NOTIEK IKGADĒJĀS IEDZĪVOTĀJU SAPULCES
01.03.2017
Pāvilostas novada pašvaldība jau ceturto reizi gada sākumā rīkoja iedzīvotāju sapulces, ar mērķi informēt iedzīvotājus par novadā padarīto, pašvaldības uzsāktajiem darbiem un plānotajām aktivitātēm nākamajiem gadiem. Pāvilostas novadā sapulces tiek rīkotas gan Vērgalē, gan Pāvilostā. Tās labprāt apmeklē gan novada iedzīvotāji, gan novada domes deputāti, pašvaldības iestāžu darbinieki un citi interesenti.
22. februārī Pāvilostas pilsētas kultūras namā uz pašvaldības rīkoto iedzīvotāju sapulci pulcējās vairāk kā 30 iedzīvotāju, viņu vidū arī novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, domes deputāti, pašvaldības izpilddirektors un iestāžu darbinieki.
Sapulci iesāka Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, norādot, ka Pāvilostas novada domei un pašvaldībai ir ļoti svarīga novada iedzīvotāju interese par novadā notiekošo, kā arī liels atbalsts pašvaldības darbībai esot atgriezeniskā saite ar novada ļaudīm.
Domes priekšsēdētājs sapulci iesāka ar šī gada Pāvilostas novada pašvaldības budžeta izklāstu pa budžeta pozīcijām, katru nedaudz iztirzājot sīkāk. Tas tiek darīts, lai novadā dzīvojošajiem rastos skaidrāks priekštats par to, kā un kur tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda. Kā vienu no svarīgākajiem aspektiem domes priekšsēdētājs minēja faktu, ka šogad pašvaldība saņem mazāku dotāciju no valsts. Tas nozīmē, ka esam palikuši pašpietiekami un daudzas lietas varam segt no pašu iekasētiem nodokļiem un citiem maksājumiem. Priekšsēdētājs lielu paldies teica tiem novada iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas godprātīgi veic visus maksājumus un nodokļu nomaksas. Jo tas nav mazsvarīgi. Katrs iemaksātais eiro novada pašvaldības kasē dod iespēju novadā attīstīt kādu ieceri, palīdzēt trūcīgajām ģimenēm un pensionāriem, piešķirt brīvpusdienas pirmsskolas bērniem un skolēniem. Tāpat tika skaidrots, ka finansiālais izlietojums katrā pašvaldības iestādē paliek nemainīgs, vien nedaudz saistībā ar minimālā atalgojuma paaugstināšanos valstī par 3% tika paaugstināts pašvaldību darbinieku atalgojums, kā arī, ja iestāde īsteno kādu ES projektu, tad attiecīgi paaugstinās iestādes budžets, piesaistot ES finansējumu.
Kā vienu no lielākajiem ES projektu īstenotājiem un finansiālu līdzekļu piesaistītājiem novadā starp pašvaldības iestādēm priekšsēdētājs minēja Pāvilostas novadpētniecības muzeju, kas jau iepriekš piesaistījis lielus ES projektu finanšu līdzekļus gan muzeja telpu renovācijā, gan ekspozīcijas zāles izveidē, gan laivu mājas izbūvē, šogad muzejs kopā ar Palangas kūrorta muzeju īstenos ES pārrobežu projektu LIT/LAT programmā, interaktīvi aprīkojot muzeja topošo “Tīklu māju”, kuru savukārt plānota uzbūvēt EJZF atbalstītā projekta “Lielgabarīta zvejas priekšmetu ekspozīcijas izveide Pāvilostas novadpētniecības muzejam” ietvaros. Arī Pāvilostas novada TIC šogad ieplānojis īstenot projektu “Vides kvalitātes uzlabošana, labiekārtojot Pāvilostas pilsētas pludmales”, projekta ietvaros plānots izveidot piekrastes infrastruktūru, tai skaitā dēļu klājuma laipas noiešanai pludmalē. Šobrīd novadā norit arī