Pāvilostas pilsētas kultūras namā 3. novembra vakarā pulcējās neierasti daudz cilvēku. Tam iemesls bija Pāvilostas pilsētas kultūras nama amatierteātra un Baltinavas amatierteātra “Palādas” kopīgi veidotā izrāde "Apsolītā zeme", kas stāsta par latgaliešu ģimeņu ieceļošanu Kurzemē, Sakas pagasta Grīņos pagājušā gadsimta 30. gados. Radošais kopdarbs varēja notikt, pateicoties biedrības “Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs” uzrakstītajam projektam “Kurzemes un Latgales kultūrtelpas mijiedarbības atspoguļojums vēsturiski teatrālajā uzvedumā «Apsolītā zeme Kurzemē»”, ar kuru tā startēja projektu konkursā Kurzemes biedrībām un nodibinājumiem “Iesaisties Kurzemē!” atbalstītās darbības jomā “Pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas” un guva LR Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

       Šajā vakarā izrāde piedzīvoja pirmizrādi. Skatītāju vidū bija gan teātra mākslas mīļotāji, gan aktieru ģimenes locekļi, draugi un paziņas, bet goda vietā - stāsta autors Vitālijs Sanders. Savā grāmatā ar nosaukumu “Dīvainā dzīve” viņš rakstījis par savu tēvu, kura dzimtas saknes meklējamas Baltinavā un, kurš  savulaik kopā ar ģimeni pārcēlies uz Grīņiem. Rakstnieks labprāt deva piekrišanu no sava daiļdarba izveidot izrādi. Lugu uzrakstīja Baltinavas vidusskolas latviešu valodas skolotāja Anita Ločmele, kas ir Baltinavas amatierteātra režisore. Jau iepriekš biedrība “Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs” informēja, ka draudzība ar Baltinavas amatierteātri aizsākās pagājušā gada rudenī, kad pāvilostnieki sadraudzības un pieredzes apmaiņas nolūkos ciemojās pie baltinaviešiem, iepazīstot latgaļu tradīcijas un viesmīlību. Pēc sirsnīgās uzņemšanas Baltinavā sekoja uzaicinājums latgaļiem paviesoties Pāvilostā, tādējādi iepazīstot Kurzemes tradīcijas un ļaudis. Tad arī režisorei Maritai Hornai dzima ideja par kopēju izrādi.

      Izrādi atklāja abu amatierteātru režisores - M. Horna un A. Ločmele, kuras iepazīstināja zālē sēdošos ar stāsta autoru Vitāliju Sanderu, izklāstīja izrādes norisi un iepazīstināja ar aktieriem, lai skatītājiem būtu saprotams, kāpēc notiek aktieru maiņa Konstances, Vitālija un Bernharda lomām. Šī izrāde ir abu amatierteātru kopdarbs. Jau iepriekš režisores vienojās par aktieru lomu sadali un abos kolektīvos notika spraigi un regulāri mēģinājumi. To praktiski kopā “salika” divos kopmēģinājumos. Sestdien uz Pāvilostas pilsētas kultūras nama skatuves dēļiem latgalieši kopā ar kurzemniekiem izstāstīja stāstu, par kuru Latvijas vēstures lappusēs maz ir  informācijas.

      Izrādē aktieri iejutās tēlos un izjusti stāstīja par latgaļu ģimeņu pārcelšanos uz Sakas pagasta Grīņiem, kur viņiem tika solīta pašiem sava zeme, kur paši varēs veidot savu dzīvi pēc sava prāta un rocības. Diemžēl “apsolītā zeme” Kurzemē izrādījās ne salda medus maize, bet gan sauss un neauglīgs rieciens. Tomēr latgaļi turpināja ieceļot Sakas pagasta Grīņos. Izveidojās sava kopiena ar savu kultūras pienesumu – latgaļu tautas dziesmām, večerinkām, ar savu reliģisko piederību — katoļticību, svētdienās pulcējoties pašu latgaļu celtajā dievnamā. Jaunā paaudze mācījās netālajā Sakas skolā, vēlāk Pāvilostā un vēlāk izklīda pa visu Kurzemi.

       Paralēli aktieru spēlei uz skatuves, izrādē caurvijās harmonisks režisoru Maritas un Anitas stāstījums, bet skatītāji tika aicināti uz jestrām latgaļu dejām Baltinavas muzikantu Loginu ģimenes – mātes Solvetas, meitu Elijas un Sonoras - pavadījumā. Speciāli izrādei tika veidota arī scenogrāfija. Paldies pāvilostniecei, māksliniecei un dizaina jomas speciālistei Agnesei Blaubārdei Ivanovskai, kura, M. Hornas uzrunāta, uzreiz, nedomājot, teica “jā” un izveidoja lielisku scenogrāfiju šai izrādei. Izrādes audio vizuālo noformējumu veidoja Pāvilostas amatierteātra aktieris Ģirts Vagotiņš-Vagulis, paralēli izrādes laikā paspējot arī iziet savā lomā uz skatuves. Paldies arī Dacei Bunkai par iestudēto dziesmu un kultūras nama kolektīvam par palīdzību un atbalstu izrādes tapšanā. Paldies arī tiem atsaucīgajiem cilvēkiem, kuri palīdzēja aktieriem ar militārajām formām un ekipējumu. Paldies amatierteātru aktieriem par ieguldīto darbu!

       Lugas noslēgumā režisoru un aktieru rokās sagūla pateicību ziedi un dāvanas. Liels paldies tika teikts arī zālē sēdošajam Vitālijam Sanderam, kurš pateicībā par tapušo izrādi abiem amatierteātra kolektīvu aktieriem un režisorēm dāvāja savas grāmatas, bet vēlāk sniedza arī autogrāfus.

        Izrādes “Apsolītā zeme” pirmizrāde Pāvilostas pilsētas kultūras namā bija ne tikai Baltinavas un Pāvilostas dramatisko kolektīvu satikšanās un saspēles reize, tas bija arī atkal redzēšanās prieks bijušajiem grīņniekiem, kuri kavējās atmiņās un stāstos par reiz piedzīvoto. Pasākuma izskaņā līdzās aktieriem, režisorēm un grāmatas autoram uz kopīgu atmiņas foto stājās arī kādreizējie Grīņu iedzīvotāji, no kuriem izrādes dalībnieki dzirdēja daudz jauku, sirsnīgu paldies!

       Paldies arī Pāvilostas vidusskolas virtuves darbiniecēm par garšīgajām maltītēm un visiem pārējiem, kuri tā vai citādi iesaistījās mūsu latgaļu draugu uzņemšanā. Domāju, ka sastapšanās ar jūru naktī un Akmensraga bākas apmeklējums baltinaviešiem ilgi paliks atmiņā. Prombraucot jau tika kaldināti plāni par izrādes spēlēšanu Baltinavā. Vai to īstenosim, rādīs laiks.

         Bet katrā ziņā Baltinavas un Pāvilostas amatierteātru kopizrāde “Apsolītā zeme” bija, ir un būs veltījums mūsu Latvijai tās 100.gadadienā!

P. S. Sižetu par izrādi un Grīņu vēsturiskajiem notikumiem veido Aizputes TV, tāpēc tie, kuri vēlas to noskatīties, sekojiet līdzi ReTV programmai.

Rakstu veidoja

Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Marita Kurčanova un

Pāvilostas pilsētas kultūras nama amatierteātra režisore

Marita Horna

Foto: D. Vītola un I. Siliņa