Dažkārt „saglabāt dabas vērtības” nozīmē atstāt tās dzīvot savā nodabā un traucēt iespējami maz, bet dažkārt pretēji – nepieciešama kontrolēta iejaukšanās, lai nākamās paaudzes šo mantojumu saņemtu. Otrais gadījums attiecas arī uz Latvijā plašāko Pelēko kāpu, kas atrodas Pāvilostā. Tādēļ šī gada 21. februārī talkā Pāvilostas Pelēkajā kāpā pulcējās Kurzemes vides gidi, kas ne vien piedalījās kāpas attīrīšanā no priedēm un bērziem, bet arī iepazina Pāvilostu un tās tuvāko apkaimi.

Koši pelēkā kāpa

      Dabas liegums „Pāvilostas pelēkā kāpa” vienkāršam garāmgājējam ir vien priedēm, zālēm un ķērpjiem apaudzis klajums, bet zinošam vērotājam – Latvijā unikāla dabas teritorija ap 1,5km garumā un līdz pat 812m platumā, kas lepojas ar ārstniecisko briežu ķērpi, mārsila audzēm, jūrmalas dedestiņām un citiem aizargājamiem augiem, kā arī dažādām retām tauriņu, kukaiņu un sēņu sugām. Kāpas unikalitāte ir gan tās augu un dzīvnieku valstī, gan atklātā ainavā, kuru saglabāšanai periodiski nepieciešams retināt saaugušos kokus. „Dabas lieguma”Pāvilostas pelēkā kāpa” pārvaldi īsteno Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) struktūrvienība – Kurzemes reģionālā administrācija. Lai rīkotu liegumā talku, ir nepieciešama gan Dabas aizsardzības pārvaldes, gan zemes īpašnieka atļauja. Tāpēc jau iepriekš biedrības „Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs” vadītāja Marita Horna saskaņoja talku ar DAP un zemes īpašnieku – Pāvilostas novada pašvaldību,” informēja viena no talkas organizatorēm, DAP Vecākā valsts vides inspektore Sniedze Više. Saskaņā ar lieguma dabas aizsardzības plānu notika lapu koku un mazo priežu izciršana aptuveni  3,5 ha lielā platībā, kā arī to savākšana.

„Lai iemīlētu, ir jāiepazīst,”

      Šādu domu kādā tikšanās reizē ar tūristiem izteica suitu sieva Ilga Leimane. Tādēļ pirms talkas sākuma sabraukušie vides gidi iepazinās ar Pāvilostu un tās vēsturi Maritas Hornas vadībā, izzināja dabas lieguma stāstu savas kolēģes, vides gides, lieguma un talkas idejas iniciatores Gunas Grimstas stāstījumā, veldzējās augu smaržās un veselības stāstos, kurus piedāvāja Vaira Kārkliņa. Dienas turpinājumā divdesmit vides gidi un viņu palīgi no visiem Kurzemes novadiem – arī Pāvilostas - ķērās pie darba cimdiem, zāģiem, krūmgriežiem, dārznieku šķērēm un neizmērojama darba spara, lai tuvāko pāris stundu laikā atbrīvotu Pelēko kāpu no mazajām un pusaugu priedītēm, bērziem un atpūtnieku atstātiem „dārgumiem”, kam tīrā dabā nav vietas.

Mācīties piederības izjūtu

       Par dienas laikā paveikto pāromās dalās vides gide Līga Šaule no Saldus: „21.februārī pirmo reizi dzīvē talkoju liela mērķa vārdā – darīju darbu, kura dēļ nākamās paaudzes varēs piedzīvot un redzēt to, ko šobrīd redzam mēs. Atbrīvot Pāvilostas pelēko kāpu no priedēm bija ārkārtīgi liels notikums manā un mana 7 gadus vecā dēla dzīvē. Tas bija kārtīgs fiziskas darbs svaigā gaisā, baudot brīnišķīgos dabas skatus. Bet pāri visam – dažādu emociju piedzīvošana, tai skaitā ar atklājuma prieku, jo nekur citur nav nācies redzēt tādus Islandes ķērpja paklājus. Ar gandarījumu par to, ka mēs esam varējuši būt noderīgi. Ar kārtīgu pēcgaršu par vērtību esamību vai neesamību.”