ELFLA projekts “Lauku ceļu infrastruktūras sakārtošana Pāvilostas novadā uzņēmējdarbības atbalstam lauku apvidos”. Projekta ietvaros plānots sakārtot lauku ceļu infrastruktūru pašvaldības autoceļiem “Kapsētas ceļš”, “Ķuķu ceļš”, “Vernāti - Baltiņi”, “Ventspils ceļš - Silmači”,“Jūrnieki – Kuplie - Saldenieki”. Iepirkumā par būvdarbu veikšanu uzvarēja SIA “A-LAND”, darbus plānojot veikt līdz 2017. gada maijam. Kopējā projekta summa ir 579 538,00 eiro, no tā Eiropas finansējums sastāda 521 584,27 eiro, bet pašvaldības 57 953,73 eiro. Pašvaldība plāno tuvākā laikā uzsākt arī divus citus novadam nozīmīgus projektus: Pāvilostā projektu “Pretplūdu aizsargbūves - promenādes izbūve, lai novērstu plūdu apdraudējumu un uzlabotu piekļuvi Pāvilostas novadpētniecības muzeja ēkai un moliem” un Vērgalē projektu “Vērgales muižas kompleksa atjaunošana un teritorijas labiekārtošana”. Kā arī daudzus citus lielākus un mazākus projektus – videonovērošanas kameru uzstādīšanas pilsētā un novadā, ostas projekts par stacionāra krāna izvietošanu ostas teritorijā, ūdensaimniecības projekts Pāvilostas jaunajā ciemā, kas paredz sakārtot arī Stadiona ielu – izbūvēt lietus drenāžu, izveidot gājēju celiņu, atjaunot asfalta segumu un izveidot nelielu stāvlaukumu pirmsskolas izglītības iestādes “Dzintariņš” darbinieku un vecāku automašīnām. Projekts paredz, ka Stadiona iela tiks iztaisnota un ar Dzelzceļa ielu savienosies taisnā posmā, nevis kā līdz šim – gar garāžu kooperatīvu.
Kā viens no gadsimta lielākajiem projektiem Pāvilostas novadā neapšaubāmi ir Pāvilostas ostas Dienvidu un Ziemeļu molu pagarināšana. Viss pērnais gads tika veltīts tehniskā projekta izstādei un projekta rakstīšanai, tādējādi molu pagarināšanai piesaistot turpat 3 miljonus eiro. Ostas dienvidu mols no pašreizējiem 297,5 metriem tiks pagarināts par 162 metriem, bet 287 metrus garais ziemeļu mols par 96 m. Veicot molu pagarināšanu, tiks iegūts lielāks dabiskais dziļums ieejai ostā. Akvatorija dziļumi pie ieejas ostā ir pakļauti ievērojamām izmaiņām, jo rietumu virziena vētru laikā gultnē veidojas smilšu sanesumi. Lai ostā netraucēti varētu ienākt zvejas kuģi, ostas vārti regulāri jāatbrīvo no smilšu sanesumiem, veicot padziļināšanas darbus. Pagarinot molus, dabiskais ostas vārtu dziļums pieaugs no 2,5 līdz 4,5 metriem. Iepirkumā par būvdarbu veikšanu uzvarētāja Lietuvas uzņēmums "Kauno tiltai", darbus piedāvājot veikt par 2 976 736 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Būvdarbu sagatavošanās darbi notika jau janvārī un februārī, bet pašus būvdarbus uzņēmums uzsāka marta sākumā. Darbus iecerēts pabeigt līdz nākamā gada rudenim. Būvdarbu laikā osta netiks slēgta un turpināsies kuģu apkalpošana. Projekta izmaksas 90% apmērā segs no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, bet pārējie 10% būs pašas pašvaldības līdzfinansējums.
Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, izklāstot par pašvaldībā paredzētajiem projektiem, aicināja arī iedzīvotājus īstenot savas idejas, piedaloties nule kā izsludinātajā “LMT Latvijai” projektu konkursā un pašvaldības ikgadējā izglītības un kultūras projektu finansēšanas konkursā 2017. gadam.
