Šogad Pāvilostas vidusskolā tika veiksmīgi realizēts Nordplus Junior projekts „SmallSmartSchool for Teenagers” nr. NPJR-2017/10060, kurš ilga divus gadus un ir iepriekšējā projekta „SmallSmartSchool” turpinājums.

      Projektā aktīvi iesaistījās 8. un 9. klašu skolēni, kuri katru mēnesi, sadarbībā ar Dānijas skolēniem, veidoja video, izzināja Dānijas kultūru un tradīcijas, komunicēja virtuāli, tikās Skype vidē. Projekta noslēgumā, 2018.gada aprīlī, 7 skolēni: Marta Zamarīte, Rasa Lācīte, Aleksandrs Protopovičs, Alīna Viktorija Burmeistere, Adīne Gūtmane, Sanija Bērziņa un Keita Šakina devās uz Dānijas pilsētu Sonderborg, dzīvoja dāņu ģimenēs un dienas pavadīja Ulkebol skolā. Skolēniem līdzi devās klases audzinātāja Dace Bunka, skolotājas: Ilze Ozoliņa, Laura Katkeviča un Inta Vīgante.

     Kad lidmašīnas dūkoņa no ausīm pagaisusi, piedzīvotais vēl labā atmiņā, emocijas  karstas, laiks apkopot un sniegt izvērtējumu par projekta braucienu. Tāpēc lūdzu katru dalībnieku dalīties ar iespaidiem par dalību projektā:

1)gatavošanās – kā, kur tiku iesaistīts…

2)brauciens un tikšanās Dānijā: apraksti pa dienām, aktivitātes, par sadzīves pieredzi, kopīgo un atšķirīgo, ko redzēju, darīju pirmo reizi, utt.

3)pēc brauciena – izjūtas, stāstījums tuviniekiem, draugiem,…

4)secinājumi – personīgā pieredze, ieguvumi, utt.

Īsumā citēšu dalībnieku sniegto vērtējumu:

     Šajā projektā iesaistījāmies jau pagājušogad. Iepazināmies ar dāņu jauniešiem, ar  interneta tehnoloģiju palīdzību veidojām dažādus video par Latviju, Pāvilostu, mūsu skolu un ģimenēm. Pagājušā gada aprīlī uzņēmām mūsu draugus savās ģimenēs, bet šogad paši devāmies uz Dāniju.

    Gatavošanās bija patīkama. Cītīgi iesaistījos jau no paša sākuma, pieliku roku visur, kur varēja.

      Mēs, projekta dalībnieki, sazinājāmies savā starpā ar dāņu bērniem par to, kur viņi dzīvo, cik tālu viens no otra, nedaudz par skolu un brīvā laika aktivitātēm.Lielākoties mēs visi jau iepazināmies pagājušajā gadā un uzturējām kontaktus. Protams, nedaudz biju uztraucies, jo man pašam nebija koferis un es nevarēju atrast nevienu, kurš varētu aizdod uz šīm dienām.

Pirmdiena.

       16.aprīļa agrā rītā, visi priecīgi satraukti, devāmies uz Rīgas lidostu. Tas bija ļoti satraucoši, jo nekad nebiju lidojusi un man viss likās ļoti interesanti. Kad nonācām lidostā parādījās pirmās sajūtas un priekšstats par visu notiekošo tur. Devāmies uz Hamburgu Vācijā, lai pēc tam turpinātu ceļu uz Flensburgu un, visbeidzot, uz Sonderborgu. Interesanti kļuva tad, kad nokavējām autobusu uz Flensburgu! No sākuma bijām apjukuši un neziņā, taču tad izdomājām doties izbaudīt lielpilsētas iespējas. Pēc 4 stundām jau kāpām nākamajā autobusā uz Flensburgu un pēc tam uz Sonderborgu. Iebraucot Dānijā, bijām pārsteigti – viss tik skaisti zaļš! Pilsētā mūs sagaidīja ģimenes, pie kurām paliksim, un tad sākās mūsu piedzīvojumi, ne vairs visiem kopā, bet gan atsevišķi. Ieradāmies mūsu jaunajās mājās vēlu vakarā, tāpēc tikai nedaudz iepazinos ar ģimeni un devāmies uzkrāt spēkus rītdienai.

