.jpg)
Novadā piemin represijās cietušos
30.03.2016
Vērgales pagastā piemin represētos ļaudis.
25.marts - Komunistiskā terora upuru piemiņas diena, kad visā Latvijā pieminam padomju represijās cietušos. Šajā dienā Vērgales kapsētā uz piemiņas brīdi pulcējās visi tie, kuri vēlējās pieminēt tos, kurus tālajā 1949.gadā izsūtīja uz Sibīriju.
Nu jau par tradīciju ir kļuvis tas, ka šajā atceres pasākumā piedalās Vērgales pamatskolas vecāko klašu skolēni un skolotāji. Uzrunā Vērgales kultūras nama vadītāja nolasīja dzejoli represētajiem un aicināja ikvienu aizdomāties par to, kādi skumji un traģiski notikumi risinājušies toreiz un cik patiesībā varam justies laimīgi dzīvojot šodien. Bet Vērgales muzeja vadītāja Mirdza Sīpola vēlreiz atgādināja vēstures faktus un atsauca atmiņā tā laika notikumus. Pēc ziedu nolikšanas un svecīšu aizdegšanas ar īsu klusuma brīdi tika godināti represijās cietušie. Skolēni devās arī pie mīlētāju kapa Vērgales kapsētā un noklausījās seno stāstu par jauniešu mīlestību.
Šai dienai veltītais pasākums turpinājās Vērgales muzejā, kur ikviens interesents varēja aplūkot muzeja darbinieču sagatavoto izstādi "Ar bērna acīm Sibīrijā", kurā bija apkopota neliela daļa izvesto bērnu Sibīrijā tapušie zīmējumi. Izstādes noformējums ikvienam atgādināja tā laika notikumus.
Vita Braže
Foto: V. Braže
Piemiņa brīdis represētajiem ziemupniekiem.
Te, kur liesmu sedzot ar plaukstu,
piemiņas svecīti likt…
Vieta, kur pārnākt, vienalga, cik augstu,
vienalga, cik tālu mums tikt.
/Olga Lisovska/
14.jūnijs un 25.marts ir divas Latvijas tumšākās dienas. No Ziemupes tika izvesti 29 ciema iedzīvotāji. Mūsējiem izdzīvot līdzēja trīs visiem zināmas lietas – Ticība, Cerība un Mīlestība.
Ticība un cerība, ka reiz atgriezīsies mājās, ticība un cerība, ka Latvija reiz būs brīva un mīlestība uz savu zemi, savu sētu, savu Latviju. Izdzīvot līdzēja ilgas pēc saviem mīļajiem, mājās palikušajiem.
No Ziemupes izvestajiem ar mums kopā vēl ir četri. Mums ir kam pajautāt, mēs vēl varam uzzināt…
Mēs katra gada 14. jūnijā un 25. martā varam atnākt pie sava gaišā skumju akmens un pieminēt tos, kurus aizveda…
Pie baltā skumju akmens maizes kukuļa formā sagūla gan sniegpulkstenīši un pūpoli, kuri ziedēja arī toreiz, 1949.gadā, kad izveda cilvēkus, gan krāsainas podu puķes, kuras vēl ilgi rotās piemiņas zīmi. Visi kopā, Maritas akordeona pavadījumā nodziedāja “Tek saulīte tecēdama” un “Es dziedāšu par tevi tēvu zeme”. Bet savulaik izsūtītais un piemiņas zīmes idejas autors Arvīds Alberts, noliekot ziedus pateicās visiem, kuri atceroties šo skumjo dienu atnāca un pieminēja represijās cietušos.
Paldies visiem, kuri bija kopā ar mums šajā piemiņas brīdī!
Skaidrīte Blūma un Daina Vītola Ziemupē, Vita Braže
Foto: D.Vītola
Arvīds Alberts, piemiņas akmens izveidošanas idejas autors, skūpsta maizes kukulīti.
Represēto piemiņas diena Pāvilostā.
25. martā, atzīmējot Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu, uz atceres brīdi pie piemiņas akmens Pāvilostas Simtgades parkā pulcējās tie, kuri šo dienu atceras un piemin, pie akmens liekot ziedus un aizdedzot sveces.
Novadnieku piemiņai Pāvilostas pilsētas kultūras nama vadītāja Silva Vārsberga veltīja dzeju. Bet atcerēties, pieminēt un neaizmirst tās dienas notikumus savā uzrunā aicināja arī Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, kurš ieskicēja arī šobrīd pasaulē notiekošo ar tiem ne tik tālajiem, bet baisajiem 1949. gada notikumiem.
Arī citi klātesošie vēlējās izrādīt cieņu deportētajiem novada ļaudīm, deklamējot dzeju un noliekot ziedus pie piemiņas akmens.
Marita Kurčanova,
sabiedrisko attiecību speciāliste
Foto: M.Kurčanova
« Atpakaļ