Sapulcē priekšsēdētājs skaidroja arī par ne tik populāriem domes lēmumiem kā, piemēram, Nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu tiem novadā esošajiem īpašumiem, kuros nav deklarētā neviena persona. Tas tika darīts, lai noturētu deklarēto iedzīvotāju skaitu novadā, kas krītas gadu no gada, un pašvaldība saņemtu novadā deklarēto iedzīvotāju maksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas savukārt sastāda nozīmīgu daļu no novada pašvaldības budžeta daļas.
No iedzīvotājiem izskanēja šādi jautājumi:
1. Vai pašvaldība domā ko darīt ar lielajām peļķēm Klusās ielas krustojumā ar Dzintaru ielu un pie mazā “TOP” veikala Dzintaru ielā?
Domes priekšsēdētājs atbild, ka Dzintaru ielas posms sākot no šosejas līdz centram, Dzintaru ielā 2 (pie TIC) ir Latvijas Valsts ceļu īpašumā. Ir vairakkārt vestas pārrunas ar Latvijas Valsts ceļiem par ceļa posma sakārtošanu. Jau ilgāku laiku pašvaldība vēlas vienoties ar Latvijas Valsts ceļiem par šī Dzintaru ielas posma pārņemšanu pašvaldības pārziņā, bet tikai pie nosacījuma, ka Latvijas valsts ceļi salabo asfalta segumu ielai, pēc tam, kad pašvaldība būs īstenojusi ūdenssaimniecības projektu un salikusi visas komunikācijas, kas paredzētas šajā projektā. Pašreiz vēl tiek vestas sarunas.
2. Vai pašvaldība ir veikusi radiācijas mērījumus bijušajā militārajā pusē Pāvilostā? Vai ir zināms radiācijas mērījums un vai tas ir bīstams vietējiem iedzīvotājiem?
Domes priekšsēdētājs atbild, ka divus gadus atpakaļ pašvaldība bija lūgusi Valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" veikt mērījumus bijušajā militārajā zonā Pāvilostā. Pašvaldībai no Valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" puses netika sniegta nekāda atbilde ne par veiktajiem mērījumiem, ne par radiācijas līmeni šajā teritorijā.Valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" plāno šogad nojaukt angārus, sadrupināt un izvest no Pāvilostas. Kā arī sakopt šo teritoriju.
3. Vai apvienos Pāvilostas Mūzikas skolu ar Pāvilostas mākslas skolu?
Domes priekšsēdētājs atbild, ka plānots vasarā, kad no bērnu kopšanas atvaļinājuma atgriezīsies Pāvilostas mākslas skolas direktore, veikt šo abu skolu reorganizāciju, paredzot skolām vienu direktoru, līdzšinējo divu direktoru vietā. Fiziski skolas apvienot vienā ēkā netiek plānots.
4. Ko darīt ar ielām vecajā Pāvilostas pilsētas daļā, kas put? Paši iedzīvotāji saviem spēkiem mēģina tās kaisīt ar pretputēšanas līdzekļiem. Tas darbojas.
Domes priekšsēdētājs atbild, ka ir meklēti risinājumi šai situācijai, pat veikta cenu izpēte šāda pakalpojuma saņemšanai no uzņēmējiem, to piedāvājums ir dārgs. Pēc diskusijām ar iedzīvotājiem izpilddirektors un priekšsēdētājs piekrīt, ka pašvaldība varētu pati iegādāties kaisāmo pretputēšanas materiālu un saviem spēkiem mēģināt kaisīt grantētās pilsētas ielas.
5. Vai Pāvilostas pilsētā esošais īpašums ir jākopj līdz pašai ielai? Celtnieki, kas būvē mājas vecajā pilsētas daļā ir ļoti nekārtīgi un šos noteikumu bieži vien nepilda. Par ielai pieguļošās teritorijas sakopšanu rūpējas kaimiņi.
Domes priekšsēdētājs atbild, ka par šādiem gadījumiem ir jāziņo izpilddirektoram vai pašvaldībai.
6. Tirgus ielā 5 uz bruģētās taciņas ejot uz ambulanci regulāri stāv ūdens (veidojas milzīga peļķe)?
Domes priekšsēdētājs atbild, ka pašvaldība plāno sakārtot Tirgus ielas posmu no veikala “TOP” līdz Šneidera laukumam, tad arī tiks salabots šis stūris.
