Janvārī Latvijā piemin 1991.gada barikādes - notikumu, ar ko latviešu tauta mainīja savas zemes vēstures ritējumu - nevardarbīgas pretošanās ceļā panāca savas valsts brīvību. Neticami, bet kopš to dienu nozīmīgajiem notikumiem pagājuši jau 30 gadi. Izaugušas jaunas paaudzes, kas barikādes nav redzējušas, labi, ja par tām dzirdējušas skolas vēstures stundās un ieklausoties aculiecinieku stāstos. Un tieši šo cilvēku stāsti ir tie, kas padara dzīvu mūsu neseno vēsturi. Lūk, daži fragmenti no pierakstītajām barikāžu atbalstītāju un dalībnieku atmiņām: ”Kad 13.janvārī no visām Latvijas malām uz manifestāciju Rīgā devās simtiem autobusu, savedot tūkstošiem cilvēku kopā krastmalā, nebija tā, ka būtu bail, tomēr  pārņēma drūmas priekšnojautas, dzirdot par notikumiem Viļņā. Daudzi no manifestācijas nebrauca mājās, palika sargāt Rīgu. Pāvilostā izveidoja orgkomiteju, kas organizēja transportu ar maiņas vīriem un sievām. Ik dienas uz Rīgu brauca ap 40 brīvprātīgajiem. Tautas frontes kasieri vāca ziedojumus barikāžu atbalstam. Aicinājumam atsaucās 81 pāvilostnieks, saziedojot  kopā 1229 rbļ,”, stāsta Tautas frontes aktīviste Edīte Biģele.

      Atceras Juris Blaubārdis: “Sazinājos ar Birutu Ziemeli, kura organizēja braucējus kolhozā “Centība”, un Guntu Raibarti – zvejnieku kolhoza Tautas frontes organizatori. Nolēmām braukt kopīgi ar lielo “Kursas” autobusu. Mūs veda šoferis Jānis Vīgants. Mūsu grupas vecākais bija Jānis Štokmanis. Braucējus visur pavadīja policija. Tajā laikā cilvēki nedomāja par sevi, bet par to, kā aizstāvēt Tēvzemi. Kad nokļuvām Rīgā, J.Štokmanis devās noskaidrot, kā rīkoties. Štābā bija mums pazīstamie brāļi Stefani. Mūsu grupai bija jāsargā postenī Nr.1 pie Pulvertorņa. Kad diennakti nosargājām, mūs nomainīja cita grupa no Pāvilostas – ap 20 cilvēku no atspirdzinošo dzērienu rūpnīcas. Kurinājām ugunskuru, bija neliels sals, sildījāmies, skanēja dziesmas. Nāca vecie cilvēki, nesa ēdamos un bija gatavi palīdzēt.

         Trauksmes pilna bija diena, kad notika apšaude pie Iekšlietu ministrijas. Bija kritušie un ievainotie. Šaušanu varēja vērot TV, jo operatori strādāja bezbailīgi, lai pēc iespējas visu uzņemtu filmā. Lidoja trasējošās lodes, kas ir ļoti bīstamas cilvēka dzīvībai. Uz asfalta asinis. Nāvīgi tika ievainots kinooperators Gvido Zvaigzne, nošauts viņa kolēģis Andris Slapiņš. Ievainoja arī mūsējo - Dagni Ozolu.

       OMON vienības Latvijā bija spēcīgas, bet Latvijas tauta brīvību nosargāja. Tikai žēl, ka tagad mūsu valsts vadībā nav tie cilvēki, kas toreiz stāvēja barikādēs.”

       Savās atmiņās dalījusies arī Biruta Ziemele: “Tagad esmu lepna, ka toreiz braucu un stāvēju pie barikādēm. Ieroču mums nebija. Ar savu sirdi sargājām savu Tēvzemi. Visapkārt bija jūtama liela sirsnība, izpalīdzība, draudzība. Tur parādījās, cik latvieši var būt pašaizliedzīgi, labestīgi, izpalīdzīgi. Bija arī krievu tautības cilvēki, kas kopā ar mums  vēlējās aizstāvēt Latvijas neatkarību. Vietējie nesa maizītes, zupu, cimdus, aicināja uz mājām izgulēties. Bija koncerti Doma laukumā, Doma baznīcā bija medpunkts, tur notika dievkalpojumi un cilvēki gāja lūgt Dievu…”

       Tā ir tikai neliela daļa no mūsu barikāžu dalībnieku atmiņām. Pateicoties rūpīgajai to dienu uzskaitei, zinām, ka Barikādēs no Pāvilostas un tuvākās apkaimes piedalījās 142 cilvēki, to skaitā trīs sievietes – Dzintra Arāja, Biruta Ziemele un Smaida Eglīte, kā arī trīs skolēni – Jānis Pētermanis, Jānis Rudzājs un Ģirts Šķila. Septiņdesmit no viņiem saņēmuši LR valsts apbalvojumu - Barikāžu dalībnieku Piemiņas zīmi. Savukārt, tie, kuri ieguvuši barikāžu dalībnieka statusu apliecinošu apliecību (mūsu novadā tādi ir 56 cilvēki), ir tiesīgi pretendēt uz nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, kā arī atvieglojumiem pašvaldības nodevu maksāšanā vai pakalpojumu saņemšanā. To nosaka likums “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu”, kas stājies spēkā 2018.gada 1.janvārī. Vairāk kā 20 Latvijas novadu pašvaldībās ieviesti dažāda veida barikāžu dalībnieku atbalstu mehānismi. Cerēsim, ka arī mūsu pašvaldība ir par to domājusi un Barikāžu 30.gadskārtas gadā sniegs atbalstu tiem, kuri 1991.gadā, riskējot ar savām dzīvībām, palīdzēja izcīnīt brīvību savai zemei un tautai.

     Šodien, 20.janvārī, ir 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Pāvilostas pilsētas centrā iedegsim piemiņas ugunskuru un ar fotogrāfiju palīdzību atskatīsimies uz to dienu notikumiem. Šogad barikāžu dalībniekiem tikties klātienē, kavēties atmiņās un dalīties piedzīvotajā ar jauno paaudzi liedz ārkārtas situācija, bet neviens nav liedzis to vēlreiz pārrunāt savās ģimenēs vai uzņēmīgākajiem savas pārdomas un atmiņas “uzlikt uz papīra”.

     Jo atskatīties uz to dienu notikumiem ir svētīgi, svētīgi arī tāpēc, lai celtu pašapziņu. Pasaulē nav daudz tādu tautu, kas būtu atjaunojušas neatkarību bez ieročiem, vien ar garīgo spēku.

Pāvilostas kultūras nama interešu pulciņa vadītāja

Marita Horna

Foto no Pāvilostas novadpētniecības muzeja krājuma
 

Barikāžu aizstāvji viesojas Latvijas kara muzejā 2001.gada janvārī. Barikādēm - 10.