Šogad par siltu un skaistu laiku būtu grēks sūdzēties. Jau no maija laiks pieturējies saulains un silts, vien dažbrīd atnesot veldzējošu lietus šalti. Arī jūlijs, kad Pāvilostā svin vienus no gada gaidītākajiem svētkiem – Zvejnieku svētkiem, laiks bija patiesi silts un saulains.

      Jau agrā rītā Dzintara ielas galā pie paša muzeja savas labākās vietas ieņēma tirgotāji, uz Pāvilostu atvedot gana neparastas un interesantas lietas, gan jau tradicionāli ierastās. Arī par vēdera un moža gara priekiem tirgotāji bija padomājuši, bet svētku mazākajie apmeklētāji veidoja garas rindas pie saldējumu tirgotājiem.

        Vēl garākas rindas kā pie saldējumu letēm veidojās vien ostā pie zvejas laiviņām. Ik gadu izbraukt jūrā ar īstu zvejas kuģīti gribētāju ir daudz. Visas dienas garumā rindas uz izbraucienu jūrā nesamazinājās, tieši pretēji. Svētku rotā ietērptās laiviņas un zvejas kuģīši kursēja pa Sakas upi un jūru, jo laiks tam bija piemērots, bet pati jūra bija rāma un mierīga, it kā neviļus aicinot uz izbraucienu.

        Pāvilosta ir vien no retajām mazajām piejūras pilsētām, kurā tiek atzīmēti Jūras svētki. Vēl jo īpašāka pilsēta ir ar to, ka šeit atzīmē nevis Jūras svētkus, bet gan Zvejnieku svētkus. Šiem svētkiem 2016. gadā apritēja jau 80. gadskārta. Tikai Latvijas Trešās atmodas laikā, pagājušā gada 90.-tajos gados arodsvētkus nesvinēja, tā daudzās Latvijas piejūras pilsētās iedibinājās jūlija otrajā sestdienā atzīmēt Jūras svētkus. Bet Pāvilosta nekādi nevarēja pieņemt šo jauninājumu un tomēr atgriezās pie sen pazīstamajiem un iecienītajiem Zvejnieku svētkiem. Un nav jau nekāds brīnums, jo Pāvilostas vislielākais uzplaukums un pilsētas izaugsme bijusi pateicoties zvejnieku sūrajam darbam un ienesīgajam arodam. Daudzi zvejnieki un pat zvejnieku paaudzes gājušas jūrā pēc vareniem lomiem šeit pat Pāvilosta apkaimē. Daudzi pārnāca krastā, bet bija arī tādi, kas nepārnāca. Tādi, kuru kaps jūras dzelmē. Tāpēc ik gadu kā neatņemama svētku sastāvdaļa ir atceres brīdis Pāvilostas kapsētā pie piemiņas akmens “Jūrniekiem un zvejniekiem, kuru kaps jūras dzelmē”. Ar domes priekšsēdētāja Ulda Kristapsona un Pāvilostas baptistu draudzes mācītāja Denisa Doroņina uzrunu un aicinājumu pieminēt un neaizmirst, piemiņas akmens pakājē tik guldīti ziedi.

       Lai svētkus varētu baudīt visas dienas garumā kā liels, tā mazs, svētku organizatori bija padomājuši par dažādām sportiskām aktivitātēm, piedāvājot Zvejnieku svētku Lielākās smilšu pils veidošanu, apslēpto dārgumu meklēšanu, lielā loma makšķerēšanu un puzles kuģa salikšanu.

        Paralēli šīm sportiskajām aktivitātēm Pāvilostas jūrmalā notika arī ikgadējais Kurzemes pludmales futbola čempionāta 2018. gada II posms, kurā par godalgotām vietām cīnījās piecas komandas.

       Bet tie, kuri vēlējās mazliet noslēpties no spožajiem saules stariem, to varēja darīt Pāvilostas novadpētniecības muzejā, apskatot nupat atvērto, jauno ekspozīciju “Jūriņ’ prasa smalku tīklu”, kas stāsta par zvejniecību Pāvilostā un tās attīstību, kā arī vēl vienu muzejā jauno ekspozīciju “Pāvilostas zelta smilšu graudi”, kuru atklāja maijā un kas stāsta par Pāvilostas nozīmīgākajiem 100 notikumiem laika posmā no 1918. – 2018. gadam.

       Zvejnieku svētku kulminācijas brīdis ir Jūras valdnieka Neptūna iznākšana krastā teiksmainu Nāru pavadījumā. Brīdī, kad zvejas kuģīši, laivas un jahtas sastājas goda parādē jūrā, no pašas horizonta malas iznirst laiva, kurā sēdināts pats Jūras valdnieks, tam pie labās un kreisās rokas sēž daiļās Nāras. Sajūsmināti par maģisko skatu, vērot notiekošo un sagaidīt Neptūnu ar Nārām pludmalē sanākuši bija daudz ļaužu. Neptūns Nāru pavadīts droši kāpa krastā un sasveicinājās ar klātesošajiem, sveica tos svētkos un vēlēja ne tikai smagi strādāt un rūpēties par jūru, bet arī mācēt līksmi atpūsties un svinēt svētkus, tādējādi godinot viņu un plašo jūru. Savukārt domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons savā uzrunā svētku baudītājiem sacīja: “Es priecājos par skaisto laiku, kas dots mums šodien, lai varam baudīt svētkus. Es priecājos par to, ka mūsu ostā, lai gan pamazām, bet tomēr pieaug zvejas kuģīšu skaits. Es priecājos, ka molu pagarināšanas darbi norit veiksmīgi, tādējādi radot nākotnē attīstības perspektīvas Pāvilostas ostai un uzņēmumiem, kas nodarbojas ar zvejniecību.”

        Pēc svinīgajām uzrunām Jūras valdnieks aicināja stiprus vīrus uz spēku pārbaudi – zvejnieka zābaka un glābšanas riņķa mešanu, kā arī laivas un virves vilkšanu. Trīs komandās apvienojās spēcīgākie vīri, kas savā starpā sadalīja arī vērtīgās balvas.

         Svētku dienas pirmā daļa līdz ar to bija noslēgusies. Vēl paši mazākie svētku dalībnieki baudīja piepūšamās atrakcijas, vēl kāds laiski atlaidies smiltiņās gaidīja vakara koncertu.

        Upesmuižas parka estrādē svētku dienas vakara daļa iesākās ar ekoloģiskās mūzikas grupas “Ducele” koncertu. Neierastie latgaļu mūzikas ritmi un skanējums lika klausītājiem plaudēt un dziedāt līdzi.

        Turpinājumā mūzikas grupas "Ginc un Es" un “SimplyCharm” aicināja ikvienu izdejoties Zvejnieku svētku ballē. Līdz pusnaktī naksnīgajās debesīs atmirdzēja svētku salūts. Pēc salūta svētku balli turpināja Latvijas viena no populārākajām grupām  ”Dzelzs vilks”.

         Degot karstām ugunskura liesmām Upesmuižas parkā, dejas turpinājās līdz pat saules ausmai.

Marita Kurčanova,

sabiedrisko attiecību speciāliste

Plašāku fotoreportāžu skatieties FOTOGALERIJĀ

Foto: M. Kurčanova