7. Likums nosaka, ka rēķins no komunālās saimniecības par ūdens un kanalizācijas patēriņu iedzīvotājiem jāsaņem katru mēnesi, nevis kā Pāvilostā – reizi ceturksnī?
Pāvilostas komunālā uzņēmuma Ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzine Gunita Vērniece atbild, ka gadiem Pāvilostas komunālais uzņēmums rēķinu iedzīvotājiem izsniedzis reizi ceturksnī, bet iedzīvotājs drīkst pēc savas iniciatīvas iemaksāt par patērēto ūdeni un kanalizāciju arī avansā, kas pēc tam tiek norēķināts no faktiskās aprēķināmās summas.
8. Kur likumīgi pilsētā iespējams nomazgāt automašīnu vai samainīt mašīnai riepas?
Domes priekšsēdētājs atbild, ka notekūdeņi, kas rodas no automašīnu mazgāšanas, ir citas klases notekūdeņi, kurus nedrīkst laist caur pilsētas kanalizācijas sistēmu un attīrīšanām. To paredz Vides ministrija. Pašvaldība ar šo funkciju noteikti nenodarbosies, bet ikvienam uzņēmējam ir iespēja sniegt šāda veida pakalpojumus pilsētā.
9. Kā nākotnē pastāvēs Pāvilosta un tā attīstīsies, ja nav uzņēmējdarbības pilsētā?
Domes priekšsēdētājs atbild, ka, lai Pāvilostā un novadā attīstītu uzņēmējdarbību, vajadzīgi cilvēki. Uz šodienu pilsētā ir vien 21 bezdarbnieks. Pilsētā ir problēmas arī ar dzīvojamo fondu, kur dzīvot darba spēkam.
10. Kas notiek ar Vērgales “Teikām”?
Domes priekšsēdētājs atbild, ka tika izsludināts iepirkums par tehniskā projekta izstādi “Teikām”. Iepirkuma rezultātā par tehniskā projekta izstrādi tika prasīti 25 000,00 EUR, bet pašvaldība budžetā bija paredzējusi 7000,00 EUR. Tiks sludināts jauns iepirkuma konkurss.
11. Pāvilostā Piecdesmitgades parkā pie kultūras nama vajag jaunu celiņu un gaismas laternas, jo šis parks ir veidots par godu prezidentam Gustavam Zemgalam.
Domes priekšsēdētājs atbild, ka pašvaldības 2018. gadā plāno paredzēt naudas šī parka sakārtošanai un labiekārtošanai.
12. Vajadzētu sakārtot gājēju ietves apmali Dzintaru ielas un Lejas ielas stūrī iepretim kultūras namam.
Domes priekšsēdētājs atbild, ka pašvaldība šogad ir paredzējusi veikt darbus šajā posmā.
13. Pāvilostas centrā Tirgus laukumā tirgus nojumes ir nepiemērotas tirdzniecībai. Sliktu laika apstākļu gadījumā pārdevēji un pircēji ir nepamierināti ar pašreiz esošo situāciju.
Domes priekšsēdētājs atbild, ka tirgus nojumes tika izbūvētas pašvaldībai piesaistot LAD projektu naudas un projekts paredz, ka tām ir piecu gadu uzraudzība. Uzraudzība beidzas šī gada maijā. Pašvaldība plāno šogad nojumes pārbūvēt, lai gan pārdevējiem, gan pircējiem tās būtu piemērotas arī nelabvēlīgos laika apstākļos.
14. Vai Pāvilostā ir cilvēks, kas atbildīgs par pilsētas vizuālo tēlu gan ikdienā, gan svētkos? Haotiski izvietota informācija (arī TIC), nepievilcīgi skatlogi u.c.
Domes priekšsēdētājs atbild, ka par vizuālo noformējumu pilsētā pēdējos trīs gadus iedzīvotāji nevarētu sūdzēties, jo katra iestāde tomēr cenšas padomāt par savas iestādes vizuālo izskatu. Pašvaldība neplāno izveidot jaunu štata vietu un algot šādiem darbiem vienu cilvēku.
