"Mēs esam nemirstīgi. Kamēr vien uz zemes mīt mūsu labie darbi - ierakstīti cilvēku, zemes un tautas likteņos. Viena Latvijas paaudze reiz apvienoja gribu un dāvāja mums Brīvības pieminekli - brīvības gaismas un spēka simbolu. Nu ir mūsu kārta. Koknesē, Daugavas upes vidū, ar Latvijas tauutas atbalstu top Likteņdārzs."

   Arī Pāvilostas un Sakas pensionāri 2011. gada 24. augustā iestādīja priedīti ar novēlējumu "Pāvilostas un Sakas pagasta izvestajiem, kuri Dzimteni vairs neredzēja." Tajā pašā reizē katrs no savām dzimtajām mājām vedām akmeni ar vēlējumu kādam mums mīļam tuviniekam.

                                                                                                               Foto: E. Libkens

   Šis ir pārdomu, mīlestības un cerību dārzs. Vieta, kur just cieņu pret mūsu vēsturi un mīlestību pret mūsu zemi. Vieta, kur auklēt ticību, ka viss izdosies nākotnē.

    "Likteņdārzs neuzstāj un neprasa. Likteņdārzs tika iaicina: "Nāc, pieliec savu artavu! Nav svarīgi, cik tā būs liela. Nāc un saņem iespēju - pēc laika atskatīties pagātnē un zināt: "Jā. Es esmu daļa. es dzīvoju šeit un dzīvošu arī tad, kad manis jau sen vairs nebūs."

   Šogad 18. jūlijā, pēc septiņiem gadiem, Pāvilostas un Sakas pensionāri atkal apmeklēja Likteņdārzu un arī šogad daži pāvilostnieki dāvāja bruģakmeņus ar savu vai tuvu cilvēku vārdiem.

                                                                                   Foto no dalībnieku personīgā arhīva

       "Mēs esam kā koki - ar saknēm pagātnē, ar stumbru tagadnē, ar ziediem un sēklu nākotnē."

Velta Citskovska