Vērgalē

25.martā visā Latvijā tika atzīmēta Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Šogad apritēja 70 gadi kopš baisās dienas, kad 1949.gada 25.martā no Latvijas uz Krievijas attālākajiem apgabaliem tika deportēti tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Uz atceres pasākumu šajā dienā Vērgales kapos pulcējās tie, kuri vēlējās nolikt ziedus, aizdegt sveces un pieminēt represijās cietušos. Vērgales kultūras nama vadītājas Velgas Freimanes runa mijās ar dzejas rindām, ko skaitīja 9.klases skolēni, veltītu represijās cietušajiem. Kopā ar skolotāju Maritu Kalēju visi klātesošie izpildīja “Dzimtenes dziesmu”. Visus dziļi aizkustināja represētās Rutas Jaunzemes atmiņu stāsts par viņas ģimenes izsūtījumu uz Sibīriju. Pārvaldes vadītājs Jānis Vitrups aicināja ikvienu neaizmirst skaudros pagātnes notikumus un godināt represētos ar klusuma brīdi un nolikt ziedus. Tradicionāli šajā dienā Vērgales pamatskolas 9.klases skolēni devās nolikt ziedus arī pie mīlētāju kapa Vērgales kapsētā un noklausījās Vērgales muzeja vadītājas Mirdzas Sīpolas seno stāstu par zemnieku meitenes Annas Lazdiņas un barona fon Štempela mīlestību, bet kultūras nama vadītāja Velga Freimane novēlēja jauniešiem katram atrast savu balto un vienīgo mīlestību.

Vita Braže

Ziemupē

Pie Ziemupes gaišā skumju akmens.

25.martā, nu jau 5.gadu Ziemupes ļaudis pulcējās pie Ziemupes gaišā skumju akmens, lai ar klusuma brīdi, dzeju, ziediem un piemiņas svecēm godinātu no mūsu ciema izvestos ļaudis. 1949.gada .25.marta rītā no Ziemupes centra ceļš uz Sibīriju aizsākās 18 ziemupniekiem, no kuriem septiņi vēl bija bērni.

Šoreiz ar mums kopā bija arī Vērgales pamatskolas 9.klases skolēni ar skolotājām Andu Blūmani un Maritu Kalēju. Viņi nodziedāja Arvīdam Albertam un pārējiem represētajiem tik nozīmīgo dziesmu “Dzimtenei”.  Nav mūsu spēkos vairāk kā atcerēties un stāstīt par to dienu notikumiem saviem bērniem, mazbērniem un dzīvot kārtīgu  latvieša cienīgu dzīvi. Mums ir dota iespēja cienīt un uzturēt dzīvu šo vietu. Lai viņiem no augšas uz mums lūkojoties būtu patiess prieks un lepnums.

Pateicībā par dalību – Daina Vītola.

Pāvilostā

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis Pāvilostas pilsētas Simtgades parkā.

Foto: V.Braže, N.Pavlovskis, S.Vārsberga