Vērgalē

    23. martā Vērgales kapos pie pieminekļa “Latvju tautas mocekļiem” pulcējās visi, kuri pieminēja represijās cietušos. Atceres pasākums iesākās ar Vērgales kultūras nama vadītājas Velgas Freimanes lasītajām dzejas rindām, ziedu nolikšanu un klusuma brīdi, godinot represijās cietušos. Pēc tam Vērgales muzeja vadītāja Mirdza Sīpola pastāstīja par traģiskajiem 1949.gada notikumiem. Kā jau katru gadu, arī šogad atceres pasākumu apmeklēja Vērgales pamatskolas 9. klases skolēni ar audzinātāju. Piemiņas pasākumā 9. klases skolniece Ieva Jēce norunāja Māras Zālītes dzejoli “Teiksma par Rīgu” un fragmentu no Sabīnes Košeļevas darba “Rīga – Maskava”. Bet 9. klases skolnieces, jaunsardzes dalībnieces Kate Pelnēna un Solveiga Pāvila stāvēja goda sardzē, bet Andris Jēcis nesa Latvijas karogu.  Turpinājumā visi klātesošie vienojās kopīgā dziesmā nodziedot “Dzimtenes dziesmu”. Tradicionāli šajā dienā devītklasnieki nolika ziedus arī pie mīlētāju kapa  Vērgales kapsētā un klausījās Vērgales muzeja vadītājas Mirdzas Sīpolas seno stāstu par jauniešu mīlestību.

Ziemupē

   25. martā Ziemupes centrā pie piemiņas zīmes represētajiem Ziemupes ciema iedzīvotājiem notika piemiņas pasākums. Arī šogad pie baltā skumju akmens pulcējās visi tie, kuri vēlējās godināt izsūtītos. Visus klātesošos uzrunāja Ziemupes bibliotekāre Skaidrīte Blūma, bet pēc Latvijas himnas nodziedāšanas pie piemiņas zīmes sagūla atnestie pavasara ziedi un sveces. Ar klusuma brīdi tika godināts nesen aizsaulē aizgājušais, piemiņas zīmes idejas autors Arvīds Alberts un visi represijās cietušie. Kopā tika dziedāta “Dzimtenes dziesma” jeb labi zināmā “Ak, teci jel, saulīt…”. Savukārt 4. klases skolniece Madara Brēdiķe uz vijoles nospēlēja R. Paula dziesmu “Mežrozīte”. Pēc piemiņas pasākuma visi devās uz Ziemupes tautas namu, lai aplūkotu interesanto sveču un svečturu izstādi.

Pāvilostā

   Lai gan šogad 25. marta rīts visā Latvijā uzausa kā pūpolsvētdienas rīts, tomēr nevaram aizmirst, ka šis datums iezīmē arī drūmāko un sāpīgāko laiku Latvijas vēsturē. 25. martā Pāvilostas 100. gades parkā pie piemiņas akmens notika atmiņu brīdis represijās cietušo piemiņai. Pasākumu iesāka Pāvilostas novadpētniecības muzeja vadītāja Irina Kurčanova, minot vēstures faktus par tā laika notikumiem, bet turpināja domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, vēršot klātesošo uzmanību, vai arī šobrīd nav saskatāma sava veida deportācija no valdības puses, proti, ekonomiskā deportācija, kad daudzi mūsu valsts iedzīvotāji ir spiesti emigrēt uz Angliju, Īriju, Vāciju un citām valstīm. Savukārt Pāvilostas baptistu draudzes mācītājs Deniss Doroņins savā runā pauda atziņu, lai nekad nearvienu tautu kas līdzīgs neatkārtojas, lai esam redzīgi un pamanām savu līdzcilvēku sāpi un citu tautu ciešanas. Pāvilostas baptistu draudzes mācītājs, piekrītot domes priekšēdētāja teiktajam par ekonomisko deprotāciju, arī vēlēja, lai savai valdībai esam vajadzīgi arī ikdienā, ne tikai vēlēšanu laikā, tad Latvijā dzīvos laimīga tauta un valdīs godprātīga valdība. Pasākuma izskaņā klātesošie aizdedza sveces un piemiņas akmens pakājē nolika ziedus.

Korespondente Vita Braže

un sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova

Foto: V. Braže, M. Kurčanova