Šī gada rudenī tiek plānots izdot grāmatu, kas veltīta Saļienai, kas kādreiz bija ļoti apdzīvota vieta Sakas pagastā, Aizputes apriņķī.

    Grāmata paredzēts sadalīt divās lielās daļās. Viena daļa veltīta teikām, nostāstiem un stāstiem par Saļienas muižu, Saļienas baznīcu, Smikšumuižu, Viļkalnu, Saļienas dzirnavām un Sarkanvalku. Kopā savākts ap 150 folkloras materiālu vienības. Otrā daļa tiks veltīta Saļienai fotogrāfijās – muižas, skola, dzirnavas, mežniecība, baznīca, veikali, klubs, bibliotēka, sabiedriskā dzīve, ļaudis, mājas, dzimtas un ģimenes no 20. gs. sākuma līdz mūsdienām.

    Lai grāmata iznāktu daudzpusīgāka un krāšņāka, lūdzam atsaukties visus, kuru ģimenes locekļi vai dzimtas ir cēlušās no Saļienas un kuru fotoalbumos saglabājušās kādas fotogrāfijas par Saļienu, tās mājām, dzimtām un cilvēkiem. Īpaši interesē fotogrāfijas, kur būtu redzama Saļienas muižas ēkas, Saļienas mežniecība, Zālīšu, Skruļļu un Treilonu veikali, Orgas mājas un Sarkanvalka mežsarga mājas. Tāpat arī Saļienas un Sarkanvalka kapi un citas vietas Saļienā.

      Lūgums sazināties ar grāmatas autoru Mārtiņu Vesperis, tel. nr. 26520092, e-pasts: marves@inbox.lv vai Kārli Beihmani, tel. nr. 26123956, e-pasts: beihmanis@gmail.com. Visu fotogrāfiju oriģināli tiks ieskanēti un atgriezti atpakaļ īpašniekiem.

Īsa vēsture. Saļiena ir apdzīvota vieta Sakas pagastā, Pāvilostas novadā. Pirmo reizi kā Salene minēta 1253. gada Kursas dalīšanas līgumā. Vēlāko gadsimtu avotos minēta kā Salleenen vai Salleene. 16. gs. Saļienas muiža piederēja Osten Sakenu dzimtai. 1680. gadā celta pirmā Salienas ev. lut. baznīca. 18. gs. muiža piederēja Mirbahu dzimtai, no šī laika ļaužu atmiņās saglabājušies daudz teiku un nostāstu par ļauno un nežēlīgo baronu Mirbahu. 1819. gadā Saļienas un Smikšu muižas robežās tika izveidots Saļienes pagasts, kas pastāv līdz 1912. gadam, kad to pievienoja Upesmuižas pagastam (tag. Sakas pag.). 1833. gadā tika iesvētīta jaunuzceltā mūra baznīca. 1920. gadā agrārās reformas laikā Saļienas un Smikšu muižas zemes tika sadalītas vairāk kā 50 jaunsaimniecībās, bet Saļienas muižas kungu māju nodeva Aizputes virsmežniecībai Saļienes mežniecības ierīkošanai. 1935. gadā Saļienā bija 1. pakāpes pamatskola, 3 veikali, Saļienas ūdensdzirnavas, kokzāģētava un vilnu kārstuve, Saļienas mežniecība, Saļienas ev. lut. draudze, Saļienas ev. lut. baznīca un kapsēta. 1945. gada maijā tika izveidots Aizputes sadzīves pakalpojumu kombināta Saļienas vilnas pārstrādes punkts, kuru slēdza 1968.g. beigās. 1946. gadā nodeg Saļienas muižas kungu māja (tagad drupas). 1947. gadā tika izveidots Saļienas ciems ar 82 saimniecībām un virs 500 iedzīvotājiem. No ciema 1949. gada 25. martā tika deportētas trīs ģimenes. Tai pašā gadā tika izveidots lauksaimniecības artelis „Sarkanais partizāns”. 1962. gadā Saļienas ev. lut. draudze pārtrauca savu darbību un baznīca tika pakļauta postīšanai. 20. gs. 80. gadu beigās sākās Saļienas ev. lut. baznīcas atjaunošana, bet dažādu apstākļu dēļ tas netika pabeigts. Pašlaik baznīca ir drupu stāvoklī. 2017. gadā Saļienā un Orgsaļienā apdzīvotas bija 13 mājas.

Vēsturnieks un novadpētnieks

Mārtiņš Vesperis