      Gandarījumā par paveikto dalās arī Saldus un Brocēnu novadu gide, biedrības „Pēdas” valdes priekšsēdētāja Vineta Jurevica: „Kopš agras bērnības esmu sapņojusi, kaut man piederētu kaut pāris kvadrātmetru zemes pie jūras. Ir pagājis laiks, un esmu sapratusi, ka svarīgākā piederības izjūta ir nevis tā, ka tev kaut kas pieder, bet gan apziņa, ka tu ar visu savu būtību jūties piederīgs šai vietai un zemei. Šajā talkā varēju ne tikai "noķert" šo piederības sajūtu, bet arī apzināties, ka varu būt ne tikai patērētāja, bet arī kaut ko labu izdarīt Dabas labā.”  Savukārt Ruta Sīpola, vides gide un dārzniece no Rojas novada par paveikto saka: „Latvija ir bagāta ar 500km jūras krasta... ar to mēs varam lepoties, to rādīt ciemiņiem, bet mums ir jāprot to arī nosargāt tīru, sakoptu un pievilcīgu. Lai top!”

     Talkā piedalījās vides gidi arī no Liepājas, Labraga, Kolkas, Ventspils, Sabiles un Tukuma, Talsu un Aizputes novadiem. Dalībniekus var dēvēt par „jaunajiem vides gidiem”, kas apmācību programmu Latvijas – Lietuvas pārrobežu projektā „Dabas tūrisms visiem (UniGreen)” pabeiguši pavisam nesen – vien pērnā gada novembrī, papildus vides izziņas metodēm apgūstot arī specifiku darbam ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. 

Būt vides gidam – tas ir dzīvesveids

     Zīmīgi, ka par talkas dienu tika izvēlēts 21. februāris – Starptautiskā gidu diena, kuru pasaulē atzīmē kopš 1990. gada. Apvienojot darbu, svētkus un izziņu, Kurzemes gidi gan ceturtdienas vakarā, gan piektdien turpināja piejūras bagātību izzināšanu, apmeklējot dižliepas starp Pāvilostu un Jūrkalni, brūkošo stāvkrastu un Rīvas upes ieteku jūrā Labragā, kolēģa, vides gida un atpūtas centra „Imantas” pārvaldnieka Ingus Antonoviča vadībā aizraujošā stāstā iepazinās ar Rīvas upesloku taku, kādreizējās Labraga muižas teritoriju, Rīvas upes tiltu un ūdenskritumu, Vētru muzeju un nelielo, bet harizmātisko Jūrkalnes muzeju. Tā it kā vienkārša talka Pāvilostā dalībniekiem no pāris stundu darba pārvērtās par izziņas un kopā būšanas pasākumu divu dienu garumā, turpinot jau apmācību laikā iesākto tradīciju satikties ik pēc diviem mēnešiem.

     „Talkošanas laikā nejutām nogurumu, darbs sagādāja prieku, jo baudījām burvīgo apkārtnes ainavu un strādājām visi kopā. Esam veikuši mazu, bet tai pat laikā arī nozīmīgu soli, parādot sabiedrībai, ka, lai saglabātu mums apkārt esošās dabas vērtības, ir nepieciešams, un galvenais, iespējams solidarizēties un paveikt ko īpašu. Šāds darbs sniedz gan morālu, gan fizisku gandarījumu. Noteikti turpināsim iesākto. Šī Gunas iniciatīva mums kalpoja par sava veida iedvesmas avotu un esam nolēmuši turpmāk vismaz reizi gadā – 21.februārī, kas ir Starptautiskā gidu diena, visiem kopā sanākt un paveikt vēl ko mazu, bet labu Kurzemes dabas vērtību saglābšanai un ilgtspējas nodrošināšanai,” tā par notikušo iespaidos dalās Kurzemes plānošanas reģiona UniGreen projekta vadītāja Alise Lūse.

Aiga Krišmane, vides gide no Tukuma,

"Jauni Rakursi" projektu vadītāja un gide

Foto: Kurzemes plānošanas reģions