Laikam līdzi
11.04.2016
“Bērni ir puķes Dieva pasaules dārzā, kas uz laiku ir uzticēti mūsu mīlestībai un kopšanai, bet kas attīstās un aug pēc viņu pašu nesatricināmiem likumiem. Bērni uz dzīvi raugās citādāk. Vecāki un skolotāji nereti ir bezgala stūrgalvīgi: cenšas viņiem iedvest novecojušas idejas, bet bērnu instinkts tiem saka, ka šīs idejas viņiem nav vajadzīgas.” /Zenta Mauriņa/
Saulainā trešdienas rītā, skolēnu pavasara brīvdienu viducī, mēs, deviņi Pāvilostas vidusskolas skolotāji un skolas lietvede, devāmies pieredzes apmaiņas ekskursijā. Brauciens norisinājās Eiropas Savienības projekta “Nordplus” ietvaros.
Vispirms mūsu autobuss apstājās Liepājā. Pilsētas 6.vidusskolā mūs burtiski apžilbināja skolas mācību procesā ieviestās jaunās tehnoloģijas. Mēs jaunās tehnoloģijas ne tikai apjūsmojām, bet kļuvām arī par to aktīviem lietotājiem. Paši pārliecinājāmies, ka izglītošanās procesu pat tādā “sausā” mācību priekšmetā kā matemātika var padarīt ārkārtīgi aizraujošu. Pārliecinājāmies, ka matemātiskos aprēķinus sekmīgi var veikt, izmantojot dažādas interesantas datorspēles un fonā atskaņojot uzmundrinošu mūziku. Improvizētajā audzināšanas stundā ar planšetdatoru palīdzību paplašinājām savas zināšanas Liepājas vēsturē. Informātikas nodarbībā ikkatrs no mums izveidoja glītu bilžu grāmatiņu.
Liepājas 6.vidusskolas skolotāji ar progresīvi domājošo direktoru priekšgalā Latvijas izglītības sistēmā uzskatāmi par sava veida celmlaužiem. Viņi negaida, kad izglītības sistēma tiks reformēta “no augšas”, bet vēlamās pārmaiņas ievieš pēc savas iniciatīvas. Viņi saprot, ka mūsdienu nemitīgi mainīgajā vidē un konkurences apstākļos nevar strādāt ar vecajām metodēm, agrākajiem paņēmieniem un līdzekļiem. Turklāt ikvienam pedagogam jādarbojas dedzīgi – “ar dzirkstelīti”. Izpaliekot pedagogu aizrautībai, modernajām tehnoloģijām ir nulles vērtība. Tāpēc, nododot lietošanā jauno tehniku, kuru skola iegādājas par budžeta naudu un arī izmantojot citas iespējas, vienmēr tiek domāts, lai tā nonāktu pareizajās rokās.
Skola visos mācību priekšmetos pārgājusi uz dubultām 80 minūšu mācību stundām. Tajās plaši tiek pielietota intervālā mācīšanās metodes: 10 minūšu spraigs darbs mijas ar tikpat ilgu atslodzi, kuras laikā veicamie uzdevumi saistīti ar tobrīd mācāmo vielu.
Mūsu vienošanās noslēgumā 6.vidusskolas direktors akcentēja skolotāju un skolēnu savstarpējo attiecību nozīmīgumu mācību procesā. Pagātnē ir laiks ar visu zinošo un visu varošo skolotāju. Mūsdienu attiecību pamatā ir abpusēja sadarbība, kur skolotājs ir kā durvis uz skolēnu izglītības sasniegumiem. Šodien ir jāspēj pieņemt, ka atsevišķās jomās skolēni ir pārāki par saviem skolotājiem un vajadzīgā informācija iegūstama arī citādā veidā.
Vēlā pēcpusdienā sasniedzām Ezeri Saldus novadā. Ar Ezeres vidusskolu mūs iepazīstināja šīs skolas mācību pārzine un speciālā pedagoģe. Skolā liela uzmanība tiek veltīta pozitīvas mācību vides veidošanai. Pat visi iekšējās kārtības noteikumi ir ietērpti pozitīvā veidolā. Piemēram, agrāk noteikumos bija ierakstīts: "Neskrien pa skolas gaiteņiem!”, tagad – “Pa skolas gaiteņiem pārvietojies lēnām!”
Ezeres vidusskolai ir pamatīga pieredze darbā ar bērniem, kuriem ir dažādi attīstības traucējumi. Katrā konkrētā gadījumā speciālisti noskaidro traucējuma veidu, nosaka traucējuma pakāpi, un skola izstrādā nepieciešamo palīdzības programmu.
Lai neiznāktu kā pazītamajā Krilova fabulā par gulbi, līdaku un vēzi, Ezeres vidusskolas skolotāji uztur ciešus kontaktus ar bērnu vecākiem. Tas notiek gan neklātienē (ar e-klases starpniecību), gan organizējot tikšanos klātienē.
Ezeres vidusskola atrodas vecā ēkā, taču telpas pakāpeniski tiek renovētas un iegūst mūsdienīgu izskatu. Klasēs un gaiteņos acis priecē daudz dažādu istabas augu. Skolotāji un tehniskais personāls mīl savu darbu. Tāpēc skumji apzināties, ka nepietiekamā audzēkņu skaita dēļ jaunajā mācību gadā Ezerē, visticamāk, būs vairs tikai pamatskola.
Tālāk mūsu ceļš ievijās kaimiņvalstī Lietuvā. Pāc vakariņām, nakšņošanas un brokastīm atpūtas bāzē Šauļu tuvumā agri no rīta posāmies uz Kriuku vidusskolu. Tā kā Lietuvā skolēnu pavasara brīvdienas ir nedēļu vēlāk, tur mums atbilstoši ikviena interesēm bija iespēja vērot mācību stundas. Redzējām kaimiņrepublikas kolēģu augsto profesionalitāti, interesantus uzdevumus un to risināšanas metodiskos paņēmienus. Uzzinājām, ka atšķirības ir divu Baltijas valstu izglītības sistēmās. Lietuvā bērni pamatizglītību iegūst pēc 10.klases absolvēšanas, vispārējo vidējo – vēl pēc 2 gadiem.
Kriuku vidusskola ir laika pārbaudi izturējusi mācību iestāde. Tā šogad atzīmēs 190 gadu jubileju. Tomēr vienalga, kā sacīja skolas direktors, jārēķinās ar konkurenci. Audzēkņu maz. Blakus citas skolas. Bērniem iespējas izvēlēties sev tīkamāko izglītības iestādi, jo transports vienmēr tiek nodrošināts.
Interesantu sadarbības formu lietuviešu kolēģi pielieto saiknes stiprināšanai ar bērnu vecākiem. Atvērto durvju dienās vecāki piedalās skolā notiekošajās mācību stundās, tādejādi iejūtoties savu atvašu lomās.
Ceturtdienas vakarā atgriežamies mājās ar svaigām idejām, ierosmēm, atziņām. Jauniegūto pieredzi iespēju robežās noteikti izmantosim savā turpmākajā pedagoģiskajā praksē, lai veicinātu savu audzēkņu izaugsmi un pilnveidi.
Turpināsies “Nordplus” projekts. Rudenī kolēģus no Latvijas un ārvalstu skolām, ko šajā mācību gadā apmeklējām mēs, gaidīsim pie sevis. Centīsimies būt labā līmenī fiziski, emocionāli, psiholoģiski. Lai saviem ciemiņiem iedotu līdzi kaut ko noderīgu.
Reportāžu veidoja: Zintis Vīgulis
« Atpakaļ