Pāvilostas novadā piemin Komunistiskā genocīda upurus
30.03.2015
25.martā Vērgales kapos ar Vērgales ev. lut. draudzes mācītāja Emīla Krieviņa uzrunu tika atklāts piemiņas brīdis Komunistiskā genocīda upuru piemiņai, kurš šogad bija emocionāls un sirdij tuvs.
Ar aicinājumu atcerēties un pieminēt izsūtītos Latvijas iedzīvotājus, iztēloties tā laika situāciju un ar sapratni izturēties pret visu to labo, kas mums ir dots šodien, aicināja Vērgales kultūras nama vadītāja Velga Freimane.
Par Vērgales pamatskolas tradīciju nesen ir kļuvusi devītās klases skolēnu piedalīšanās 25.marta piemiņas pasākumā. Daži skolēni nolasīja dzejoļus izsūtīto piemiņai, bet 9.klases meiteņu vokālais ansamblis izpildīja dziesmu „Gauži raud saulīte” un dziesmu „Zeme, zeme...” aicinot dziedāt līdzi visus klātesošos. Savukārt Vērgales pamatskolas 8.klases skolniece Anna Done atskaņoja skaņdarbu uz akordeona. Vēstures faktus par šo traģisko dienu Latvijas vēsturē atspoguļoja Vērgales muzeja vadītāja Mirdza Sīpola. Bet vērgalniece Rasma Vērniece īpaši šim pasākumam bija sacerējusi dzejoli, kas ir veltījums represētajiem. Dzejolis tapis, nesen noskatoties dokumentālo filmu Latvijas televīzijā par izsūtītajiem.
Represēto piemiņai.
Tikai cilvēkam būt
Un atvērtu sirdi turēt,
Kas jūt
Sava tuvākā sāpes un raizes...
Ja vajag –
Dalīt uz pusēm gabalu maizes.
Atvērtu atmiņu turēt
Un neaizmirst
Tās daudzās dvēseles,
Kurām par agru bij dzist
Kaut kur Ziemeļu sniegos...
Tās salauztās dzīves neaizmirst,
Kurās nerimst pusgadsimta sāpe,
Kurās joprojām dzīvs jautājums: „Kāpēc?”
Var jau sacīt – laiks dziedē sāpes –
Ir jādzīvo tagad un šodien.
Ja sirdis būs aukstas un cietas,
Var notikt – mēs arī šo ceļu iesim...
Lai ziedi piemiņas vietās gulst,
Lai svecīšu gaisma kā sveiciens viņiem,
Tiem, kuri Latvijai zuda...
(R.Vērniece)
Pēc ziedu nolikšanas un svecīšu nolikšanas pie piemiņas akmens represētajiem, mācītājs E.Krieviņš vēlēja Dieva svētību klātesošajiem, bet devītklasnieki M.Sīpolas un V.Freimanes aicināti devās arī pie Mīlētāju kapa kapsētā, kur M.Sīpola izstāstīja vēlreiz jau zināmo patieso notikumu par zemnieces Annas Lagzdiņas un barona mīlestību, bet V.Freimane aicināja jauniešus atrast un nosargāt katram savu mīlestību.
Vita Braže
Foto: V.Braže
25.martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Ziemupes centrā atklāja piemiņas zīmi represētajiem Ziemupes ciema iedzīvotājiem, kurš jau nodēvēts par gaišo skumju akmeni.
Ideja par piemiņas vietas izveidi pieder bijušajam ziemupniekam, represijās cietušajam, Arvīdam Albertam, kurš savu ierosinājumu vēstules formātā nosūtīja Pāvilostas novada domei. Ierosinājums guva atbalstu, arī finansiālu un akmeņkalis Normunds Dunkers no Vērgales izveidoja piemiņas zīmi maizes kukuļa formā. Kādēļ tieši tā, izskaidro fragments no Arvīda vēstules domei: - "Tajā agrā rīta stundā te satikās Nodevība un Labestība. Veikala pārdevēja redzot un dzirdot, ka vairākām ģimenēm nav līdzi maizītes iznesa no veikala visu līdz pēdējam kukulītim un vēl arī cukuru, par to pēc tam samaksājot ar savu algu. Pārdevēja bija Irma Vitrupa (vēlāk Glezere). Lai akmens ir par piemiņu Labai sirdij.”
