Š. g. 20. septembra pēcpusdienā Pāvilostas novadpētniecības muzejā norisinājās pasākums ‘’Ar VIP sajūtu dzejā”, kurā piedalīties bija aicināti vienkārši cilvēki, katrs ar savu ikdienas nodarbi, bet ar vienu kopīgi saistošu – dzejas mīlestību - gan tie, kas paši raksta dzeju, gan tie, kuriem patīk klausīties dzeju autoru lasījumā. It kā parasti cilvēki ar savu personību pašatklāsmi rosināja klausītājus kopīgi aizdomāties tālāk par tik ierasto un ikdienišķo.

      Pēcpusdienu iesāka Krista Karlsone, lasot Ilzes Ozoliņas rakstītās rindas. Lasījumu starplaikus ar ģitārspēli un smeldzīgo balsi, paspilgtināja  Samanta Barsukova. Ar emocijām un pārdomām dzejā dalījās Monta Pētermane, Kristiāna Šeiko, Anete Kisiela un Jānis Mackus. Pasākuma idejas iniciatore bija skolotāja llze Ozoliņa, kuras ieceri realizēt palīdzēja Pāvilostas vidusskolas humanitāro mācību priekšmetu metodiskās komisijas skolotāji Andris un Ārija Paipas un Pāvilostas novadpētniecības muzeja kolektīvs. Noslēgumā visi – gan dalībnieki, gan pasākuma apmeklētāji, tika aicināti uz tēju, lai apspriestu savus iespaidus, sajūtas, atklāsmes un pārdomas.

      Paldies visiem, kas palīdzēja īstenot šo ieceri – gan idejas autoriem, gan dalībniekiem, gan papildspēkiem!

Pāvilostas vidusskolas 11. klases skolniece

Kristiāna Šeiko

Monta Pētermane

‘’Uz mūžu un vēl mazliet ‘’

Tu man patīc un es tev patīku,

Tā mēs abi ar patikšanu sapīti.

Sapīti vakarā pie miera dodamies,

Sapīti no rīta mostamies,

Kopīgu sapņu sapīti nākotnē veramies.

Tu man patīc un es tev patīku,

Tā mēs abi ar patikšanu sapīti.

Sapīti mierā dosimies,

Sapīti gaismā celsimies.

Mūža mājās koku saknēm sapīti

debesīs vērsimies.

Jānis Mackus

 ‘’091133 – 13770’’

Mutantu kukurūzas

Bruņurupuči nindzjas

Mēs dzīvojam laikā,                                                                                                                              

Kad cilvēki mirst badā                                                                                                                                   

Un pārtikai izbaro mūs.                                                                                                                    

Cilvēcības faktors nenoveco,

Tas ir izgājis no modes.

Izraidīto rindā gaidot

Ar numuru 6 uz pieres

Vertība sāk šķist relatīvs jēdziens

Otrais rindā

Sestais vagonā,

Krītošas zvaigznes.

Plastikātu solījumu,

Papīru melu

Pilns ir

Mans maks.

Tu neesi nekas.

Skaitlis statistikā.

Tev atņēma seju

Divkosības triumfā.

Jēzus, kurš staigā

Pa asiņu jūru,

Pāvests, kurš iet

Caur ļaužu miesām.

Klanies biznesa priekšā

Un noskūpsti naudu.

Atstājiet grēkus

Ziedojumu kastītēs,

Čekus saņemsiet pie izejas.

Āmen!

Ha! Saņem!

Pa kuru laiku

Mēs aizgājām?

Divi noguruši cilvēki,

Kuri kaut ko mokās.

Pasauli netur nekādi vaļi,

Tā arvien stāv

Uz vecu dinozauru

Fosilijām.

Sveiki!

Mani sauc brontozaurs,

Es varbūt ēdu zāli,

Un mīlu pastaigas

Nevienam nevajadzīgās

Naktīs.

Kristiāna Šeiko

‘’Pavasaris’’

Debesis tik zilas laukā,

Ar riteņiem visi braukā.

Tik zaļa zāle un koki.

Visiem galvā vieni vienīgi joki.

Visapkārt puķu smarža mums,

Tā noteikti sagādā prieku visiem jums.

Es saku, pavasaris ir tas!

Skaistuma un prieka mirklis mazs.

Mīlestības un jaunu jūtu laiks ir šis.

Laimi sagādā mums pilnīgi viss.

Es skatos, kā bērni priecīgi lēkā

Un bumbu arī tie, protams, mētā.

Un pusaudži atkal dibina mīlestības saites,

Tagad viņiem vairs nav nekādas kaites.

Dēļ šī pavasara viņi ir apreibuši,

Tauriņus vēderā sajutuši.

Un padzīvojušie pāri atceras laikus tos,

Kad arī izjuta piedzīvojumus šos.

Lūk, tāds ir šis pavasaris skaistais.

Šis piedzīvojumu laiks draiskais.

Anete Kisiela

Ar kailām rokām

- Iekal sevi akmenī

Ar sirdi

Un dvēseli

Lai ir paliekošs vārds

-Lai paliek skaņa

Kas atbalsojas pasaulē

Lai iemirdzas sirdis

Kā dziesma skaista

-Iekal sevi akmenī

Ar kailām rokām

Cīnies pret pasauli

Ar smaidu sejā

-Stājies pretī pasaulei

Kurai dažādas sejas

Kurai dažādi stāsti

-Izdzīvo stāstus

Izdzīvosi pasaulē

Foto: A. Paipa