Rūķupe Ziemupē
12.01.2016
Pērnā gada izskaņā lieliem un maziem savus vārtus vaļā vēra Rūķupe Ziemupē. Nu jau vairākus gadus tas ir īpašs un gaidīts pasākums Ziemupes jūrmalas stāvlaukumā, kad ikviens var ciemoties pie Ziemassvētku Vecīša un viņa draugiem Rūķiem, atvērt savu Rūķa sirdi un palīdzēt piepildīt kāda maza bērna vai ģimenes sapni, neaizmirstot arī par dažnedažādām jautrām izdarībām un aizraujošām nodarbēm āra apstākļos.
Arī 2015.gadā Rūķupes Rūķi pirms Ziemassvētkiem aicināja iesaistīties akcijā "Piepildīsim Lielo Dāvanu maisu". Un tā, pats aktīvākais Rūķupes posms sākās ar Liepājas bērnudārza Dzintariņa apciemošanu, kur visas 12 grupiņas (tas ir vairāk kā 200 bērni, viņu vecāki un b/d darbinieki) palīdzēja piepildīt Lielo Dāvanu maisu. Bērni ar prieku sagaidīja Ziemassvētku Vecīša motivācijas brigādi, bet aktīvais un rosīgais Ziemassvētku Vecītis pat paspēja ar bērniem kopā uzcept piparkūkas. Pēc šī bērnudārza apmeklējuma Ziemassvētku vecīša ziemeļbrieža pajūgs bija pārpilns līdz malām, tāpēc dodoties uz Liepājas 6.vidusskolu, kur dāvanas bija sagatavojuši 7. c klases skolēni, bija jau jāmeklē cits transporta līdzeklis. Arī Pelēni un Mazputniņi no Liepājas kristīgās pirmsskolas iestādes bija kārtīgi sagatavojušies Dāvanu maisa piepildīšanai. Pēc tam vēl tika apmeklēts bērnudārzs Pūcīte, kur trīs grupiņas - Rūķīši, Mārītes un Sprīdīši arī bija naski dāvanu gatavotāji. Vēl ļoti liels paldies diviem individuāliem dāvanu rūpētājiem - Elīnai Bulavai un Zandai. Rūķupes Rūķi viesojās arī Purmsātu internātskolā. Paši Rūķi ir pārsteigti: - Tas ir vienkārši brīnumaini! Visas skolas un bērnudārzi, kas akcijā Piepildīsim Lielo Dāvanu maisu piedalījās pagājušajā Rūķupes gadā, tie arī šogad bija sarūpējuši skaistas dāvanas! Rūķupei vistuvākais bērnudārzs ir Vērgales „Kastanītis”, tādēļ Rūķi paviesojās arī tur. Vēl ar dāvanām dalījās Kuldīgas Humanitāro zinātņu un Mākslas vidusskola, Blīdenes pamatskola un Ventspils 2.vidusskola. Rūķupes komanda saka lielu, lielu paldies visiem tiem, kas tiešām bija centušies sagatavot Dāvanu, tādu, ko saņemt prieks būtu jebkuram no mums, arī dāvinātājam pašam. Daļa no Lielā Dāvanu maisa jau aizceļojusi uz Blīdenes, Kuldīgas un Ventspils ģimenēm, pārējās gaida ziņu no sociālajiem darbiniekiem, kurās mājās gaidīs Rūķus ar dāvanām. Arī par vēstulēm Rūķiem ir savs stāsts. Tās Ziemassvētku Vecītim pienāca daudz un katru dienu. No dažādām valstīm - Portugāles, Krievijas, Ukrainas, Itālijas, Taivānas un, protams, tepat no Latvijas. Ziemassvētku vecīti ļoti iepriecināja bērnu skaistie zīmējumi, kuri bija pievienoti vēstulēm un kas zina, varbūt kāds no tiem visiem kļūs par skaistu apsveikumu kartīti nākamos RūķZiemassvētkos... Ne visi bērni bija izveidojuši sarakstu ar daudzām kārotām lietām un mantām, daudzi vēlējās pavisam ko citu - siltumu un mīļumu visiem. Protams, Ziemassvētki ir Dāvanu