      Aizbraucot uz ‘’jaunajām’’ mājām man ierādīja manu guļvietu, izrādīja māju un iepazīstināja ar pārējiem ģimenes locekļiem. Vakars pagāja mierīgi runājoties ar ģimeni.

     Bija jauki pie tās ģimenes paviesoties, jo cilvēki ir pilnīgi savādāki, ļoti laipni, atsaucīgi un izpalīdzīgi. Ģimene arī daudz jautāja par to, kāda ir Latvija. Viņi domā, ka latviešu valoda ir ļoti sarežģīta un visu laiku izklausoties, ka mēs dusmīgi runājam.

Otrdiena.

     No  rīta braucām gatavot dāņu reģionālos ēdienus – maizi ar dārzeņiem, salātus un dārzeņu zupu. Interesanti bija tas, ka viss bija jādara mums pašiem – jāizvēlas dārzeņi, jāpagatavo un arī jāpasniedz ēdieni.

      Bija interesanti arī vērot kā viņiem notiek mācību stundas. Noteikti pavisam savādāk kā pie mums, es daudz ko iemācījos.

      Pēcpusdienā dāņu jaunieši veda mūs nelielā ekskursijā pa pilsētu. Viņi apgalvoja, ka Sonderborga ir diezgan maza pilsēta, taču mums tā likās liela. Arī laika apstākļi priecēja, saule spīdēja un garastāvoklis lielisks!

      Vakarā mēs ar ģimeni braucām uz Mikkela futbola spēli. Tā bija pirmā reize, kad es skatījos futbolu stadionā.

Trešdiena.

    Rīts sākās ar skolas apskatīšanu. Tā noteikti ir daudz lielāka un plašāka nekā mūsu skola, kā nekā, arī skolēnu viņiem ir vairāk, ap 600. Šodien stundas skolā vadīja mūsu skolotājas Laura Katkeviča un Ilze Ozoliņa. Katru aktivitāti veicot, vajadzēja pamatoti atbildēt uz 3 zelta jautājumiem: „3 Golden questions - What? How? Why?” („Kas? Kā? Kāpēc?”).

       Mūs sadalīja jauktās grupās kopā ar dāņu bērniem. Visu šo laiku mēs veicām interesantas aktivitātes: bija jātaisa kokteilis no noteiktiem produktiem, kas raksturotu Dānijas un Latvijas dabu vai kultūru, veidojām reklāmas, kā arī, protams, daudz smējāmies un jauki pavadījām laiku kopā. Visa diena tikai angļu valodā!

       Bija iespēja nostiprināt savas zināšanas angļu valodā un iepazīt citu tautu cilvēkus, kas bija ļoti aizraujoši!

Ceturtdiena.

    Apmeklējām pirmās 2 mācību stundas skolā  - matemātiku un fiziku/ķīmiju, kas dāņiem ir apvienotas vienā priekšmetā. Pārsteidza, cik liela brīvība bija šajās stundās – skolēni drīkst iet pildīt uzdevumus pat laukā! Pēc tam mūs jau gaidīja vēstures centrā, kurā uzzinājām par 1864.gada karu Dānijā. Lai gan pārsvarā mums stāstīja par vēsturi, tas nebija tik garlaicīgi kā varētu likties – paspējām arī uzmērīt senās kara uniformas, izcept pankūkas uz īstas uguns, rakstīt vēstuli, izmantojot Morzes ābeces ierīci, kā arī izliet paši savu lodi, ko varējām ņemt līdzi. Vakarā dāņi bija sarīkojuši tādu kā ballīti un mēs izbaudījām savus pēdējos mirkļus Dānijā – spēlējām galda tenisu, galda futbolu, biljardu, kā arī kariņus ar papīra bumbām. Bija jautri!