15. Vai var cerēt, ka šovasar neatkārtosies sūdzības par slikto ēdināšanas nodrošināšanu Pāvilostas viesiem un iedzīvotājiem? Vai “Āķagals” atsāks darbību?
Domes priekšsēdētājs atbild, ka šis jautājums vairāk būtu adresējams pilsētas uzņēmējiem. Pašvaldības rīcībā ir informācija, ka krodziņš “Āķagals:” vasarā tiks atvērts.
16. Vai tiks piemērots sods tiem namīpašniekiem, kuri gadu no gada nekopj savu piemājas teritoriju, rudenī nesavāc lapas, ziemā netīra sniegu, nekaisa ietves ar pretslīdes materiāliem?
Domes priekšsēdētājs atbild, ka 5 gadu laikā, kopš pašvaldība sniedz saviem iedzīvotājiem maksas pakalpojumu šajā jomā, situācija ir krasi uzlabojusies. Arī pašvaldības policija regulāri veic reidus pa pilsētu un apseko nesakoptos īpašumus, kā arī attiecīgi uzliek naudas sodus.
17. Kāpēc pilsētā uzstādītās videokameras nefiksē izbraucošo auto numurus un kultūras nama dekoru zaglis varēja neatpazīts pamest Pāvilostu?
Domes priekšsēdētājs atbild, ka tā bija vienkārši dažādu apstākļu sakritība, ka tieši šajā naktī centrālā pilsētas kamera pie domes nav varējusi fiksēt automašīnas numuru.
18. Kad Pāvilostā atkal būs dārznieks, kas regulāri apsekos esošos pilsētas parkus un stādījumus un organizēs to kopšanu un veidošanu?
Domes priekšsēdētājs atbild, ka štata vieta – dārznieks – pašvaldībā netiks veidota, lai taupītu pašvaldības līdzekļus. Liels paldies par pilsētas zaļās un ziedošās rotas veidošanu un kopšanu jāpasakās “Sārtenes” dalībniecēm, viņas gadu no gada iegulda lielu darbu, lai pilsēta vasarā uzziedētu. Biedrība "Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs" arī iesniegusi ierosinājumu par nepieciešamību izveidot plānu, kas paredzētu, kā un kur stādāmi, kopjami vai izzāģējami pilsētas koki. Biedrībai kopā ar Koku ciršanas komisiju uzdots šādu plānu izstrādāt.
19. Vai Brīvības ielas asfaltēšana nav un nebūs iekļauta darba plānos. Nav patīkami karstajās vasaras dienās dzīvot putekļu vākos, kas jo sevišķi biezi ir pilsētas svētku dienās, jo tad Dzintara iela tiek slēgta un viss transports novirzīts uz Brīvības ielu.
Domes priekšsēdētājs atbild, ka 2017. gada budžetā pašvaldība nav plānojusi asfaltēt Pāvilostas vecā ciema grantētās ielas, bet šādu ieceri neatmet nākamajos gados. Šī gada prioritāte ir Stadiona iela pie pilsētas bērnudārza “Dzintariņš”. Tā tiks sakārtota gan pirmsskolas iestādes darbinieku un vecāku vajadzībām, gan iedzīvotāju ērtībai.
Sapulce ilga nepilnas divas stundas, bet, tai noslēdzoties, vēl viens otrs sapulces apmeklētājs uzkavējās, lai uzdotu personiskus jautājumus gan domes priekšsēdētājam, gan izpilddirektoram.
27. februārī Vērgales kultūras namā uz iedzīvotāju sapulci bija sanākuši apmēram 30 cilvēku, to skaitā arī deputāti un pašvaldības iestāžu darbinieki.
Sapulce iesākās ar Pāvilostas novada domes priekšsēdētāja Ulda Kristapsona izklāstu par paveikto 2016. gadā un par plānoto turpmākajā periodā.