laiks, taču vai aizdomājamies, ka tas ir dāvanu DOŠANAS laiks, un dāvana var būt jebkas - arī smaids, svarīgākais, lai tas, kas to saņem, kļūst laimīgs. Ziemassvētku Vecītim šogad ir labs draugs - Rūķis Latvijas Pasts, kas gādā par to, lai vēstules, uz kurām Vecītis atbild bērniem, nokļūtu pie adresātiem bez markas, vien ar Īpašo Rūķupes Pasta zīmogu. Tieši tāpat līdz pašām namdurvīm ceļos sešas pakas ar Dāvanām no Lielā Dāvanu maisa tiem, kuru vēstulēs Ziemassvētku vecītis jutīs - vajag vairāk prieku. Rūķu saime ir ļoti pateicīga Lielajam Vēstuļu Rūķim. Jā, ir arī vēstules, kas uzrunā īpaši - bērns raksta, ka labi mācās, spēlē kokli un dejo tautiskās dejas un ka svētkos ļoti vēlētos žurnālu „Ilustrētā Junioriem”, bet viņu Ziemassvētku Vecītis šogad ir saslimis un nevarēs abonēt tik iemīļoto žurnālu. Žurnāla redakcija atsaucās uz Rūķupes lūgumu - būt par BrīnumRūķi šīs meitenes sirdij, un žurnāls viņai būs visu gadu!
Tāpat arī 2015.gadā tieši no Rūķupes bija iespēja nosūtīt Īpašo Pastkarti ar mīļiem sveicieniem saviem tuviniekiem un draugiem, ko izmantoja vairāk kā simts Rūķupes apmeklētāji.
Un, kad visi pirmssvētku darbi paveikti, klāt bija arī pirmie viesi - no Druvas vidusskolas, un tad jau ciemiņu maisam gals bija vaļā - katru dienu Rūķupe uzņēma mazus un lielus ceļotājus, kopumā ap tūkstoti. Un lai gan uz pasākumu „slikto laika apstākļu dēļ” nevarēja ierasties Haskiju parka pārstāvji no Zirām, to trūkumu patiesībā neviens pat neizjuta. Bērni gāja rotaļās ar pašu RūķRūķi - Ziemassvētku Vecīti, jādelēja ar mazo poniju Kriksi, zīmēja Rūķu cepuru skices, aplūkoja Lonijas lellīšu izstādi, mezgloja Īpašos mezglus, un vēl izstaigāja Rūķupes vēstures taku.
Brīvdienās ieradās arī sunīši no dzīvnieku audzētāju kluba AKO. Liels paldies viņiem par atsaucību. Viņi rādīja jaunos trikus, ko suņi iemācījušies pēdējā gada laikā.
Dzīvnieku – ciemiņu klāstā arī mīļais malamuts Mesis - vienmēr smaidīgs un aktīvs suns, nu gluži kā pati saimniece Anita Reina. Viņiem vislielākais paldies! Arī viņi atsaucās pēc Rūķu SOS sauciena mums, Rūķupes komandai, pilnīgi svešiem cilvēkiem, pilnīgi svešā vietā, piekrītot būt pasākumā, par kuru nebija nekādas iepriekšējas informācijas. Un tā visi kļuva par draugiem, kas var viens uz otru paļauties!
Zirgi no Kuldīgas arī bija vieni no tiem, kas atsaucās Rūķupes SOS saucienam, ka mums nepieciešama palīdzība pēc Ziru haskiju saimnieka neatbraukšanas. Liels, liels paldies viņiem! Ponijs ar šiem skaistajiem, košajiem brašuļiem sazviedzās ik pa laikam - kas zina, kas tās bija par sarunām! Jāsaka, ka Ponijs Kriksis ar Rūķi Dagniju bija vienkārši uz izķeršanu - rinda pie viņiem bija nepārtraukti. Liels un mīļš paldies viņiem par rūķošanos! Arī Tējas Rūķim Birutai darbiņš bija pilnas rokas un ar tēju vienmēr pilns lielais katls. Tik garšīgu tēju Rūķi un ciemiņi vēl nebija dzēruši nekad! Liels paldies viņai!
