Dejotājiem un dziedātājiem nav lielāka prieka un gandarījums kā dalība Dziesmu un deju svētkos, kas norisinās ik pa 5 gadiem un kam īpaši gatavojas ik gadu, savu dejot un dziedāt prasmi apgūstot un atrādot skates žūrijai.

     Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI svētki norisinājās nedēļas garumā Rīgā no 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Arī Pāvilostas novada pārstāvji – vidējās paaudzes deju kolektīvi “Mārsils” un “Vērgalīte” un sieviešu koris “Sīga” ar svētku gājienu uzsāka dalību Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkos.

     Agrais rīts, lai dotos uz svētkiem Rīgā, gan dejotājiem, gan koristiem iesākās ar smago somu un tautastērpu nogādāšanu uz autobusiem, kuri kā ierasts īpaši svētkiem  tiek rotāti ar ozollapu un ziedu vītnēm. Gatavojoties šiem Dziesmu un deju svētkiem, sieviešu koris “Sīga” un deju kolektīvs “Mārsils” bija darinājuši arī savu kolektīvu karogus – vimpeļus. Vidējās paaudzes deju kolektīva vadītāja Zane Mežavilka īsi pirms iekāpšanas svētku autobusā kolektīva dalībniekiem pirmo reizi atrādīja skaisto vimpeli, kam savu roku pielikuši arī katrs no kolektīva dejotājiem, vimpeļa jostai noaužot nelielu fragmentu. Savukārt kā skaista tradīcija šajā reizē tika iesākta vimpeļa koka kātā piestiprinot metālisku plāksnīti, kas apliecina kolektīva dalību Dziesmu un deju svētkos. Par cik Pāvilostā vidējās paaudzes deju kolektīvs pastāv jau daudzus gadus un to ilgus gadus vadījuši Daiga Cābele un Einārs Vārsbergs, tad pašreizējā kolektīva vadītāja aicināja abus iepriekšējos vadītājus pievienoties viņai un pie koka kāta piestiprināt metālisko zīmi. Turpinājumā sekoja dalībnieku sveikšana un svinīga ID kartes un svētku somiņas pasniegšana. Šādas svētku somas saņēma visi svētku dalībnieki.

     Ilgais ceļš uz Rīgu nepagāja mierā un klusumā, bet gan jautri čalojot un dziedot, kā arī atceroties smieklīgus atgadījumus no iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem.

     Šogad svētki bija īpaši ar to, ka tradicionālais svētku gājiens noritēja svētku nedēļas pirmajā dienā, proti, svētdienā, 1. jūlijā, nevis kā citus gadus – svētku noslēguma dienā. Spītējot milzīgajam vējam un pelēkajiem mākoņiem, kora “Sīga” dalībnieces, VPDK “Mārsils” un “Vērgalīte” dejotāji devās krāšņajā svētku gājienā, pieskandinot un piedejojot Rīgas ielas, kā arī saņemot mīļus un skaļus uzsaukumus no gājiena vērotājiem. Gājiens ilga turpat astoņas stundas un kopumā tajā piedalījās vairāk nekā 45 tūkstoši dziedātāju un dejotāju.

            Svētku nedēļa pagāja garos mēģinājumos. Dejotājiem tie iesākās otrdienā, garas stundas pavadot Daugavas stadionā, bet koristiem ceturtdienā Mežaparka Lielajā estrādē. Pāvilostas deju kolektīva “Mārsils” dalībnieki deju lieluzvedumā izdejoja četras dejas – “Kristī mazus, kristī lielus”, “Es meitiņa kā rozīte”, “Meitenes pielūgsme”, “Es mācēju danci vest” un izskaņas deju “Gaismu saucu, gaisma ausa”, kur vienā laukumā  apvienojās visi dejotāji. Savukārt Vērgales pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vērgalīte” dejoja “Pa sauli, pret sauli pādīti dīdu”, “Lielais rits”, “Pats par savu naudu dzēru”, “Dievs, sargi dzimteni!”, “Ciemā teku meitas celt” un noslēguma deju.

       Lieluzvedumā “Māras zeme” piedalījās 18 174 dejotāji no 739 kolektīviem, izdejojot 28 dejas un saviem skatītājiem sniedzot trīs koncertus – ģenerālmēģinājuma koncertu ceturtdienā, vienu koncertu piektdienā un noslēguma koncertu sestdienā, ko ikviens skatītājs varēja vērot arī TV ekrānos.

       Savukārt noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā”, ko skatītāji svētdienā varēja vērot gan klātienē Mežaparkā, gan televīzijā, izskanēja 46 skaņdarbi, ko izpildīja 16 500 dziedātāju no 429 koriem. Svētdienas noslēguma koncertā Pāvilostas sieviešu koris “Sīga” apvienotajā, lielajā svētku korī Mežaparkā skatītājiem izpildīja vairāk kā 18 skaņdarbus, populārākie no tiem “”Lec, Saulīte!”, “Manai dzimtenei”, “Virs galvas mūžīgs piena ceļš”, “Saule, Pērkons, Daugava”, “Pūt, vējiņi”, “ Gaismas pils” un fragmenti no rokoperas “Lāčplēsis”.

     Ieguldītais lielais darbs, virsvadītāju aizrautība un profesionalitāte, dejotāju un koristu degsme bija faktori, kas deju lieluzvedumam “Māras zeme” un koru noslēguma koncertam “Zvaigžņu ceļā” ļāva būt tik grandioziem, emocionāli pacilātiem un atmiņā paliekošiem.

        Svētku nedēļā Rīgā piedalījās 43 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām un 21 pasaules valsts, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Septiņās dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 65 pasākumos – koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u. c. koncertprogrammās, latviešu tautastērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātru izrādēs.

       Pāvilostas novada dejotāji un koristes ar pacilātības, gandarījuma un piepildījuma sajūtu agrā pirmdienas rītā atgriezās mājās, lai vēl mazliet baudītu vasaru, bet jau rudenī ar jaunu enerģiju un sparu atkal apgūtu jaunas dejas un mācītos jaunas dziesmas, kas izskanēs jau nākamajos Dziesmu un deju svētkos 2023. gadā Rīgā.

Marita Kurčanova,

sabiedrisko attiecību speciāliste

Foto no dalībnieku personīgā arhīva

video: M. Kurčanova

Plašāku fotoreportāžu skatieties FOTOGALERIJĀ