Piektdiena.

      Pēc atvadīšanās no draugiem, sekoja ilgais mājupceļš, pārdomas un secinājumi:

     …un stāstāmā bija daudz - pieredzēju daudz ko jaunu un iepazinu dāņu kultūru. Sapratu, ka lidot ar lidmašīnu nemaz nav tik traki kā biju iedomājies. Manas angļu valodas prasmes tagad ir labākas. Esmu iepazinies ar citiem cilvēkiem un labi pavadīju laiku ar viņiem.

      Ģimene kurā mēs dzīvojām, bija ļoti sirsnīga. Kontaktus uzturam vēl joprojām, kas ir ļoti nozīmīgi. Es esmu ļoti pateicīga par šo iespēju. Visas emocijas, kas tika tur iegūtas, ir tikai pozitīvas! Un tas ir galvenais! 

     Mūs uzņēma ļoti viesmīlīgi. Atmosfēra mājās bija ļoti patīkama, tāpat kā pati ģimene, pie kuras palikām. Spoži palika atmiņā arī muzeja apmeklējums. Tas man bija visinteresantākais muzejs, kurā esmu bijusi. Labprāt dotos tur vēl!
Daba, manuprāt, satriecoši skaista... arī pilsēta.
      Pēc brauciena jutos lieliski. Jutos iedvesmota. Jutos uzlādējusies.

     Katru dienu guvu jaunu pieredzi un emocijas. Ļoti labi sadraudzējāmies ar dāņu skolēniem, bija jauki. Man tas viss bija kaut kas jauns, labprāt to visu izbaudītu vēlreiz. Man šķita, ka tās 5 dienas bija par īsu. Man ļoti patika!

      Kad aizbraucām uz skolu es biju sajūsmā! Skola ļoti moderna, liela un piesaistoša.  Dienas skolā bija ļoti interesantas un arī mēs izbaudījām, kā ir mācīties tur. Mani secinājumi ir ļoti, ļoti pozitīvi! Es labprāt brauktu vēl, ģimenes bija ļoti jaukas un viss bija super! Noteikti atgriezīšos.

     Ģimene izturējās ļoti jauki un centās mani iepazīt. Viņiem arī interesēja kas vairāk par Latviju un mūsu dzīvi. Dānijā es biju pirmo reizi un iespaids palicis ļoti labs. Gan runājot par pašu pilsētu, valsti, gan cilvēkiem un kultūru. Ļoti atšķirīgi no Latvijas bija tas, kā viņi mācās un kāda ir viņu skolas dzīve.

       Pēc šī ceļojuma man bija nogurums, bet to nevar salīdzināt ar prieku, iespaidiem un pārējām labajām lietām. Esmu pateicīga par šo iespēju, kas man tika dota. Un pateicīga arī par jaunajiem cilvēkiem/draugiem, ko iepazinu un satiku. Šis projekts mani darīja pašpārliecinātāku par savām angļu valodas prasmēm un palīdzēja kļūt atvērtākai jauniem piedzīvojumiem un iespējām.

      Tagad, kad viss ir beidzies, ir nedaudz skumji, taču esmu ļoti priecīga, ka man bija iespēja piedalīties šajā projektā. Esmu ieguvusi daudz jaunu draugu, iepazinusies ar citas valsts kultūru un tradīcijām, kā arī, protams, uzlabojusi savas angļu valodas zināšanas un kļuvusi pašpārliecinātāka, drošāka. Noteikti iesaku arī citiem meklēt iespējas un piedalīties šādos projektos, jo ir tikai ieguvumi!

Projekta dalībnieku domas apkopoja skolotāja Inta Vīgante