“… laiks sveķainus gadus plēš.”

                                  (A.Grava)

      8.februāra pēcpusdienā Ziemupes tautas namā ikviens interesents tika aicināts uz satikšanos dzejā, mūzikā un sarunās ar Ojāru Drulli un Aivaru Gravu.

        Abu vārdi komentārus neprasa, tie runā paši par sevi. Aivara vārds saistībā ar dzeju izskanējis jau pirms ļoti daudziem gadiem un ne tikai mūsu pagasta robežās. Savukārt, Ojārs nav mūziķis, bet viņš sacer dziesmas, dzied tās savam un savējo priekam. Taču šoreiz  Ojārs spēlēja un dziedāja dziesmas ar Aivara dzejas rindām. Šīs dienas pasākums nebūt nebija vienkārši koncerts, kura starplaikos tiek lasīta dzeja. Tas pilnīgi noteikti bija kas vairāk – divu vīru sapņi, domas un atmiņas, izteiktas dzejā un mūzikā. Jāpiebilst, ka Aivars ir viens no tiem dzejniekiem, kurš ne vien sacer skaistu dzeju, bet arī ar īpašu izteiksmi un smalku piesitienu to pasniedz klausītājiem, tādēļ iecerētās stundas vietā, skaļu aplausu pavadīts, laiks aizritēja nemanot. Ideja par šādu projektu radās Ivetai Vanagai. Tieši viņa abus vedināja izveidot ko šādu un piemeklēja atbilstošākās fotogrāfijas no Dainas Vītolas kolekcijas, ko rādīt uz lielā ekrāna.

        Aivara lasījumā izskanēja dzejoļi par visdažādākajām tēmām, kas tapuši daudzus gadus atpakaļ, gan salīdzinoši nesen. Vairāki veltīti viņa sievai un ģimenei, dzimtajai Ziemupei un pat visam novadam. Viņu kopējais sniegums lika mums aizdomāties, lika smaidīt, lika atcerēties un reizēm noraust pa asariņai. Tieši tik sirsnīgs bija Aivara un Ojāra sniegums.

        Lai viņiem abiem veselība un radīt prieks!  Ar autora atļauju nopublicējam vienu viņa teiku dzejā – “Velna darbi” .   

Vita Braže

Velna darbi

Velns pāri jūrai

Akmens tiltu

Būvēt sācis

Katru nakti cītīgi

Uz darbu nācis,

Pa visu piekrasti

Akmeņus vācis,

Smagās nastas plecos cēlis,

Jūrā bridis,

Dzelmē bēris,

 Ne ēdis, ne dzēris,

Pat pīppauzi

Nav ieturējis.

         Darbs iesākts veiksmīgi

          Pamazām uz priekšu

         Gājis

         Līdz kādā naktī

         Kaut kur Ziemupes pusē

        Kāds  gailis,

         Kaņepes saknābājies,

        Nakts vidū

        Jautri iedziedājies.

To izdzirdot

Velns izbijies pēc vella

Vai tiešām rīts jau klāt,

Vai jālaižas uz elli,

Bet nakts vēl

Gluži mella,

Vēl rīts nav sarkans svīdis,

Un nogurums nav

Kaulos līdis.

Kam lai tagad tic!

-Va vellos!

Un arī mobilais

Nav paķerts līdz.

       Ārprāts!

Pilnīgs nervu šoks!

Velns trīcējis pie visām miesām,

Līdz nešļava no pleciem šļuka

Un lērums akmeņu

Nu vaļā spruka

Un tilta vietā  haoss tāds,

Ka te pat Neptūns  bītos,

Sev nenodarot skādi,

Iet pastaigāt

Pa velna promenādi.

 Ak piķis tu un zēvele

Bij’ iecerētais projekts brucis,

Bet pirms velns

Uz elli mucis,

Vēl dusmās grābis akmeni,

Kas pirmais gadījies pa rokai,

 Atvēzējies, gaisā sviedis,

Tad caur mežu

Zarus lauzdams,

Aizdrāzies kā vajāts briedis.

Kas to zina, cik tālu skrēja,

Vārnas ķērca, suņi rēja

Gaiss pēc sēra nosmirdēja.

Vai mēs ko velnam

Pārmest drīkstam

Vai to, ka naktīs nenāk miegs,

Vai to, ka viņa rokas

Alkst pēc darba smaga?

Ja nepamostos tonakt gailis,

Tad nebūtu mums Akmeņraga.

Bet tas akmens, gaisā sviestais,

Brīdi lidojis, tad, nenodarot postu,

Jūrā iekritis pie krasta,

Kur tagad Pāvilosta.

Likās, ka no velna nebūs vairs ne smakas,

Taču runas atkal klīst un daži saka,

Ka sapucējies melnā frakā ,

Pirms vēlēšanām esot redzēts Sakā.

                                             Aivars Grava

Foto:  D.Vītola, V.Braže

Ar skaistu mūziku priecēja Ojārs Drullis

savu redzējumu par daudzām lietām Ziemupē dzejā izteica Aivars Grava