Septembra nogalē Pāvilostas vidusskolas 8.klases skolēni, viņu audzinātāja pēc interešu pulciņa vadītājas Maritas Hornas iniciatīvas devās literāri vēsturiskā un dabas izpētes divu dienu pārgājienā maršrutā Labrags – Ulmale- Pāvilosta. Divās dienās nosoļoti vairāk kā 20 tūkstoši soļu un noieti 15 km.

      Lai arī šajā laikā vairs ziedošas magones neredzējām, mūsu pārgājiena vadmotīvs bija izstaigāt ceļu, ko savā grāmatā “Sarkano magoņu krastā” (izdota 1964.g.) apraksta Pāvilostā dzīvojošais rakstnieks  A. Reimanis (1925.- 1997.) Savā grāmatā viņš aprakstījis pionieru nometnes bērnu pārgājienu no Labraga līdz Pāvilostai. Pārgājiena sākumā Labragā tikāmies ar Ingusu Antonoviču, kurš mums pastāstīja par nupat realizēto projektu, kura rezultātā izbūvēts zivju ceļš tām zivīm, kuras nārsto Rīvas upē. Apskatījām arī dižkokus kādreizējā Labraga muižas parkā. Iegājām atpūtas bāzē Sīļi un pārliecinājāmies, ka teritorijā vēl joprojām aug A. Reimaņa grāmatā aprakstītās priežu un egļu audzes  un apskatījām ēku, kas vēl saglabājusies no pionieru nometnes laikiem. Blakus “Sīļiem” atrodas kempings “Hortus”, kura īpašnieks Juris Vētra mums pastāstīja interesantus stāstus par savu vectēvu un šīs vietas vēsturi. Izejot pludmalē, skolēni saņēma uzdevumu atrast interesantas fosilijas un ejot vērot arī stāvkrastus, kuros var labi saskatīt zemes dažādo iežu kārtas.  Ik pa laikam apstājoties, lasījām fragmentus no grāmatas un secinājām, ka tajā aprakstītās dabas skaistums un dažādība nav  mainījusies. Vakarā uz uguns vārījām zupu, cēlām teltis un izspēlējām jaunsargu instruktora Miķeļa Horna piedāvāto spēli. Jauniešiem lieti noderēja arī Miķeļa praktiskie ieteikumi un  palīdzība pie telšu celšanas, ugunskura kurināšanas. Otrā rītā paviesojāmies pie Litas Šilderes Ulmales bibliotēkā, kur noklausījāmies stāstījumu par Ulmali un tās iedzīvotājiem, apskatījām Ulmales muižas centru un devāmies tālāk. Lai arī otrās dienas ceļš nebija tik grūti pārvarams un akmeņains kā pirmajā dienā, tuvojoties Pāvilostai jauniešos bija jūtams nogurums. Un nav jau brīnums, jo tik garu ceļa posmu pa pludmali viņi mēroja pirmo reizi. Vēl tikai īss pieturas brīdis Pāvilostas pelēkajā kāpā, lasījums no grāmatas, taču ainavu, kādu to pirms 55 gadiem apraksta A. Reimanis, neredzējām, jo kāpa šajā vietā  aizaugusi ar priedēm. Tad īsa vēstures atceres stunda lietuviešu karavīru atdusas vietā Zaļkalna mežā.

      Paldies jauniešiem, kuri piedalījās pārgājienā, paldies audzinātājai Annai Kažei un vecākiem  par atbalstu, īpaši Gabrielas mammai Gunai par transportu, paldies jaunsargu instruktoram M. Hornam par aktīvu līdzdalību un  skolotājai Ivetai Arājai par viesmīlību, kā arī Pāvilostas pilsētas kultūras namam par finansējumu.

Pāvilostas pilsētas kultūras nama interešu pulciņa vadītāja

MARITA HORNA

skolēnu savāktās fosilijas

laiks saulains, pludmale neierasti plata, krasti kā vienmēr gleznaini, jūra, gluda kā āda