, bet ūdens bija stindzinoši aukts. Tas sniedza veldzi lielajā karstumā, kas pavadīja dejotājus visa ceļojuma garumā. Kāds cits pamanīja, ka nemaz tik pedantiski vācieši nav un zālīti nopļaut vecpilsētā arī derētu. Interesants bija atklājums pie Gētes teātra – turpat puķudobē auga dilles, dažādi garšaugi un arī nezāles.
Nākamajā rītā "Vērglīte" turpināja ceļu uz Krovu, kur jau pirmajā vakarā bija paredzēts festivāla atklāšanas koncerts. Pēc pāris ceļā pavadītām stundām, ceļotāji nokļuva Mozeles karastos un ik pa brīdim kāds autobusā iesaucās: "Cik skaisti!" No līdzenumiem, kas līdz šim bija aiz loga, ceļotāji bija nokļuvuši kalnainā apvidū ar ielejām un stāviem krastiem. Braucot pa kalnu serpentīniem, ik pa brīdim kļuva neomolīgi, jo vienā autobusa pusē, kalnu nogāzes bija ļoti, ļoti tuvu. Un tad sekoja nākamais pārsteigums – vīnogulājiem klāti kalni. Pat visneiedomājamākā vietā, stāvākā pakalnē auga vīnogas. Puiši apsprieda veidus kā vispār tādā stāvumā iespējams novākt un apkopt šādus laukus. Vēlāk jau Krovas vīndari arī pastāstīja kā notiek vīnogu novākšana, apkopšana. Lielākais darbs iek paveikts rokām un pašu spēkiem.
Pirmos iespaidus par Krovu dejotāji guva no skata, kas pavērās no kalna, kurā atgriezās arī pēdējā vakarā Krovā jau tur nokļūsot kājām. Elpu aizraujošs skats uz mazo pilsētiņu Mozeles krastos. Krovā dejotājus un muzikantus sagaidīja gids un pavadītājs Uve, kurš nogādāja gan skolā, kas kļuva par mājvietu nākamo četru dienu garumā, gan laikus atgādināja,cikos jādodas pusdienās un arī aizveda ekskursijās kādā brīvākā brīdī. Ātri iepazinuši pilsētu, dejotāji gatavojās pirmajam koncertam Krovā. Atklāšanas koncertam, kurā kronēja arī vīna princesi un ķeizarieni, kas rūpējas par pilsētā radītā vīna reklāmu divu gadu garumā. Krovas nacionālais dārgums ir "plikais dibens" jeb "Krōver Nacktrasch" vīns, ko ražo ikkatrā vīndarītavā Krovā. Un vīnadarītavas pilsētiņā ir vai ikkatrā mājā. Arī dejotāji paviesojās vairākās vīna darītavās un nodegustēja vietējo veikumu. Par garšīgāko tika atzīta Friča Bēta (Fritz Beth) ražotie vīni. Tos nogaršot var arī Pāvilostā.
Ne jau vīnus garšot, dejotāji brauca, bet gan rādīt latviešu tautas dejas. Visinteresantākie izvērtās tieši koncerti, jo skatuve, uz kuras notika koncerti, bija izveidota tieši uz Mozeles ūdens. Pontons, kas ik gadu pulcē dejotājus un dziedātājus no dažādām pasaules valstīm, bija pārsteigums un pārbaudījums vienlaikus. Šogad festivālā piedalījās arī Argentīnas, Luksembugas, Šveices, Vācijas un Grieķijas dejotāji. Jau pirmajā dejā, kas bija 12 pāru deja "Diždeja", "Vērgalīte" pārliecinājās, ka viegli nebūs un šūpošanās garantēta visa koncerta garumā. 12 pārus šāda skatuve ilgi neizturētu. Bet vislielākais pārbaudījums bija ne jau dejotājiem, bet mūziķiem un koncerta vādītājiem. Mūziķiem sāka "lēkāt" notis, bet vakara vadītāji ķēra savas vīna glāzes un steidzās noturēt savus galdus, kas arī gribēja lēkt deju ritmā. Karstuma dēļ viens koncerts tika atcelts, bet kopumā "Vērgalīte" sniedza četrus koncertus uz peldošās skatuves un vienu pilsētas pansionātā, iepriecinot tos iemītniekus, kuri nevarēja piedalīties festivālā. Svētku laikā notika arī tradicionālais gājiens, kad cauri Krovai devās ne vien svētku dalībnieki, bet arī vīndari, pašvaldības iestādes un dažādas interešu grupas. Krovas mērs pēc gājiena atzina, ka apbrīno latviešus, jo izturēt festivālu vilnas tautastērpos ir liels pārbaudījums. Par tērpiem komplimentus Krovā dejotāji dzirdēja daudz un dikti. Sakas un Priekules tautastērpi tika apbrīnoti un ik palaikam kāds rādīja, ka paliek vēl karstāks "Vērgalītes" dejās noraugoties. Ik reiz pēc koncertiem, skatītāji dejotājus pavadīja ar skaļiem aplausiem un stāvot kājās.
"Vērgalītes" dejotāji saka lielu paldies brauciena organizatorei Ilgai Skābardei, bez kuras šis brauciens nebūtu noticis. Paldies dejotāju muzikāli pavadošajai grupai. Liels paldies Pāvilostas novada pašvaldībai par finansiālu atbalstu braucienā, kā arī Vērgales kultūras nama vadītājai Velgai par līdzijušanu. Liels paldies no pārējiem dejotājiem ir arī mūsu Intetai, kura piedaloties Valsts Kultūra kapitāla fonda projektu konkursā, ieguva papildus finansējumu braucienam, īstenojot projektu "VPDK "Vērgalīte" dalība folkloras festivālā Vācijā".
Ieva Kupše
Bildes no ceļojuma arhīva
Plašāku fotoreportāžu skatieties FOTOGALERIJĀ
« Atpakaļ