“Visapkārt tikai salti meži…”

… atvērtu atmiņu turēt

Un neaizmirst

Tās daudzās dvēseles,

Kurām par agru bij dzist

Kaut kur Ziemeļu sniegos…

           /R. Vērniece/

     1941. gada 14. jūnijs un 1949. gada 25. marts ir kļuvušas par melnām dienām Latvijas vēsturē. Bez jebkāda juridiska pamata Padomju Savienība masveidā deportēja mūsu iedzīvotājus, no Latvijas tika izvesti tūkstošiem cilvēku, kuru vidū bija visu vecumu ļaudis no zīdaiņa līdz sirmgalvim.

      Šo traģēdiju aizmirst nevar – daudzi tūkstoši sagūla svešu zemju smiltainē, daudzi neatgriezās un uz mūžu zaudēja dzimteni, tika sakropļotas neskaitāmu cilvēku dzīves, bet palikušie pēc atgriešanās gadiem kā gruzdošu ogli sevī glabā atmiņas par salto zemi.

      Lai pieminētu skaudros notikumus, no 10.marta pie Vērgales “Top” veikala bija apskatāma Vērgales muzeja veidota ekspozīcija “Visapkārt tikai salti meži...”, veltīta komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Ekspozīcijā apskatāmas izsūtīto vērgalnieku vēstules no tālās Sibīrijas. Ļoti aizkustinošas ir mazās Māras un Lauras sirsnīgās vēstules māsīcai uz dzimtajām mājām Vērgalē.  Tikpat emocionāls ir arī šo meiteņu tuvinieku rakstītais.

      Savukārt 25.martā Vērgales kapsētā pie piemiņas akmens Vērgales pagasta muzeja, Vērgales pagasta pārvaldes un Vērgales kultūras nama pārstāvji aizdedza sveces, nolika ziedus un ar klusuma brīdi pieminēja represijās cietušos. Piemiņas brīdis norisinājās ievērojot visus mūsu valstī noteiktos drošības pasākumus.

Vita Braže

Foto: V. Braže