.jpg)
Svin jubileju Grīņu dabas rezervātam
29.07.2016
Pirms 80 gadiem, 1936.gadā, tika dibināts Grīņu dabas rezervāts. Tas ir viens no četriem mūsu valsts rezervātiem un otrais vecākais Latvijā. Rezervāts tika izveidots, lai pasargātu unikālo, neparasti askētisko dabu Piejūras zemienē Rietumlatvijā starp Saku un Vērgali ar virsājiem un Eiropas mērogā reto grīņa sārteni.
Jūlija mēnesī Dabas aizsardzības pārvalde rīkoja vairākus pasākumus, lai atzīmētu Grīņu dabas rezervāta jubileju - maijā Latvijas Dabas muzejā tika atklāta fotoizstādi par Grīņu dabu, personībām, vēsturi, kas pēc tam bija apskatāma arī Pāvilostas novadā, mācību gada noslēgumā Pāvilostas novada skolām tika piedāvātas mācību ekskursijas pa rezervātu, savukārt jūlijā notika jubilejas svinēšanas pasākums ar izstādes atklāšanu Pāvilostas bibliotēkā, kā arī ar došanos dabā pieredzējuša dabas eksperta pavadībā, muzicēšanu, spēlēm un citām aktivitātēm dabas mīļotājiem.
7. jūlijā Pāvilostas pašvaldības izstāžu zālē Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte izstādes atklāšanas pasākumu atklāja ar vārdiem: “Grūti par rezervātu stāstīt tiem, kuri auguši un ilgus gadus tur dzīvojuši, kuri par rezervātu zina daudz vairāk, kā visi citi!” Uz pasākumu bija ieradušies liels skaits to ļaužu, kuri tiešām agrāk dzīvojuši Grīņos vai viņu senči saistīti ar šo vietu.
D. Sāmīte prezentācijā pastāstīja gan par pašiem grīņiem, gan par latgaļu integrāciju Kurzemē, kā arī par rezervāta rašanos un, protams, par pašu Grīņu sārteni – par plašo ugunsgrēku 1999. gadā, kas ļāva atklāt tik brīnišķīgu sugu kā Grīņu sārtene.
Pasākuma izskaņā D. Sāmīte pateicās tiem, kuri līdzējuši izstādes tapšanā, nododot Dabas pārvaldei vecās un vēsturiskās fotogrāfijas no Grīņu rašanās laika, kas ļāvis izveidot šo izstādi. Kā arī aicināja visus klātesošos apmeklēt rītdienas un sestdienas pasākumus Grīņu dabas rezervātā. Pasākums turpinājās ar neformālām sarunām par un ap Grīņiem un grīņu sārteni.
Nākamā dienā, 8.jūlija vakarā, Graudiņu māju pļavā nesteidzīgā, mājīgā gaisotnē varēja gan pamieloties ar bukstiņbiezputru, gan ar spēļu un mīklu palīdzību uzzināt ko jaunu par Grīņu dabu, gan padziedāt skaistākās dziesmas kopā ar Aiju Niedolu ģitāras pavadījumā. Satumstot, iedegās kukaiņu lampas un entomologi Voldemārs Spuņģis un Uģis Piterāns skaidroja, kā sauc gaismas pievilinātos seškājus.
Nākamā rīta pārgājienā kopā ar dabas pētniekiem devās aptuveni 20 cilvēku, viņu vidū arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards un VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis. Grīņu sārtene ziedēja krāšņi un bagātīgi. Tika apmeklēta arī vieta, kur bijusi koka katoļu baznīca, kas vēlāk pārvesta uz Kolku, un Valda Grunska dzimtās mājas “Ceriņi”.
Grīņu jubilejas pasākums tiešām bija izdevies. Pie "jubilāra" ciemos bija atbraukuši aptuveni 60 viesi. Īpašs prieks, ka Grīņu bijušie iedzīvotāji, latgalieši, kuru vecāki un vecvecāki līduši Grīņos līdumus jaunsaimniecībās, ko Kurzemē saņēma pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, bija klāt. Atmiņu stāsti un sirsnīgā ieinteresētība piešķīra Grīņu dabas rezervāta svētkiem neformālu, agrāk līdzīgos pasākumos nepiedzīvotu atmosfēru.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Andra Ratkeviča un
Marita Kurčanova, sabiedrisko attiecību speciāliste
Foto: M. Kurčanova, A. Ratkeviča
« Atpakaļ