Ceturtdiena, 26.12.2024
Megija, Dainuvīte, Gija

Ziemupē pavasaris sagaidīts

Ziemupē pavasaris sagaidīts

24.03.2015
21.martā plkst.0.45 Latvijā iestājās pavasaris, tādēļ Ziemupes stāvlaukumā lieli un mazi, tuvi un tāli pulcējās, lai svinētu pavasara saulgriežus. Līdzpaņmetais cienasts piepildīja galdu, kur netrūka dažnedažādu gardumu, taču goda vietā krāsotās olas – brūnas, raibas un īpaši skaistās, melleņu zilās.
Saulīte šajā rītā slēpās mākoņos, sijāja sīks lietutiņš, kas vēlāk pārgāja sniegā, taču tās klātbūtne bija jūtama. Saulei tika veltītas Saules dziesmas –
Es stāvēju agru rītu  
Saulītē vērdamās,
Lai saulīte man iedeva
Vieglu dienas gājumiņu.
 
Viena no senākajām izdarībām saulgriežos ir putnu dzīšana. Tas noteikti saulgriežos jāizdara. Putni nozīmē ļaunumu un slimības. Aizdzenot tos no sētas un lauka, tiek aizdzītas visas nelaimes un ļaunums.
Nākat putnu dzinējiņi – šūvo, šuvo!
Pa sētmaļu sētmaļiemi – šūvo, šūvo!
Aizdzenati sīkus putnus
Pa zariņu zariņiemi.
 
Pēc tam katram tiek pa kādai sārtai, skābenai dzērveņogai, lai visu gadu skaistums un veselība būtu sabiedrotais un visi var doties uz jūru mazgāt mutes.
Vij Dieviņi zelta virvi
Visgarāmi jūras malu
Lai nenāca svešas tautas
Šai zemēi ziedus rauti.
 
Rokās sedevušies visi veido apli ap vēl neiedegto ugunskuru, lai varētu veikt uguns rituālu, dziedot -
Es sakūru uguntiņu
No deviņi žagariņ,
Sildās Dievis, sildās Laima
Mana mūža licējiņ.
 
  Dedzi gaiši uguntiņa, tu nezini, ko es došu... Skandinot šos vārdus uguns sākusi degt ar gaišu liesmu. Katrs, izsakot novēlējumu visiem, savai ģimenei, vai visai mūsu tautai, klusībā pie sevis vai skaļi, ziedo ugunij. Izskanēja daudz enerģētiski spēcīgi novēlējumi par mieru virs zemes, par labu veselību, gaišām domām un daudz ko citu. Lai TOP! Un vēl tiek svētīta spēka maizīte! Neskatoties uz visai skarbiem, pavasarim neraksturīgiem laika apstākļiem dažas no pasākuma dalībniecēm izvēlējās uguns rituālu veikt noaujot basas kājas. Sajūtas esot brīnišķīgas!
   Šajos Saulgriežos mūs īpaši uzrunāja dziesma - Pacel skatu uz austošo Sauli. 
  Un tad jau klāt arī pantāga laiks. Uz ugunskura cepas olas ar dažnedažādām, cepējiem vien zināmām garšvielām. Katram tiek pa kāpostlapas šķīvītim ar pantāgu un karsts tējas dzēriens.
   Šogad pavasara saulgrieži aizvadīti, jāgaida atkal nākamie, bet tādu kā apkopojumu par visu šo dienu ir izteikusi viena no šī pasākuma veidotājām Daiga. Viņas teiktais ir ļoti īpašs – „Šī diena bija kā dzērveņu oga - spēcīga. Un tie, kas bijām pie rituāla ugunskura ar rāmi eimu, rāmi teku, rāmi laižu valodiņu, tie sajuta - Dieviņš bija tur klāt, jo tās, kas mūs sargāja no mitrā, krītošā sniega, no vēja pūtiena, kas pieņēmās, un radīja siltu mājas sajūtu, bija Dieva plaukstas pār mums...
    Paldies visiem, kas bija blakus, lai mums katram būtu šo sajūtu saišķītis ikdienas steigu ko aizslaucīt!”
 
Vita Braže
 
 Foto V.Braže
 
Plašāku fotoreportāžu skatieties FOTOGALERIJĀ
 
Vij Dieviņi zelta virvi, visgarāmi jūras malu
Tiek svētīta spēka maizīte
Pantāga cepšana
 
 

 

« Atpakaļ