Akmeni, no kura veidota piemiņas zīme, N.Dunkers atrada Ziemupē un tajā ir iekalti vārdi: „Mēs nedrīkstam aizmirst...” – represētajiem Ziemupes ciema iedzīvotājiem.
Tālajā 1949.gada 25.martā no Ziemupes uz Sibīrijas attālākajiem apgabaliem izveda 7 ģimenes jeb 18 cilvēkus – Olgu EZERNIECI, Mirdzu EZERNIECI, Aldonu EZERNIECI, Lību HAUSMANI, Irmu HAUSMANI, Jorēnu ROZENTĀLU, Emīliju SKUTULI – ROZENTĀLI, Jāni LIMBERGU, Annu LIMBERGU, Jūliju ALBERTU, Arvīdu ALBERTU, Imantu ALBERTU, Ilmāru ALBERTU, Jāni ALBERTU, Jāni KALĒJU, Billi KALĒJU, Jāni KALĒJU, Imantu GŪTMANI. Savukārt 1941.gada 14.jūnijā no Ziemupes izveda 7 cilvēkus - Frici Andreju ŠTOKMANI, Līni ŠTOKMANI, Valdu Astrīdu ŠTOKMANI, Augustu BRĒDIĶI, Annu BRĒDIĶI, Birutu Annu BRĒDIĶI, Kārli KOHU.
No visiem represētajiem šobrīd palikuši vairs tikai četri cilvēki. Uz svinīgo pasākumu Ziemupē bija ieradušies trīs – Mirdza Ezerniece, Ilmārs Alberts un Arvīds Alberts.
Pēc svinīgā pasākuma visi tika laipni aicināti Ziemupes tautas namā uz tēju un īpašu cienastu – siļķu, biezpiena maizītēm un pīrāgiem, kurus bija sarūpējušas Daina un Skaidrīte. Patīkamā gaisotnē aizritēja laiks klausoties represēto ziemupnieku atmiņu stāstus un klausoties Vērgales pamatskolas skolēnu dziedātās dziesmas.
Vita Braže
Foto V.Braže
Normunda Dunkera veidotais gaišais skumju akmens... akmens no Ziemupes lauka malas, kas pārtapis maizes kukulītī.
(no kreisās) I.Alberts, M.Ezerniece un piemiņas zīmes idejas autors A.Alberts.
Savukārt Pāvilostā piemiņas brīdis notika Simtgades parkā pie Komunistiskā genocīda upuru piemiņas akmens. Piemiņas brīdis iesākās ar Baptistu draudzes mācītāja Denisa Doroņina uzrunu klātesošajiem. Bet Pāvilostas novada pašvaldības metodiķe izglītības un kultūras jomā Silvija Leja pieminēja 1949. gada 25.marta deportācijas notikumus, kad vairāk nekā 42 tūkstoši cilvēki - vīrieši un sievietes spēka gados, sirmgalvji un bērni tika izsūtīti uz Sibīriju, no kurienes daudziem nebija lemts atgriezties. Izsūtīto vidū bija arī 312 cilvēki no Sakas, Ulmales un Pāvilostas. Metodiķe aicināja atceroties šodien savus tautiešus, gan savus tuviniekus, gan personīgi piedzīvoto katram savā sirdī meklēt to piedošanu, kas dotu spēku tikt pāri šiem padomju režīma nežēlīgajiem nodarījumiem.
Uz piemiņas brīdi Pāvilostā bija sanākuši gan tie, kuri paši piedzīvojuši deportācijas šausmas, gan viņu tuvinieki, kā arī jaunā paaudze, kura vēlējās vairāk uzzināt par tā laika notikumiem.
Pēc piemiņas brīža pie Komunistiskā genocīda upuru piemiņas akmens Pāvilostas kultūras namā ikviens bija aicināts uz siltu tēju un cepumiem, kā arī noskatīties režisores Dzintras Grekas 2014.gada dokomentālo filmu "Kur palika tēvi?".
Marita Kurčanova,
sabiedrisko attiecību speciāliste
Foto: I.Kurčanova
dzimusi Sibirijā Zenta Rudzīte (Stieģele) 02.12.1953.
PLAŠĀKU FOTOREPORTĀŽU SKATIETIES FOTOGALERIJĀ