Īsumā par paveikto. Aizvadītajā periodā paveikts daudz no iepriekš plānotā – īstenoti projekti, veikti remontdarbi. Pašlaik notiek Pāvilostas novada grantēto ceļu rekonstrukcija, kur darbu beigšanas termiņš ir 15.05.2017.g. Drīz Vērgales kapos tiks pabeigta jaunās kapličas būvniecība, bet vasarā tiks rekonstruēta Vērgales pamatskolas aktu zāle, Vērgales muižas kompleksa ēkām – pagastmājai un muzejam, tiks veikta fasādes rekonstrukcija. Šajā gadā par vienu no svarīgākajiem veicamajiem darbiem Vērgales pagastā tika atzīmēta Veselības centra būvniecība. Iesākumā tika plānots par ES līdzekļiem to iekārtot vecajā “Lattecom” ēkā, taču LAD projektu noraidīja un šobrīd tiek plānots Veselības centru ierīkot kādā citā no pašvaldībai piederošām ēkām. Ne mazāk svarīgs ir arī plāns par jaunas video novērošanas kameru ierīkošanu Vērgales centrā, jo vecā jau ir nokalpojusi un nespēj pildīt attiecīgās funkcijas. Tā kā ziema šogad nebija sniegiem bagāta, ir ietaupījusies ceļu uzturēšanai paredzētā nauda, kuru plānots novirzīt asfalta ceļu seguma sakārtošanai. Laba ziņa arī Ziemupes ciema iedzīvotājiem, jo pēc ilgāka perioda atkal Ziemupē tiks atvērts veikals. Īsu pārskatu par darbību un veicamajiem pasākumiem sniedza arī Vērgales komunālās saimniecības direktors Ivars Lapiņš. Svarīgākais šobrīd ir veco daudzdzīvokļu māju remonti, jo tās vairumā ir tehniski nolietojušās.
Iedzīvotāji uzdeva jautājumus:
1. Kad tiks atjaunota nepabeigtā daudzdzīvokļu māja “Teikas”?
Pagājušajā gadā tika izsludināts iepirkums par tehniskā projekta izstrādi un summa bija ļoti liela, tādēļ ēkas tehnisko projektu projektēšanu turpināsim 2017. gadā.
2. Kad tiks sakārtoti pašvaldībai piederošie asfalta seguma ceļi?
Šogad tas tiks veikts, izmantojot ziemai paredzētā finansējuma atlikumu.
3. Kas tās par smagajām mašīnām, kas stāv Pāvilostas novada domes sētā?
Tās ir SIA “Kurzemes ceļinieks un būvnieks” mašīnas.
4. Kas piegādā šķeldu Vērgales KS un kāpēc šķelda netiek iepirkta no privātpersonām?
Šķeldu VKS piegādā SIA “Manfreds”, kurš uzvarēja iepirkumu konkursā. Šķeldu iepērk par 8,38 Eur/m3 un ir slēgts līgums par šķeldas piegādi. Pēc likuma no privātā sektora nevar iepirkt kurināmo.
5. Cik iedzīvotāju ir Pāvilostas novadā un katrā apdzīvotā vietā atsevišķi?
Uz 28.02.2017.g. pavisam Pāvilostas novadā ir 2879 iedzīvotāji, Vērgalē 1354, Sakā 525, Pāvilostā 1000.
6. Kad tiks sakārtota ūdeļu ferma Plocē un novērsta smirdoņa?
Pašvaldības pārstāvjiem tikko bija tikšanās ar ūdeļu fermas pārstāvjiem un nepilnības pakāpeniski tiek novērstas.
7. Kā tiek iespaidoti graustu fermu īpašnieki?
Tiem tiek piemērots papildus 3% īpašuma nodoklis.
8. Vai Baltijas jūrā tiks ierīkoti vēja ģeneratori kā iepriekš tika ziņots?
Netiks uzstādīti, jo iecere netika atbalstīta.
Informāciju pierakstīja un apkopoja
korespondente Vita Braže un sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova
Foto: V. Braže un M. Kurčanova
Iedzīvotāju sapulce Pāvilostā
Iedzīvotāju sapulce Vērgalē
« Atpakaļ