PĀVILOSTAS EBREJI HOLOKAUSTĀ
02.11.2016
Mazliet no vēstures…
1941. gada 24. jūnijā pāri Pāvilostai pāršalca 2. pasaules kara vētras, ciems tika paļauts Sarkanās armijas bombardēšanai. Starp cietušajiem tika ievainota un vēlāk mira arī tirgotāja Joseļa Bereloviča sieva Šeina, kuru apbedīja Pāvilostas kapos, nostāk no pārējiem, bet arī ne ārpus žoga. No Pāvilostas 77 ebrejiem, kas dzīvoja uz kara sākumu, evakuēties izdevās tikai tirgotāja Meiera Jakoba trim pieaugušajiem bērniem – Rahelei, Ābramam un Šolumam. Pēc kara Pāvilostā atgriezās tikai Rahele Jakoba, kura strādāja pastā. Ābrams Jakobs no 1940. gada dzīvoja Rīgā, kur arī atgriezās, bet Šolums Jakobs 1942. gadā krita kaujā Sarkanās armijas rindās pie Staraja Rusas. Vēl evakuēties izdevās galdniekam Ābramam Neupreisam ar ģimeni, divu dēlu Modkes un Mendela likteņi nezināmi. Pēc kara Ābrams Neupreiss ar ģimeni vairs neatgriezās Pāvilostā. Vēl liktenis nezināms ir kurpnieka Vulfa Švarcmaņa dēlam Izraelam, kurš tai brīdī bija students un neatradās Pāvilostā. Ziņu nav arī par Pāvilostas miesnieku Iciku Milneru ar sievu, kuri bija Lietuvas pilsoņi. Pēc Nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Pāvilostā un apkārtējos pagastos tūlīt sākās dažādi ierobežojumi pret ebrejiem. Viņiem bija jāiet pa ielas malu vai vidu, jānēsā dzeltena zvaigzne, kā arī visus strādāt spējīgos nodarbināja ķieģeļu ceplī un citur. Zināms, ka ārsts Ābrams Levinšteins slimniekus pieņēma līdz pat oktobrim, jo ne miestā, ne apkārtnē nebija citu ārstu, kas varētu viņu aizvietot. Atšķirībā no citiem Latvijas reģioniem, kur ebrejiem bija jāatstāj savas mājas un jāpārceļas uz geto, Pāvilostā tas nenotika. Ciema ebreji un apkārtējo pagastu ebreji līdz pat 28. oktobrim turpināja dzīvot savos namos. Tāpat ebreju bērni varēja apmeklēt Pāvilostas skolu.
1941. gada 28. oktobrī Pāvilostas ebrejus visus arestēja un aizveda uz šķūni Sakas pagastā netālu no Karpas upītes. Viņiem tika teikts, ka tikšot vesti uz Liepājas geto. 29. oktobra rītā visi Pāvilostas ebreji, kā arī Sakas pagasta, Ulmales un Jūrkalnes pagastu ebreji tika aizdzīti uz šaušanas vietu Grīņos pie Karpas upītes, tur viņiem ticis pavēlēts izrakt bedri, izģērbties un tad viņi tika nošauti. Kopumā nogalināti tika 62 Pāvilostas ebreji, 3 ebreji no Sakas pagasta (Dr. Ā. Levinšteina ģimene), 4 ebreji no Ulmales pagasta (tirgotāja Meiera Ziva ģimene) un 5 ebreji no Jūrkalnes pagasta. Pavisam nogalinātas 31 ģimene, kopskaitā 74 cilvēki, no tiem 18 bērni līdz 16 gadu vecumam, 15 sirmgalvji vecāki par 60 gadiem un 41 ebrejs vecumā no 16 līdz 60 gadiem. Vecākā bija 89 gadus vecā Fanija Zive (dz. 1852.), bet jaunākā Dr. Ā. Levinšteina meitiņa Nata (dz. 1940), kuru ārsts šaušanas brīdī turēja uz savām rokām.
Vietā, kur tika nogalināti vietējie ebreji, tika uzstādīts piemineklis ar uzrakstu „Fašisma upuru kapi”.
2016. gada 29. oktobrī šajā vietā iededzinājām 31 svecīti, lai ar klusuma brīdi pieminētu Pāvilostas ebreju ģimenes.
Atklāj izstādi “Ebreju mediķi holokaustā”
Šī gada 29. oktobrī Pāvilostas novadpētniecības muzejā tika atklāta izstāde „Ebreju mediķi holokaustā. Liepājas un Aizputes apriņķi”. Izstāde sadalīta divās tematiski līdzīgās daļās, viena veltīta Liepājas pilsētas un apkārtējo apriņķu ebreju tautības medicīnas darbinieku likteņiem 2. pasaules karā laikā, bet otra daļa veltīta Pāvilostas un tās apkārtējo pagastu ebreju likteņiem holokaustā. Izstādē redzami saraksts par visiem medicīnas darbiniekiem – ārstiem, zobārstiem, farmaceitiem, vecmātēm, medicīnas māsām un citiem. Izstāde papildināta ar Dr. Maksima Zika, Dr. Rūdolfa Hermera, Dr. Morduha Vainraiha un provizora Izaka Aronsona īsbiogrāfījām un personīgām lietām. Pirmo reizi Pāvilostas muzejā var iepazīties ar Pāvilostā un apkārtnē dzīvojušo ebreju sarakstu un viņu lomu vietējā sabiedrībā. Izstādē redzams Pāvilostas aptiekāra prov. Leo Meitiņa kases aparāts un ārsta Ābrama Levinsona manuskripts, kā arī fotogrāfijas ar Pāvilostas ebrejiem.
Lielu pateicību izstādes tapšanā izsakām Malvīnei Strazdiņai, Ligitai Diebelei, Lidijai Āboliņai, Lidijai Kreidenai un citiem iedzīvotājiem, kā arī Džannai Krūmiņai, Sandrai Hermerei un Ellenai Aronsonai, kas palīdzēja šīs izstādes tapšanā.
Izstāde tapusi sadarbībā starp Pāvilostas novadpētniecības muzeju, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, Liepājas muzeju, muzeju „Ebreji Latvijā”. Izstāde apskatāma līdz 2017. gada 28. aprīlim.
Rakstu veidoja:
Medicīnas vēstures muzeja galvenais speciālists Mārtiņš Vesperis un
Pāvilostas novadpētniecības muzeja vadītāja Irina Kurčanova
Foto no muzeja krājuma
Šuvēja Lea Kāne (Pāvilosta, 1926.g.)
Miesnieks Leibs Jakobs (Pāvilosta, 1932.g.)
Rūdolfs Rubens Hāze (Pāvilosta, ~1935.g.)
Foto: L. Ķipste
« Atpakaļ