Dziesmu un deju svētku laikā Rīgā notika arī latviešu tautastērpu skate. Tērpu skatē deju kolektīvu kategorijā 3. vietu ieguva Vērgales pagasta kultūras nama vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs "Vērgalīte", kas demonstrēja Ziemeļkurzemes lībiešu un Kuldīgas tērpus.

     Vissaspringtākajā mēģinājumu un ģenerālmēģinājuma koncerta dienā divi “Vērgalītes” pāri pēc rīta mēģinājuma posās skatei, nododot vēl pēdējās instrukcijas tiem dejotājiem, kas viņus aizvietos caurlaides mēģinājumā. Vēl jau nezinājām, ka to atcels un šim satraukumam pamats nebija nekāds. Turpat Daugavas stadionā esošajā autobusā visi tika sapucēti un devās uz skati. Lībiešu tērpu demonstrēja Una Bethere un Jānis Jaunbrūns, savukārt Kuldīgas pāris bija Baiba un Ģirts Lagzdiņi. Satraukums bija, jo jāpaspēj atpakaļ uz ģenerālmēģinājumu un skaisti jānostaigā skatē. Pateicoties mūsu Rīgas šoferītim, visu paspējām laikā. Vien organizatoru mazās nevērības dēļ, nebijām apbalvošanas ceremonijā. Zinādami, ka jāpaspēj atpakaļ uz ģenerālmēģinājumu, dejotāji vienai no organizatorēm jautāja: “Kā tad ir, vai esam iekļuvuši laureātu skaitā?” Viņa izskatījusi diplomus un stingi teikusi, ka “Vērgalītei” neko nav rakstījusi. Tad nu pieņemts lēmums, ka skates beigas negaidīs un dosies gatavoties ģenerālmēģinājumam. Liels bija dejotāju pārsteigums, kad jau mirkli pirms koncerta sākuma saņemti pirmie apsveikumi par iegūto 3. vietu.

    Latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu mūsu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautastērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un Deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru, jau piekto reizi kopš 1998. gada tiek rīkota latviešu tautastērpu skate. Tērpi vērtēti šādās kategorijās: koru un koklētāju ansambļu tautastērpi; deju kolektīvu tautastērpi; folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu tautastērpi; individuālais pašdarinātais tautastērps; individuālais nokomplektētais tautastērps; tautas lietišķās mākslas studijas, biedrības, SIA un citas personu grupas darinātais tautastērps un bērnu tautastērps.

     Tautastērpu skate notika vairākās kārtās – sākotnēji bija jānosūta pieteikums, tērpu apraksts un fotogrāfijas. Pēc tam tērpi bija jāved vērtēšanai un visbeidzot tika izvēlēti skates dalībnieki. Dalībnieku tērpus vērtēja Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Aija Jansone, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Irita Žeiere un Apģērbu un tekstila kolekcijas galvenā glabātāja Inita Heinola, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras un mākslas centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.     

       Pagājušajos svētkos 2013.gadā “Vērgalītes” dejotāji skatē demonstrēja Priekules tautastērpu un ieguva 2. vietu deju kolektīvu kategorijā. Šajā gadā skatē rādītie tērpi izgatavoti projektā “Tautastērps – mana rota”. Projektu realizēja biedrība “Vērgalīte” biedrības “Liepājas rajona partnerība” vietējās attīstības stratēģijas laikā. Projekta kopējās izmaksas 10 500 EUR, no kuriem 9897 EUR ir biedrības “Liepājas rajona partnerība” stratēģijas īstenošanas “LEADER” programmas līdzekļi no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, 1593 EUR  Pāvilostas novada pašvaldības līdzfinansējums.

       Šī gada skatē startēja arī Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs ar Pērkones līgavas tērpu un Priekules novada pašvaldība ar Bunkas, Priekules, Kalētu un Virgas tērpu komplektiem. Folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu kategorijā 2. vietu ieguva Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis ar Nīcas tautastērpu.

Deju kolektīvu kategorijas laureāti:

1. vieta Biedrībai Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Bikstenieki”;
2. vieta Alūksnes kultūras centra deju kopa “Jukums” un Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” tautas deju ansamblis “Līgo”;
3. vieta Pāvilostas novada Vērgales kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Vērgalīte” un Īrijas latviešu tautas deju kolektīvs “Varavīksne” 

VPDK "Vērgalīte" dalībniece

Ieva Skābarde

foto no dalībnieku personīgā arhīva