Pašā Rūķupes viducī visu svētku laiku stāvēja Sniegavīrs Olafs un svarīgi vēroja notiekošos procesus. Vismaz piecas reizes viņš no sajūsmas bija pilnīgi gar zemi! Īpaši jau brīžos, kad vismaz divi duči mazu bērneļu visi vienlaikus gribēja viņu apkampt...
MeistarRūķi - Velga un Kristīne - bija mūsu Burvju Rūķi. Tāpēc, ka viņām ir labo burvju sirdis un rokas. Viņu Meistarotavā aizrāvās gan lielie, gan mazie un nemaz nepamanīja, kā aizrit laiks. Rūķupes ciematiņā šogad bija arī spēle ar lielu metamo kauliņu - Rūķu Cirks, kur mazi un lieli apguva taktiskās spēles prasmes vai vienkārši visa ģimene kopā pārvērtās par Rūķēniem. Tapa arī Lielisko Darbu grāmata, kurā ikviens varēja ko labu ierakstīt, jeb izpausties ar to, ko visa gada garumā paveicis. Tā kā esam gana paškritiski un grūti sevi ir sevi paslavēt, tad Rūķiem nācās iedrošināt rakstītājus. Jo labais darbs ir labs ikviens, vai nu tas mazs vai liels, jo no tiem mazajiem darbiņiem vēlāk var sanākt lielas lietas. Un tad jau domas raisījās un tapa jauki ieraksti Lielisko Darbu grāmatā.
Rūķupe ir īpaša arī ar to, ka te var sastapt savus labos darbus, domājas labas domas un notiek citi Brīnumi - viens no tiem ir Sajūtu Tekstūra vai Savādāki Ziemassvētki, kad visa Rūķupe pārvēršas Gaismas Zemē. Tiek iedegti simtiem lukturu un burkturīšu, kuri apgleznoti ne jau tāpat vien, bet liekot lietā savas sirdsdomas, un tāpēc no tiem staro dubults prieks. Šogad Sajūtu Tekstūras īpašo vakaru kuplināja dejotāji no TDA Rucavietis. Viņi izdejoja to, ko vārdos nemaz nevar nosaukt. Deju ritmos, mūzikas noskaņās, kalēja vesera dunoņā, lukturu un ugunskuru gaismā atraisījās īsta pirmatnības sajūta. Izslēgt telefonus un baterijas, un ieklausīties - sajust ejamo ceļu ar pirkstu galiem, saredzēt tumsu, kļūt par vēja šalku, pārvērsties priedes nopūtā, uzdzirksteļot par oglīti ugunskurā, būt blakus savu senču viedajām dvēselēm, smelties spēku un aiziet no lielveikaliem, baznīcām un citiem neīstiem spožumiem, šajā vakarā un vienmēr. Tāda ir Sajūtu Tekstūra Ziemupē.
Svētki pagājuši, taču Rūķupe turpinās – esam aizgādājuši saziedoto barību dzīvnieku patversmei Lauvas sirds, Ziemassvētku vecītis naski raksta atbildes bērniem, Rūķi brauc ciemos pie ģimenēm ar Dāvanu saiņiem un jūtam visapkārt - daudzās sirdīs joprojām izgaismojas Rūķupes prieks. Lai visa gada garumā RūķSirdība staro ikvienā no mums!
Ar laba vēlējumiem lai katram aizsākas un turpinās šis gads un uz tikšanos atkal nākamā gadā Rūķupē!
Vita Braže un Daiga Kadeģe
foto: V. Braže
« Atpakaļ