Pirms trīsdesmit gadiem, 1991.gada janvārī, Latvijas tautas drosme un vienotība cīņā par valsts neatkarību bija neapbruņotas pretošanās paraugstunda visai lielajai pasaulei. Arī pāvilostnieki, sacenieki, ulmalnieki un vērgalnieki devās uz Rīgu. Bija vienoti, sargājot Latviju un tās brīvību.

       Šogad atceroties šo notikumus, aicinu 20. janvārī katram savā mājā iedegt sveces, bet jauno paaudzi aicinu uzrunāt savus vecākus un vecvecākus, lai viņi pastāsta savu dzīvesstāstu par to dienu notikumiem.

Pāvilostas novadpētniecības muzeja vadītāja

Irina Kurčanova

Sarkanais “Fašisms”

Tā svētdiena. Šeit miers pār Rīgu

Kā balta kaija lidinās.

Tikai vecpilsētas daudzo stīgu

Kāds nemiers liesmu mēlēm rausta.

Te pēkšņi, naksnīgs miers kad stājies

Sāk uguns kodes lidināties

Tik nospiedošā nāves dejā

Tikai kara laiks spēj līdzināties.

Gulst mūsu zēni asins rozēs,

Kur necilvēkiem jāslīgst būtu.

Ir savaldība mūsu karogs

Pret algotņiem bez kādu jūtu.

Stāv Bastejkalns kā liecinieks

Ņem uzskaitē  tas daudzos dzeltus

Lai “ fašisms” teiktu kādus  lāstus

Kā viļņi vels tie vārdus veltus.

/Andris Latvietis – laucinieks no barikādēm

Rīgā 1991.g. 21.-23.janvāris/

Rīgā, 1991.gada 13.janvārī pie Pulvertorņa tika izveidots barikāžu pirmais postenis. Divas nedēļas te pamatā atradās Pāvilostas un Sakas pagasta vīri un sieva.

foto no muzeja krājuma