Pirms 30 gadiem, 1990. gada 7. decembrī, Liepājas rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejā tiek pieņemts lēmums - ar 1991. gada 1. janvāri atvērt Pāvilostas novadpētniecības muzeju. 

     Šogad muzeja dzimšanas dienā jāiztiek bez svinīga pasākuma un svētku tortes, bet tas neliedz kavēties atmiņās par trīsdesmit gados paveikto darbu un par svarīgākajiem cilvēkiem, kuriem bijusi nozīmīga loma muzeja tapšanā. Muzejs bez darbiniekiem ir tikai eksponāts un tieši darbinieki ir tie, kas iedveš lietām dzīvību, padarot tās par vēstures lieciniecēm. Ikviens darbinieks ir svarīgs, ikviena cilvēka personība ir interesanta un uzmanības vērta.

        Šoreiz es vēlētos muzeja darbību salīdzināt ar rozes stāda audzēšanu.

      Pāvilostas novadpētniecības muzeja  mājvieta ir starp upi un jūru, bijušo Loču māju, kuru apspīd dienas saule, un kāpa rada aizvēju no aukstiem ziemeļu vējiem. Un tomēr, lai ko stādītu, ir nepieciešama auglīga zeme. Šo auglīgo vidi radīja muzeja gariņš un muzeja pirmā vadītāja Orida Grinberga. Jau tad bija savākti 2124 priekšmeti no pāvilostnieku, sacenieku un ulmalnieku mājām. Daudz pacietības, palīdzīgas rokas un padoms vajadzīgs, lai izaugtu mazais stādiņš. Talkā nāk krājuma glabātāja Marita Horna, noformētāja Ruta Ozola, arhitekts Gunārs Lūsis Grinbergs, fotogrāfs Egons Zīverts, šoferīši un palīgi Laimonis Peterlēvičš, Andris Horna, Jānis Ausmanis, Dainis Vītols, Jānis Buncis un citi.

       Pirmajā gadā nevajadzētu ļaut rozei ziedēt, lai izveidotos spēcīga sakņu sistēma – tā arī darbinieki pirmo pusotru gadu veidoja muzeja sakņu sistēmu. Neredzamais darbs, kuru veic muzeja darbinieki, lai taptu jaunas muzeja ekspozīcijas.  1992. gada 17. novembrī uzzied skaistais, sen lolotais zieds – pirmā muzeja ekspozīcija. Par paveikto  ir gandarīti darbinieki un aplūkot to nāk tuvi un tāli interesenti.

        Turpinās darbs pie otrās muzeja ekspozīcijas, tas ir kā jauns ziedpumpurs.

       Bet uznāk barga ziema, cieta sērsna un apdraud rozes stādu. 1994. gada februārī  mūžībā aiziet labestīgā un sirsnīgā muzeja vadītāja Orida Grinberga.

        Nāk jauns pavasaris un tiek meklēti jauni dārznieki.  Vienu gadu šo rozes stādu uzraudzīja muzeja vadītāja Džineta Ošeniece, tai laikā rozei atveras otrs zieds –  jauna muzeja ekspozīcija  “Latvijas brīvvalsts 1918.-1939.g. Pāvilostā, Sakā un Ulmalē”.

       No 1995. gada augusta muzeja vadītāja ir  Irina Kurčanova.  Darbs muzejā iesākās ar izzināšanu un mācīšanos, kāda ir augsne, kā stāds jūtas un kādi papildmēslojumi vajadzīgi.

      Neatlaidīgs  darbs pie mārketinga, lai tūristi no Latvijas un  ārzemēm iepazītu vidi, kur aug ziedošais stāds. Uzsākti telpu remonti un ierīkota apkures sistēma. Ar celtniecības putekļiem cīnās Ruta Baloga, kura ilgus gadus rūpējās par siltumu un tīrību muzejā.

       Rozēm ir ērkšķi, kas dur un nereti arī rozes sāk slimot, tad jāpieņem  lēmums un zars  ir jānogriež. Tiek meklētas jaunas iespējas un projekti, kā uzturēt, papildināt un pilnveidot muzeja darbību. Rozei ziedēšanai vajadzīgi jaunie dzinumi. Palīgā nāk muzeja krājuma glabātāja Larisa Ķipste un tehniskā darbiniece Sandra Tetere. 

       Īpaši atbildīgs darbs ir muzeja krājuma papildināšana, uzskaite, saglabāšana un to pieejamības nodrošināšana, muzejā esošo 10389 priekšmetu ievadīšana un digitalizēšana  Nacionālā muzeja krājuma kopkatalogā  www.nmkk.lv .

       Ik gadu sagaidām no 3000 līdz 4000 muzeja apmeklētājus. Pēdējos gados salīdzinoši samazinājies skolēnu skaits visās lauku skolās, līdz ar to samazinās  arī skolēnu grupu skaits. Tomēr ir pozitīvas tendences - vasarā palielinās individuālo apmeklētāju skaits, to skaitā arī ģimenes ar bērniem. Ierodas tūristi no tuvām un tālām zemēm, pat no Dienvidāfrikas un Jaunzēlandes.

       Bet kā vienu no potenciālām iespējām, lai realizētu iecerētās aktivitātes un nostiprinātu muzeja materiāli tehnisko bāzi, no 2003. gada sadarbībā ar pašvaldību aktīvi sagatavoti un īstenoti  29 projekti un  piesaistīts finansējums 260 567 EUR no Valsts Kultūrkapitāla  un Eiropas Savienības projektu fondiem. Ir īstenotas idejas un piepildījušies sapņi: priekšmetu restaurēšana un saglabāšana, iekārtu iegāde, izglītojošo pasākumu rīkošana, ēkas 2. stāva izbūve, jumta seguma nomaiņa, izstāžu zāles un muzeja krājuma telpas ierīkošana, jaunas ekspozīcijas ēkas būvniecība un mūsdienīgas interaktīvas ekspozīciju izveidošana. Vēl papildus piesaistot finansējumu, 2020. gadā   labiekārtots muzeja pagalms un arī iestādīti īsti rožu stādi.

       Vajadzīgs  nepārtraukti  neatlaidīgs darbs, lai ziedu karaliene būtu veselīga un skaista.

       Vēlos novēlēt muzejam “rozes stādam” krāšņu un ilgu ziedēšanu, bet mums darbiniekiem, lai ilgus gadus vēl varam stāstīt par vakardienu un šodienu, lai tas, uz priekšu ejot, māca cienīt un novērtēt iepriekšējo paaudžu paveikto.

       Īpaši sirsnīgi pateicos muzeja sadarbības partneriem, kolēģiem un draugiem.

Lai jums visiem priecīgi rīti, gandarījuma pilnas dienas un pateicības siltuma piepildīti vakari svētkos un ikdienā!

Pāvilostas novadpētniecības muzeja vadītāja

Irina Kurčanova

1992. gada 17. novembrī muzeja ekspozīcijas atklāšanas pasākums. No kreisās: pasākuma vadītāja I. Blaubārde,  muzeja vadītāja  O. Grinberga un krājuma glabātāja M. Horna. 

2018. gada 17. maijā muzeja pastāvīgās ekspozīcijas “Pāvilostas zelta smilšu graudi” atklāšana. No kreisās: muzeja krājuma glabātāja Larisa Ķipste, muzeja vadītāja Irina Kurčanova un muzeja tehniskā darbiniece Sandra Tetere.

Foto: Raivis Razgals