Jau otro gadu Vērgales  pamatskola īsteno Erasmus+ projektu ,,Healthy ļiving and Equal Opportunities Through Sport” Tā tēma  ir "Invaliditāte un iekļaušana”. Mums bija dots uzdevums - tikties ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Tā arī mēs, kādu laiku atpakaļ, ciemojāmies Lažas Speciālajā internātpamatskolā. Tikšanās realitātē ar bērniem, kam ir īpašas vajadzības, bija emocionāli grūta. Izrādās, ka tepat mums blakus ir slimi bērni, kuri vēlas, lai savstarpējās attiecībās valdītu labestība, izpalīdzība, iecietība. Izrādās, ka bērni ar īpašām vajadzībām gan mācās valodas un matemātiku, gan gatavo Ziemassvētku un Lieldienu dekorējumus, gan ilgojas pēc skolas,  bet mēs par to maz zinām.

    Sanākot kopā 5.-9.klašu skolēniem, skolotājas un Erasmus+ dalībnieku vadībā pārrunājām šobrīd aktuālu tēmu – toleranci. Mēs, kuri bijām sagatavojuši prezentācijas, pastāstījām pārējiem, kas tad tā tolerance ir. Skolēni uzmanīgi klausījās un cerams, ka arī aizdomājās par savu ikdienas komunikāciju ar  līdzcilvēkiem. Visam turpinoties, mēs prezentējām sagatavotās prezentācijas par invaliditāti jeb precīzāk – stāstījumus par drosmīgo puisi ratiņkrēslā un filmu par viņa dzīvi ‘’Sarauj, Just!’’, kā arī par mūsu skolas absolventi, kura piedalījās Pekinas paralimpiskās spēlēs - Lindu Silu. Galvenā doma stāstījumos par šiem cilvēkiem bija, cik viņi ir stipri un iedvesmojoši! Tālāk ķērāmies klāt dienas pēdējam uzdevumam, izveidot tolerances māju. Katrai klasei izdalījām lapas ar vārdiem, kuras pēc tam klases kolektīvos izkrāsojām. Pēc tam devāmies un foajē, lai tur sāktu mājas ‘’būvdarbus’’. Gāja interesanti un mums pievienojās arī brīvprātīgie, kuri vēlējās palīdzēt. Māja tika uzcelta un, tagad ar savu krāšņumu un dziļo domu vārdos, priecēs mūs vēl kādu laiku.

    Šī diena bija ļoti interesanta un pamācoša , tāpat kā viss projekts, bet visā ir jāiegulda darbs.

   Skolēni ar lielāko prieku piedalījās, tajā skaitā arī es. Ar nepacietību nespēju sagaidīt, ko mums četriem skolēniem nesīs brauciens uz Spāniju aprīļa beigās.

Karīna Balode 7.klase

    Vēl šajā nedēļā mēs veicām dažādas aktivitātes un uzdevumus, ļaujot skolēniem saprast kā tas ir, būt invalīdam, kas nespēj darīt to, ko spēj izdarīt cilvēki, kam nav nepieciešama speciāla palīdzība. Nodarbībā skolēni iepazinās ar Haralda un Mika izveidotajām prezentācijām par invaliditātes likumu LR, skatījās īsfilmiņas par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, iejutās gan neredzīga un nedzirdīga cilvēka lomā, gan cilvēka, kam no dzimšanas nav roku lomā. Vienā no uzdevumiem bija jāiziet cauri krēslu rindām tikai ar spieķa palīdzību. Vairāki skolēni pēc uzdevuma izpildes atzina, ka esot bijušas grūtības ar  orientēšanos. Arī uzdevums, kur skolēniem bija jāsaprot cilvēka teiktais pēc mutes kustībām un mīmikas, bija grūts. Vairāki bērni arī izmēģināja uzdevumus, kur bija jāzīmē vai jāraksta ar muti vai pretējo roku. Skolas biedri ar interesi piedalījās, sakot, ka cilvēki, kuri ikdienas dzīvi pavada šādi, ar ierobežotām kustībām un maņām, taču lielu gribasspēku, spēj paveikt pat vairāk nekā vesels cilvēks. Manuprāt, šie uzdevumi ļāva skolēniem saprast, kāda ir šo cilvēku ikdiena un mūsu atzinums pēc nodarbības - CILVĒKI IR JĀPIEŅEM TĀDI, KĀDI VIŅI IR.

Eva Vītoliņa 8.klase