Ulmales kapi pēc valsts reģionālā autoceļa P111 Ventspils (Leči)-Grobiņa remonta zaudēja galvenās skaņas un vizuālo norobežojumu no autoceļa – parastās priedes un lapegles.  Pašlaik kapos dzirdami visi autoceļa trokšņi. Apgrūtinošākie brīži ir bēru laikā, kad aplasītājam ir vai nu jāpārtrauc runa vai to nedzird vispār. Turklāt kapi ir pēdējā cilvēku atdusas vieta, tāpēc tiem vajadzētu būt klusiem.

      Aprunājoties ar daļu no Ulmales vietējiem iedzīvotājiem, kopā tika secināts, ka vajadzētu kaut ko darīt lietas labā. Kā par laimi Pāvilostas novada pašvaldība izsludināja Kultūras un izglītības projektu finansēšanas konkursu. Atlika vien izdomāt, ko kopīgi vislabāk būtu iestādīt un uzrakstīt pamatotu projekta pieteikumu.

       Ulmales kapi atrodas meža ielokā un meža tuvums diktē, kādus augus būtu nepieciešams izvēlēties robežstādījumiem – viegli kopjamus, ’’negaršīgus’’, mūžzaļus. Papildus izpētot Vācijas un Polijas piemērus tika secināts, ka vispiemērotākie augi ir mūžzaļie rododendri. Pavisam robežstādījumiem būtu nepieciešami 18 mūžzaļie rododendri, kas izaugot sasniegtu 2-3 m augstumu, taču, lai panāktu ātrāku efektu šopavasar tika izlemts stādīt tikai septiņus lielāka izmēra rododendrus, kas ziedētu jau šā gada jūnijā.

        Lielā stādīšanas talka gan izpalika, ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī. Stādīt rododendrus palīdzēja divas Ulmales patriotes Velta Barsukova un Māra Uzare. Skaistā un  saulainā ceturtdienā, 14.maijā, 3 mūžzaļie rododendri ‘Nova Zembla’ un 4 mūžzaļie rododendri ‘Catawbiense Album’ tika iestādīti kā Ulmales kapu robežstādījumi. Rakstot šo rakstu tikai nedaudz bija pavērušies rododendru ziedi, tāpēc bildē redzam pusplaukušu rododendru pumpuru, šķirne ‘Nova Zembla’. Visticamāk, ka rododendri ar savu ziedēšanu priecēs pat līdz Jāņiem, jo pavasaris šogad ir auksts un viss ir vēlāk, bet ilgāk.

         Paldies par atbalstu jāsaka Pāvilostas novada pašvaldībai, kas atbalstīja ideju un tās realizāciju. Paldies arī Ivetai Ozolai par skaisto stādu atlasīšanu un atvešanu no LU Rododendru selekcijas un izmēģinājuma audzētavas ’’Babīte’’, un, protams, paldies Veltai un Mārai par stādīšanu. Nākošgad noteikti turpināsim projektu tālāk!

         Vēl vēlos pieminēt, ka pavasarim ļoti atbilstoša dziesma ir Jurjānu Andreja patriotiskā vīru kora dziesma “Nevis slinkojot un pūstot”.  Kad dažreiz jau sāk apnikt kāds no pavasara darbiem, lai kāds tas arī nebūtu, zāles pļaušana, sēšana, stādīšana vai vienkārši augu apliešana ir jāievelk plaušās gaiss un jānodzied: “Nevis slinkojot un pūstot, Tautu labā godā ceļ.”

Ainavu arhitekte Anda Uzare

Mūžzaļā rododendru šķirne ‘Nova Zembla’ plaukšanas procesā

Velta un Māra stādīšanas procesā