Pāvilostas osta
PĀVILOSTAS OSTA
Pāvilostas osta ir vienīgā mazā osta Latvijas Rietumu piekrastē. Osta galvenokārt tiek izmantota zvejas kuģu un jahtu apkalpošanai. Ostā pastāvīgi dežūrē Valsts robežapsardzes dienests. Ostas teritorijā atrodas zivju pārstrādes uzņēmums, degvielas uzpildes stacija un „Zilā karoga“ jahtklubs.
Navigācija
Ostas koordinātes: 56°53’N, 21°10’E. Ostas ieejas vadlīnijas: virziens 144,2°, vaduguns Fl.W.3s. Molu ugunszīmes: Fl.G.3s un Fl.R.3s. Akvatorija dziļumi pie ieejas ostā ir pakļauti ievērojamām izmaiņām, jo rietumu virziena vētru laikā gultnē veidojas smilšu sanesumi. Vidējais ledus perioda ilgums ir 1,5 mēneši gadā.
Zvejas un kravas piestātnes
Piestātņu dziļums ir 2.5–4.5 metri. Maksimālais atļautais kuģu garums – 70 metri. Visas piestātnes ir pilnībā apgādātas ar elektroenerģiju. Pie kravas piestātnēm ir 1,2 ha laukums kravu uzglabāšanai. Ostas teritorijā ir arī slēgtās noliktavas. Zivju saldētavas jauda ir 90 t diennaktī. Ostā ir naftas savākšanas aprīkojums avārijas noplūžu seku likvidēšanai. Ir iespējams pieņemt naftu saturošos bilžu ūdeņus no kuģiem.
Rekonstrukcija un modernizācija
Kopš 2006. gada Pāvilostas ostā ir izbūvēta jauna, moderna jahtu piestātne Pāvilosta Marina, ierīkota Statoil degvielas uzpildes stacija un uzbūvēta jauna, 128 metrus gara zvejas piestātne.
2010. gadā pilnībā rekonstruēti Pāvilostas ostas moli, atjaunotas vēsturiskās bākas to galos un veikti ostas akvatorija padziļināšanas darbi līdz 4.5 metru dziļumam.
Nākotnes plāni
Ostas attīstība turpināsies arī nākotnē, īpašu uzsvaru liekot uz zivsaimniecības un jahtu tūrisma veicināšanu, kā arī investīciju piesaistīšanu jaunu darba vietu radīšanai Pāvilostas pilsētas un novada iedzīvotājiem.
Īpašumtiesības ostā
Ostas teritorijā ir 11,8 ha zemes un 5,3 ha akvatorija, kas ir nodoti valdījumā ostas pārvaldei.
Ostas vēsture
Sakas upes grīva kā osta darbojās jau Hercoga Jēkaba laikā (1642-1682), kad to izmantoja Aizputes tirgotāji, lai eksportētu koku, graudus un citus produktus.
Sākumā ostu izmantoja tikai daži zvejnieki, trīs nelieli muižas burinieki un velkonis, kas ar Upesmuižas precēm apgādāja Liepājas tirgu, bet drīz kuģošanas aktivitāte strauji pieauga. Laikā no 1890. līdz 1895. gadam ostas mols tika pagarināts līdz 90 metriem, un pirms Pirmā pasaules kara Pāvilostā jau bija ap 20 kuģošanas kārtībā esošu kuģu un ap 100 zvejas laivu. Ostā darbojās trīs kuģu būvētavas, kurās būvēja nelielus buru kuģus – vienmastu "malkas jančus", kā arī divmastu gafelšonerus tālākiem reisiem. Šajā laikā Pāvilostā tika uzbūvēti 15 kuģi. Pēc kara kuģu būvniecība vairs netika atjaunota.
1949.gadā tika uzbūvēta jauna kuģu piestātne un degvielas noliktava, osta tika regulāri padziļināta. Padomju laikā ostu vadīja zvejniecības kolhozs un vietējiem zvejniekiem bija ierobežota piekļuve ostai.
- Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada dome, domes priekšsēdētājs
-
Ekonomikas ministrijas pārstāvis
- Andris Junkurs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks, kontroles daļas vadītājs
- Inese Bārtule, Zemkopības ministrija, Zivsaimniecības departamenta Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece
- Uldis Reimanis, Satiksmes ministrija, Valsts sekretāra vietnieks
- Andris Zaļkalns, Pāvilostas novada dome, deputāts
- Ralfs Jenerts, Pāvilostas novada dome, deputāts
- Vadims Cepļajevs, SIA “N-Stars” direktors
- Juris Blaubārdis, SIA “Merlin Liepāja,” Pāvilostas piekrastes zvejnieku pārstāvis
-
Normunds Bušmans, SIA “AK Pāvilosta Marina” valdes loceklis